ES līderi vienojas par ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdienas rītā beidzot panākuši vienošanos par tautsaimniecības atveseļošanas fonda izveidi, lai finansētu izkļūšanu no Covid-19 pandēmijas radītās dziļās ekonomikas lejupslīdes.

"Vienošanās!" tviterī paziņojis Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, kuram nācās vadīt mokošās, vairāk nekā 90 stundas ilgušās sarunas.

Panāktais kompromiss paredz ekonomikas atveseļošanas fondā ieguldīt 750 miljardus eiro, bet nākamajam ES ilgtermiņa budžetam atvēlēt vairāk nekā 1,074 triljonus eiro, pavēstījusi Beļģijas premjerministre Sofija Vilmesa.

Vienošanos izdevies panākt tikai pēc četras dienas ilgas kaulēšanās, kam tikai nedaudz pietrūka, lai pārspētu līdzšinējo ES samita ilguma rekordu.

Pasākumu pakete arī paredz līdz šim nepieredzēti lielas summas aizņemšanos, ko ES veiks kopīgi. Pret šādu kopīgu parādsaistību uzņemšanos desmitgadēm ilgi bija kategoriski iebildusi Vācija.

Vienošanās ir īpaši nozīmīgs panākums Francijas prezidentam Emanuelam Makronam, kas 2017.gadā guva uzvaru vēlēšanās, solot stiprināt Eiropas Savienību (ES), taču līdz šim nebija spējis pārvarēt skeptisko dalībvalstu pretestību. Tagad Makrons jau paziņojis, ka šī ES esot "vēsturiska diena".

Vienošanās rezultātā dalībvalstis, kas vissmagāk cietušas no koronavīrusa pandēmijas, varēs saņemt miljardiem eiro savu tautsaimniecību atveseļošanai, par ko īpaši aktīvi iestājās jau tā ar smagām parādsaistībām apkrautā Spānija un Itālija.

Tam savukārt kategoriski pretojās tā sauktās "taupīgās" dalībvalstis Nīderlandes vadībā, kas uzskatīja, kā šāda ekonomikas stimulēšanas programma nav nepieciešama.

"Taupītāji" nevēlējās finansēt bloka dienvidu valstis, kuras, viņuprāt, pārāk nevērīgi izturas pret saviem tēriņiem.

Piekāpjoties "taupīgajām" dalībvalstīm, mainīta sākotnējā proporcija staro grantiem un aizdevumiem atvēlētajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar panākto kompromisu grantu daļa samazināta no sākotnēji plānotajiem 500 miljardiem eiro līdz 390 miljardiem, attiecīgi aizdevumiem atvēlot 360 miljardus, nevis 250.

Fonda līdzekļu piešķiršana saistīta arī ar nepieciešamo ekonomisko reformu īstenošanu, pret ko sākotnēji iebilda Roma un Madride, kas bažījās, ka arī pēcpandēmijas atlabšanas atbalsts būs saistīts ar tādām bargām taupības programmām, kādas tika pieprasītas no Grieķijas, Portugāles un Īrijas apmaiņā pret to finanšu sistēmas glābšanas pēc iepriekšējās krīzes.

Tikmēr apmaiņā pret zināmo piekāpšanos "taupītāji" saņems ievērojamas atlaides to iemaksām ES budžetā.

Turklāt dalībvalstis, kas saņems līdzekļus no tautsaimniecības atveseļošanas fonda, tos nevarēs tērēt, kā tām ienāk prātā. Tie būs jāatvēl tēriņiem, kas atbilst ES prioritātēm, tostarp nepopulāru reformu īstenošanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Par līdzekļu sadali būs atbildīga Eiropas Komisija (EK), taču dalībvalstis ar tā dēvēto kvalificēto vairākumu varēs noraidīt nacionālos tēriņu plānus.

Vienošanās īstenošanai vēl nepieciešams saskaņot tehniskās detaļas, un to vēl jāratificē Eiropas Parlamentam (EP).

Balsojums EP varētu notikt jau ceturtdien.

Līdz ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un lēmumu par ES atjaunošanas fonda izveidi Latvijai turpmākajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņa vērtējumā, budžeta sarunu iznākums Latvijai ir ļoti labvēlīgs, jo mūsu valsts turpmākajos gados no ES daudzgadu budžeta saņems par vairākiem miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējā posmā, tādējādi laikā, kad faktiski visā Eiropā samazinās ES fondu finansējums, Latvijai tas pieaugs.

Kariņš skaidroja, ka pēc četru dienu garām diskusijām ir panākta vienošanās gan par Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, gan arī par daudzgadu budžetu.

"Latvijai tas nozīmē nākamajos septiņos gados vairāk nekā 10 miljardus eiro, kas ienāks ekonomikā," sacīja politiķis.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijai īpaši svarīga ir kohēzijas pozīcija. Lai arī visā Eiropā Lielbritānijas izstāšanās no ES dēļ kohēzijas fondu apjoms samazinās, Latvijai kohēzijas līdzekļu būs nedaudz vairāk.

"Lauksaimniecībā panāktais tiešmaksājumu kopapjoms pieaudzis par 40% - tas nozīmē, ja tagad zemnieki saņem 179 eiro par hektāru, tad 2022.gadā varētu saņemt vidēji 200 eiro, bet 2027.gadā - 215 eiro par katru hektāru. Apstākļos, kad vairumā valstu fondi iet uz leju, bet mums iet uz augšu, tas nozīmē lielas attīstības iespējas Latvijā," norādīja premjers.

Nākamais uzdevums ir saplānot gudru naudas ieguldījumu, uzsvēra Kariņš. Tas tiks īstenots saskaņā ar jauno Nacionālās attīstības plānu, kas kā ceļa karte iezīmē ieguldījumu virzienus. Kariņš pastāstīja, ka ir virkne konkrētu iestrāžu līdzekļu izlietojumam.

"Mērķis ir elementārs - izmantot iespēju, ko mums dod dalība ES, un gudri ieguldīt, lai mūsu ekonomika augtu," pauda politiķis, akcentējot, ka Eiropas nauda ir investīcijas, kas palīdzēs Latvijai attīstīties

Kariņš skaidroja, ka vienošanās par abām pozīcijām Eiropas valstu līderu vidū bijusi vienprātīga. Saistībā ar principu ES fondus saistīt ar likumu varu Kariņš akcentēja, ka valstis ar to apstiprinājušas Eiropas pamatvērtību.

"Pilnveidojot kopīgo likumisko bāzi, stiprināsim demokrātiju, tiesas neatkarību, kas ir kodols mūsu vērību sistēmā," skaidroja amatpersona.

Raksturojot savu lomu notikušajās sarunās, Kariņš pauda, ka viņš piedalījās sarežģītās sarunās, kurās tika mēģināts vienoties par likuma tekstu, palīdzot pārvarēt grūtības šajā jomā.

Ārzemju mediji iepriekš vēstījuši, ka Kariņš bijis tas, kurš piedāvājis nosacījumus par ES fondu saistīšanu ar ES pamatnoteikumiem, tai skaitā likuma varas ievērošanu.

"Piedāvājums nāca no Eiropas Komisijas. Tās bija ilgstošas debates. Nekādā veidā negribu teikt, ka es esmu viens kaut ko piedāvājis," norādīja Kariņš.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas