Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

ES paveiktais un darāmais cīņā ar Covid-19 krīzi: Latvijas EP deputātu komentāri

Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā apkopojis no Latvijas ievēlēto deputātu viedokli par ES pasākumiem cīņā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma Eiropas Savienība ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī Eiropas Parlaments (EP) - ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

No Latvijas ievēlētie astoņi deputāti strādā 12 no 20 EP komitejām. Daudzu dienaskārtībā jau nonākuši vai vēl nonāks ar Covid-19 krīzi saistīti jautājumi. Zemāk apkopotas deputātu atbildes uz diviem jautājumiem: kuri ir galvenie instrumenti, kas ES palīdzēs atgūties no krīzes? Kas jādara, lai nepieļautu līdzīgu krīzi?


Andris Ameriks (Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/Gods kalpot Rīgai), Transporta un tūrisma komitejas, Lūgumrakstu komitejas loceklis, aizstājējs Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā:

- ES institūciju sagatavotā atbalsta pakete ietver virkni pasākumu, taču ir skaidrs, ka atbalsts būs nepieciešams arī turpmāk. Faktiski visās ES dalībvalstīs IKP kritums būs neizbēgams un ekonomikas atveseļošanai būs nepieciešami lieli līdzekļi, kuru izlietojumam būs jābūt pārskatāmam. Manuprāt, ekonomiskā krīze turpināsies vismaz gadu (katrā valstī atveseļošanās notiks atšķirīgi), tāpēc svarīgākais jautājums būs darba vietas. Ja bezdarba līmenis ilgstoši saglabāsies vairāk nekā 10 procentu līmenī, tad noteikti būs jādomā arī par papildu rīkiem un atbalsta pasākumiem sociālajam nodrošinājumam. Šobrīd ES valstīm ir jācenšas panākt lielo starptautisko kompāniju ražotņu atgriešana Eiropas valstīs.

Jāsaprot, ka šai krīzei neviena valsts nebija gatava, jo modernā pasaule līdz šim nebija piedzīvojusi nevienu tik lielu epidemioloģisku krīzi. Ir bijušas ekonomiskās, drošības, sociālās krīzes, bet tieši šāda ir pirmo reizi.

Es uzskatu, ka, ņemot vērā, šīs krīzes izgaismotos trūkumus, ES dalībvalstīm būtu jāveido jauna struktūra - mediķu ātrās reaģēšanas vienība. Tā būtu kā pārnacionāla mediķu, epidemiologu, virusologu vienība, kuras uzdevums būtu uzreiz reaģēt, ja kādā valstī ir epidemioloģiski draudi, un/vai arī sniegt palīdzību citām pasaules valstīm.

Šī vienība būtu kā maza NATO, kurā katra dalībvalsts veic iemaksas un deleģē savus pārstāvjus.

Tāpat būtu jāpārdomā, vai ES nebūtu piešķiramas plašākas pilnvaras veselības aprūpes organizēšanā.

Jāturpina arī palielināt finansējums zinātnei un pētniecībai, kā arī jāveic starptautiska izmeklēšana par vīrusa izcelsmes vietu.


Ivars Ijabs (politiskā grupa Renew Europe/Attīstībai/Par!), Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas loceklis, aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā un Ekonomikas un monetārajā komitejā:

- Krīzi iespējams pārvarēt tikai visām dalībvalstīm kopā, tāpēc mums ir jāvienojas par vienotiem risinājumiem un jāaicina katru Eiropas Savienības dalībvalsti rīkoties solidāri.

Nepieciešams dubultot nākamo 2-3 gadu Eiropas Savienības budžetu. Tas ne tikai palīdzēs valstīm sildīt ekonomikas, bet arī ļaus celt uzņēmumu maksātspēju, palielināt apgrozījumu, un tādējādi arī mazināt pieaugošo bezdarbu. Ja finanšu līdzekļu pieejamība dalībvalstīs ievērojami atšķirsies, pastāv liela iespēja saskarties ar masveida emigrāciju un vēl lielāku nevienlīdzību starp valstu iedzīvotājiem.

Tāpat ir nepieciešams pārskatīt esošo Eiropas Savienības daudzgadu budžetu. Pārdalot vajadzīgo finansējumu par labu tūlītējai krīzes seku mazināšanai, var tikt izveidots pašlaik svarīgais valstu atveseļošanās obligāciju fonds.

