Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksperti rosina attiekties no atsevišķiem nodokļu sistēmas elementiem un pakāpeniski celt iekasēto nodokļu apmēru

Gaidāmās nodokļu reformas diskusijās ir svarīgi definēt izmaiņu mērķi, apsvērt iespējas atteikties no atsevišķiem nodokļu sistēmas elementiem, kā arī būtu jādomā par pakāpenisku iekasēto nodokļu pret iekšzemes kopproduktu (IKP) īpatsvara pieaugumu, šādu viedokli pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē pauda uzņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Apakškomisijas sēdes laikā nekādi lēmumi netika pieņemti, bet deputāti vēlējās uzklausīt nevalstisko organizāciju pozīciju par darbaspēka nodokļu jautājumiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns aicināja deputāts, lemjot par izmaiņām nodokļos, domāt ne tikai par to, cik daudz iekasēt no iedzīvotājiem, bet arī par to, kādus pakalpojumus piedāvāt pretī, lai nodrošinātu iedzīvotāju iespēju vienlīdzību.

LDDK eksperta ieskatā, būtu jādomā par vispārējā režīma darba nodokļu konkurētspējas paaugstināšanu, nodarbināto lielāku iesaisti sociālās apdrošināšanas sistēmā, kā arī par iespēju mazināt tā dēvētos mazos jeb alternatīvos nodokļu režīmus, iespēju robežās veicinot pāreju uz vispārējo nodokļu režīmu. Tāpat Leiškalns pauda uzskatu, ka mazie nodokļu režīmi būtu vairāk jāiesaista sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Kā minimālo uzdevumu gaidāmajai nodokļu reformai LDDK eksperts minēja pārdales proporcijas maiņu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par labu lielākam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) īpatsvaram. Tāpat mazajos nodokļu režīmos būtu iestrādājams veselības nodoklis 1% apmērā. LDDK pārstāvis arī pauda uzskatu, ka būtu jāatceļ diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodoklis.

"Uzņēmumiem, kas orientējas uz zemākas pievienotās vērtības ekonomiku, labvēlīgāks ir progresīvs IIN, paaugstināts neapliekamais minimums un īpaši labvēlīgs ir diferencēts neapliekamais minimums. Šie modeļi veicina zemas pievienotās vērtības, zemu algu ekonomiku un zemāku IKP. Turklāt, tie dod īpašas priekšrocības ēnu ekonomikai," teica Leiškalns.

Runājot par solidaritātes nodokli, LDDK eksperts pauda pārliecību, ka pretēji tā mērķim, šis nodoklis nemazina nevienlīdzību, jo, piemēram, persona ar 5000 eiro atalgojumu, kas uztur tikai sevi pašu, nemaksā solidaritātes nodokli, savukārt persona ar 6000 eiro atalgojumu, kuras apgādībā ir trīs vai vairāk bērni, maksā solidaritātes nodokli.

LDDK ieskatā, sociālās nevienlīdzības mazināšanai vislabākie nodokļu instrumenti ir atvieglojumi par apgādībā esošu personu, kas ir orientēti uz īpašām sociālajām grupām, kam ir objektīvs zemu ienākumu risks. Leiškalns norādīja, ka atvieglojumi būtu efektīvākais no nodokļu instrumentiem nabadzības riska mazināšanai nodarbināto sektorā, turklāt tas mazinātu motivāciju atrasties ēnu ekonomikas sektorā.

Leiškalns arī piebilda, ka Latvijai būtu jāpalielina iekasēto nodokļu īpatsvars līdz 33% no IKP.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle Elīna Rītiņa pievienojās LDDK pārstāvja paustajam, ka Latvijā būtu jāatsakās no diferencētā nepaliekamā minimuma, IIN progresivitātes un solidaritātes nodokļa. Tāpat LTRK pārstāves ieskatā, atsevišķai diskusijai būtu jānorit par mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu, jo, pēc Rītiņas teiktā, mazie nodokļu režīmi, par kādiem tiek uzskatītas autoratlīdzības, MUN u.c. nebūtu jāuztver kā darbaspēka izmaksas, bet gan kā mazas uzņēmējdarbības nodokļu režīms, un tas būtu jāpadara vienkāršāks.

"Var jau atcelt visus nodokļu režīmus, bet tad vietā ir jāpiedāvā alternatīva," aizstāvot MUN režīmu, piebilda LTRK pārstāve.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis aicināja nodokļu izmaiņas skatīt kopsakarībās, vispirms izvērtējot patlaban spēkā esošā nodokļu režīma efektivitāti.

Arī LPS pārstāvis piekrīt, ka nākamajos gados būtu jāpalielina nodokļu iekasējamība, bet tas būtu jādara pakāpeniski, turklāt Pūķis rosināja tuvākajos gados palielināt veselības aprūpes izdevumus par 40%, bet pedagogu algas - par 100%. "Tas liecina, ka nevaram iet uz kopēju nodokļa sloga samazinājumu. Tajā pašā laikā nodokļu pieaugums nevar būt straujš. Labāk to veikt mazām porcijām," piebilda LPS pārstāvis.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvji pievienojās iepriekš paustajam, ka Latvijā būtu jāvienkāršo nodokļu aprēķināšana un jānodrošina efektīvāka to iekasēšana, tāpat jāizvērtē iespējas pārskatīt mazo nodokļu režīmus, jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma un jāpārskata progresīvā IIN skala. ĀIPL rosina apsvērt iespēju ieviest arī IIN likmi 0% apmērā, kā arī pārskatīt līdzšinējās IIN likmes, lai šī nodokļa piemērošana būt taisnīgāka.

Saeimas deputāte, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), kuras vadībā tika izstrādāta iepriekšējā nodokļu reforma, pauda, ka nodokļu sistēmā vienmēr var atrast defektus un rast idejas tās uzlabošanā, tomēr viņa vērsa uzmanību uz OECD pētījumu, kas Latvijas nodokļu sistēmu ierindo starp trim konkurētspējīgākajām OECD valstu vidū.

"Uzņēmumu nodokļu slogs ir mazinājies un kļuvis pievilcīgāks, neskatoties uz to, ka likmes ir augušas. Tajā pašā laikā OECD eksperti norāda arī defektiem, proti, nekustamā īpašuma un kapitāla nodokļiem," stāstīja Reizniece-Ozola.

Pirms domāt par izmaiņām esošajos nodokļos, deputāte rosināja apzināties reformu mērķi, proti, palielināt ienākumus, stiprināt konkurenci vai mazināt nevienlīdzību, jo visus iepriekšminētos mērķus sasniegt vienlaicīgi nebūs iespējami. Bijusī finanšu ministre arī ieteica vienkāršot nodokļu administrēšanu, pirms domāt par nodokļu likmju maiņu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Aleksandrs Muhlinkins pievienojās paustajam, ka nodokļu sistēma būtu pārskatāma kopumā, nevis tikai atsevišķi tās elementi. Tāpat viņš piekrita paustajam, ka nodokļu izmaiņām nepieciešams mērķis.

"Iepriekšējās reformas mērķis bija nodokļu sistēmas sabalansētība un solidaritātes ieviešana. Tomēr diferencētais IIN padara sistēmu neērtu. Mērķis bija cēls, tomēr tas nav ērts. Būtu lietderīgi ieviest IIN 0% likmi, ja budžets to ļauj," piebilda LBAS pārstāvis.

Arī Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre atzina, ka nodokļu reformai nepieciešams virsmērķis un plāns, kā to sasniegt. Tāpat būtu jāizvērtē līdzšinējā nodokļu sistēma. Kā vienu no ilgtermiņa risinājumiem Bajāre redz arī tādus pasākumus, kas ļautu pārorientēties no ikdienas patēriņa uz uzkrājumu veidošanu.

Latvijas Bankas pārstāvis Uldis Rutkaste uzsvēra, ka darbaspēka nodokļu likmes Latvijā ir augstas, bet iekasējamība zema, lai gan Eiropā ir valsts ar zemākām likmēm un augstāku iekasējamību. Rutkastes ieskatā, būtu aktīvāk jāapkaro ēnu ekonomika, kuras mazināšana veicinās nodokļu iekasēšanu. Latvijas Bankas eksperta ieskatā, būtu jāpārskata arī alternatīvie nodokļu režīmi, kā arī jādomā par progresivitātes veicināšanu.

Deputāte Ilze Indriksone (VL-TB/LNNK) atsaucās uz personisko pieredzi kā pašnodarbinātajai un atzina, ka šāds režīms neveicina sociālo aizsardzību, tāpēc, deputātes ieskatā, alternatīvie nodokļu režīmi būt pārskatāmi, un būtu jāveicina nodokļu maksāšana vispārējā režīmā.

Arī deputāts Igors Pimenovs (S) piekrita iepriekš paustajam, ka izmaiņas nodokļos ir jāskata sistēmiski, nevis atsevišķākas detaļas. Viņš piebilda, ka patlaban Latvijas nodokļu sistēma ir sarežģīta.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas