Ar meitu iestrēga Spānijā 1

Gulbeniete Dita Osmolovska jau decembrī bija iegādājusies biļetes, lai kopā ar meitu 11.martā izlidotu uz Malagu.
“Māsai, kura dzīvo Spānijā, pagājušajā gadā nomira vīrs, un spāņiem ir pieņemta gada aiziešanas mise. Braucām, lai tajā būtu kopā un atbalstītu māsu. Tajā brīdī vēl Spānija nebija iekļauta sarakstā, kurp nedrīkst doties. Atpakaļ plānojām braukt 18.martā,” atceras Dita.
Pirmā izlasītā ziņa, kad nolaidušās Malagā, bija par to, ka Spānija iekļauta neapmeklējamo valstu sarakstā. Pēc pāris dienām valstī tika izsludināts ārkārtējais stāvoklis, neviens nedrīkstēja būt ārpus mājas bez attaisnojoša iemesla.
“Saņēmām ziņas no Latvijas par mācībām, kas notiks attālināti. Meitai līdzi bija dators, bet visas pierakstu klades, protams, bija mājās. Ātri sapratām, ka materiāli ir nepieciešami. Mājās man bija palicis arī dēls, kuram mācībās nu palīdzēju caur “WhatsApp” videozvaniem,” stāsta Dita.
Sākās plānošana, kā tikt atpakaļ uz Latviju. Dita piereģistrējās Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajā dienestā, ka atrodas ārpus Latvijas un netiek mājās. Saziņu ar ĀM viņa vērtē kā ļoti pozitīvu. Pārsvarā visi repatriācijas reisi tika veikti no Londonas, Frankfurtes. Tad Dita uzzināja par tuvāko reisu, ko veic Igaunijas aviokompānija no Malagas uz Tallinu. Tomēr biļešu cenas esot bijušas pārlieku augstas – vienam cilvēkam tie bija 600 eiro.
“Tas likās pa traku. Domājām, ka nogaidīsim pāris dienas. Turpināju meklēt ar pārsēšanos, atradu reisu no Madrides uz Londonu. Tomēr visi reisi Londona - Rīga bija izpārdoti, arī Frankfurtes reisi bija izpārdoti. Amsterdamai bija anormāli dārgi reisi no Spānijas uz Amsterdamu - aptuveni 800 eiro vienai personai. Repatriācijas reisiem, manuprāt, bija jābūt, ja ne valsts apmaksātiem, tad vismaz līdzfinansētiem, jo tomēr ir tie ārkārtējām situācijām atvēlētie līdzekļi, kurus tagad varēja izmantot,” uzskata Dita.
Tad ĀM mājaslapā tika izziņots Lietuvas aviokompānijas reiss no Alikantes uz Viļņu. Biļetes izmaksāja 460 eiro uz abām. Kamēr tika meklēti risinājumi, kā nokļūt uz Alikanti un kā pēc tam no Lietuvas uz mājām, pēkšņi ĀM “Facebook” tika izziņots “AirBaltic” tiešais reiss no Malagas uz Rīgu.
“Lietuvas aviokompānijai izstāstīju situāciju un prasīju, vai ir iespēja atcelt rezervāciju un atgūt naudu. Neticami, bet pretimnākšana bija liela un trīs dienu laikā naudu atgrieza. Uzreiz nopirkām biļetes no Malagas uz Rīgu. Bija jānokļūst uz 200 km attālo Malagu, bet mašīnā nedrīkstēja būt vairāk par vienu personu. Latvijas ĀM man piedāvāja sagatavot un pat iztulkot dokumentu spāņu valodā, kas apliecinātu mūsu nepieciešamību pārvietoties, bet vietējā policija tomēr to noraidīja. Lai cik tas neloģiski būtu, mums atļāva ar “taksi” veikt ceļu līdz lidostai, nevis kopā ar māsu, ar kuru mēs jau bijām dzīvojušas divas nedēļas kopā. “Taksis” izmaksāja papildus 200 eiro. Lidmašīnas reiss 26.martā bija ekskluzīvs - bijām apmēram 30 pasažieri. Rīgas lidostā vīrs man bija atstājis mašīnu. Braucām mājās, kur viss mums bija atstāts 14 dienām. Dēls bija pie omes, vīrs - pie brāļa, un tā mēs ar meitu divas nedēļas bijām pa māju,” saka Dita. 

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

ES un Latvija