Šī krīze ievērojami atšķiras no visām iepriekšējām, ko esam piedzīvojuši līdz šim. Apvienojumā ar izteikti strauju ekonomikas kritumu, dalībvalstīm ir arī jāturpina cīnīties ar Covid-19 pandēmiju. Lai gan mēs nevaram paredzēt katru izaicinājumu, tomēr noteikti varam būt tiem labāk sagatavoti.

Krīzēs vairāk skartajām dalībvalstīm ir jābūt tūlītēji pieejamam finansējumam, lai izvairītos no ekonomiskās recesijas, un lai no tā vēlāk neciestu arī pārējās bloka valstis. Jāveido kopīgu fondu vai finanšu avotu krīžu pārvarēšanai.


Sandra Kalniete (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ārlietu komitejas locekle, aizstājēja Starptautiskās tirdzniecības komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā:

- Lai ierobežotu vīrusa izplatību, sildītu ekonomiku un stimulētu tās atgūšanos pēc krīzes, ES dalībvalstu rīcībai, pirmkārt, jābūt labi koordinētai un saskaņotai – gan lemjot par robežu kontroli un pārrobežu satiksmi krīzes laikā, gan par veselības aprūpes sistēmas darbību šobrīd un investīcijām pētniecībā, lai izstrādātu vakcīnu un zāles pret koronavīrusu.

Pēc Eiropas Tautas partijas grupas priekšlikuma Eiropas Parlaments ir atbalstījis iniciatīvu veidot īpašu Koronavīrusa solidaritātes fondu 50 miljardu eiro apmērā dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, kā arī vienota ES akadēmiskā tīkla veidošanai pētniecībai un veselības aprūpes speciālistu sagatavošanai.

Eiropas Tautas partija uzskata, ka, rīkojoties mērķtiecīgi un apvienojot dažādus jau esošus finanšu instrumentus, ekonomikas uzturēšanā šobrīd un tās atjaunošanā pēckrīzes periodā iespējams ieguldīt ap 3 triljoniem eiro, ko kopā veido finansējums gan caur Eiropas Centrālo banku, gan Eiropas Komisiju un dalībvalstīm. Kontekstā ar rīcības plānu Eiropas ekonomikas atjaunošanai ir jāizstrādā jauns Eiropas daudzgadu budžeta piedāvājums – tam ir jākļūst par dokumentu, kas skaidri parāda ceļa karti Eiropas atveseļošanai no krīzes.

Koronavīrusa radītā krīze Eiropai, tāpat kā visai pasaulei ir negaidīts šoks. Mēs apzināmies, ka turpmāk ES ir jābūt labāk sagatavotai šādām ārkārtas situācijām – jāveido savlaicīga brīdinājuma sistēma un jāizstrādā vienots Eiropas Komisijas un dalībvalstu rīcības protokols. Pandēmija arī parādījusi, ka ir jāizstrādā Eiropas Veselības autonomijas plāns, paredzot samazināt ES atkarību no trešajām valstīm svarīgāko medikamentu un medicīnas materiālu ziņā.


Dace Melbārde (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā:

- Covid-19 radītā krīze dod iespēju valstīm kļūt solidārākām. Lai varētu īstenot visus uzstādītos mērķus un valstu ekonomikas varētu ilgtspējīgi atgūties, Eiropas Savienībai ir vajadzīgs spēcīgs jaunais daudzgadu budžets ar pienācīgu finansējumu kopējam atlabšanas fondam. Būtiski ir panākt lielāku atbalstu jaunajām ES dalībvalstīm, lai, izejot no krīzes, nevienlīdzības plaisa starp valstīm mazinātos, nevis vēl vairāk pieaugtu. Arī Eiropas Centrālajai bankai būs jāturpina spēlēt nozīmīga loma. Vidējā termiņā jāpanāk, ka Eiropas Savienībā kopumā notiek ilgtspējīga izaugsme. Tas paredz arī banku savienības izveides pabeigšanu un makroekonomisko nelīdzsvarotību izlīdzināšanu starp eirozonas valstīm. Ilgtermiņā jārada risinājumi, lai pieaugošie parāda līmeņi nebremzē valstu izaugsmes potenciālu.

Nozīmīgos jautājumos ir nepieciešama lielāka koordinācija ES iekšienē un tam ir vajadzīgi efektīvi mehānismi, lai izvairītos no vienpusējiem lēmumiem kā, piemēram, robežu slēgšana un vienotā tirgus apdraudēšana. Tāpat jāuzlabo sadarbība starp ES kā valstu bloku un trešajām valstīm. 


Nils Ušakovs (Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa/"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija), Budžeta komitejas loceklis, aizvietotājs Ārlietu komitejā:

- ES fiskālie pasākumi un likviditātes atbalsts, ko pieņēmis Eiropas Parlaments, ir būtiski, lai risinātu pandēmijas problēmu un cīnītos pret krīzi. Mēs maksimāli izmantojam pašreizējā ES budžeta elastību. Investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) nodrošina likviditāti mazajiem uzņēmumiem un veselības aprūpes nozarei un pieļauj maksimālu elastīgumu struktūrfondos, ļaujot atlikušos struktūrfondu līdzekļus izmantot cīņai ar koronavīrusu. Atbalstu saņēmuši arī lauksaimnieki un zemnieki, un valstu veselības aizsardzības sistēmu atbalstam izveidota 3 miljardus eiro vērta programma.

Bezprecedenta pasākumu kopums, par ko vienojusies Eirogrupa, bija īsts ES solidaritātes solis. Eiropai ir vajadzīgs apjomīgs ieguldījumu atveseļošanas plāns, kas pārsniedz to, ko Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Centrālā banka jau dara un ko dalībvalstis jau ir īstenojušas valsts līmenī. Ierosinātais atveseļošanas fonds vismaz 1,5 triljonu eiro apmērā papildus stabilam daudzgadu budžetam, kuram pamatā ir dotācijas un pašu resursi, ievērojami veicinātu ātru atveseļošanos.

S&D grupas nostāja un arī mana pozīcija atveseļošanas fonda izmantošanā ir visizdevīgākā Latvijas iedzīvotājiem, jo tiek piedāvāts grantu mehānisms, nevis aizdevumi. ES budžeta piedāvājumus valdība varētu izmantot ne tikai Latvijas ekonomikas un uzņēmēju atbalstam, bet arī sociālo jautājumu risināšanā, izmaksājot, piemēram, pabalstus 500 eiro apmērā katram Latvijas iedzīvotājam, kam šobrīd nav ieņēmumu.

Mēs nebijām gatavi neredzamajam ienaidniekam, ko sauc par koronavīrusu. Vakcīnas izstrāde, lai aizsargātu cilvēka organismu pret slimību, var aizņemt ilgu laiku. Tomēr ES imūnsistēmas stiprināšana, lai novērstu līdzīgu krīzi nākotnē, ir kas tāds, ko varam darīt tagad.

Ne pašreizējā budžeta shēma, ne pašreizējie jaunā daudzgadu budžeta priekšlikumi nevar garantēt ekonomikas atjaunošanu. Šobrīd ES līderiem ir jābūt spējīgiem vienoties par vienotu ES nākotni! Mums tagad ir jābūt drosmīgākiem un jādomā plašāk nekā iepriekš, lai izvairītos no smagām sekām. Ir nepieciešams atjaunināt daudzgadu budžeta priekšlikumu ar mērķi palielināt tā apjomu, ņemot vērā pandēmijas sociālās un ekonomiskās sekas. Dalībvalstīm beidzot jāļauj izmantot vairāk ES pašu resursu, turklāt mums ir vajadzīgs atveseļošanas mehānisms, kurā pēc iespējas jāizmanto granti.


Inese Vaidere (Eiropas Tautas partijas grupa/”Jaunā Vienotība”), Ekonomikas un monetārās komitejas locekle, aizstājēja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā:

- Saprotot, cik steidzīgi dalībvalstīm nepieciešams finansiāls atbalsts tūlītējai vīrusa seku mazināšanai ekonomikā un veselības aprūpē, Eiropas Parlamentā esam ātri grozījuši ES budžetu, tā ļaujot dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro. Latvijai tie ir ap 800 miljoniem eiro, lai atbalstītu smagāk skartos cilvēkus un nozares – iepirktu medicīnisko aprīkojumu, palīdzētu uzņēmējiem un darbiniekiem. Turklāt tagad varam izmantot līdzekļus no ES fondiem 100% apmērā un nav vajadzīgs valsts līdzfinansējums.

Centrālai lomai ekonomikas atveseļošanas plānā jābūt nākamajam ES daudzgadu budžetam. Tas ievērojami jāpalielina un jāveido tā, lai īpaši daudz investētu 2021.-2022. gadā, kad visvairāk nepieciešams ekonomikā atgriezt jaudu. Uzskatu, ka šajā periodā būtu jāpagarina nosacījums par izdevumu segšanu pilnā apmērā no ES budžeta, bez valstu līdzfinansējuma. Tas ir Latvijas interesēs, jo par katru budžetā iemaksāto eiro investīcijās atpakaļ saņemam vismaz trīsreiz vairāk.

Lai nepieļautu līdzīgu krīzi nākotnē, noteikti jāpalielina ieguldījumi zinātnē un veselības aprūpē ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ilgtermiņā. Tam jāveido kopīgs investīciju fonds ES līmenī vismaz 50 miljardu eiro apmērā, lai uzlabotu veselības aprūpi visās dalībvalstīs. Jāveicina arī medicīnas aprīkojuma un medikamentu ražošana tepat Latvijā.


Roberts Zīle (Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa/ Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"), Ekonomikas un monetārās komitejas un Transporta un tūrisma komitejas loceklis, aizstājējs Budžeta komitejā:

- Līdz šim svarīgākos instrumentus ieviesusi Eiropas Centrālās banka - 750 miljardi eiro valdības un korporatīvo parādu uzpirkšanas programmā. Tai sekoja trīs dažādās programmās īstenota Padomes 540 miljardu palīdzības pakete. Taču kopumā dalībvalstis ir mobilizējušas vairāk nekā 3 triljonus eiro uzņēmumu un sabiedrības atbalstam. 

Ir pozitīvi, ka, pārvarot grūtības Padomes un Eiropas Komisijas starpā, nupat sperti pirmie soļi, lai izveidotu tieši kopēju ES krīzes atbalsta mehānismu. Tā ietvaros būtu iespējama caur kopēju aizņemšanos īstenota 323 miljardu eiro Savienības atlabšanas programma un īpaša fleksibilitāte attiecībā pret Kohēzijas politiku, lai lēmumu kavēšanās  vasarā neietekmētu tās turpināšanos 2021. gadā - pirmajā nākamā ES daudzgadu budžeta gadā. 

Vai un kādā mērā dalībvalstīm izdosies pandēmijas krīzes iespaidā palielināt finansējumu daudzgadu budžetā, krīzes pārvarēšanas stratēģijas galvenajā balstā, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem. Lai to vērtētu, jāsagaida Eiropas Komisijas piedāvājums, kurš gaidāms 6. maijā.

Taču, kopumā runājot,  svarīgāks par finanšu apjomu ir laiks. Jau šobrīd, skatoties proporcijā pret IKP, Latvija nav spējusi ar pašu resursiem panākt vidējo krīzes palīdzības finansējuma nodrošinājumu tautsaimniecībai salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES. Ja līdz jaunā fonda īstenošanai jāgaida būs gads, disbalanss finansējumā starp dalībvalstīm pieaugs. Tas var radīt lielus riskus ES vienotā tirgus taisnīgai funkcionēšanai.


Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa/ Latvijas Krievu savienība), , Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja vietniece, aizstājēja Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā un Zivsaimniecības komitejā:

- Vispirms ir jāatzīmē, ka visi jau ES pieņemtie dokumenti un ieplānotās darbības ir tikai pirmie soļi un vēl daudzi sekos.

Šobrīd galvenā uzmanība ir pievērsta gatavībai ekonomiskajām sekām un plāniem ES ekonomikas atveseļošanai. Tas ir ārkārtīgi svarīgi esošajā situācijā. Bet ir vēl kas svarīgāks: cilvēks. Ekonomiskas sekas būs dramatiskas ne tikai valstīm, bet katram iedzīvotājam atsevišķi. Manuprāt, ES ir aktīvāk jārīkojas cilvēku aizstāvēšanai. Ar šo ieceri mums jāuzsāk diskusija par pamatienākumiem, kā arī par minimālajiem ienākumiem (nevis tikai par minimālo algu, kā sākotnēji bija plānots).

Es arī uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir vairāk jāiesaistās katras valsts ekonomiskajā situācijā un, uzņemoties lielāku atbildību, jāparedz arī lielākas kontroles funkcijas. Šajā sakarā ir ļoti skumji, ka balsojumā tika noraidīts manas grupas grozījums rezolūcijai “Par koordinētu ES rīcību cīņā pret Covid-19 pandēmiju un tās sekām”, kas būtu noteikusi, ka “Eiropas Savienības saliedētības un tās valūtas savienības integritātes saglabāšanas nolūkos, ievērojama parāda saistību daļa, kas tiks izlaista cīņai ar Covid-19 krīzes sekām, ir jāsaskaņo Eiropas Savienības līmenī”.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas