Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Izskanējušos Dziesmu un deju svētkus atzīst par vieniem no labākajiem un mierīgākajiem to vēsturē

Dziesmu un deju svētku pasākumus kopumā klātienē apmeklēja pusmiljons cilvēku, un tie ir uzskatāmi par vieniem no labākajiem to vēsturē, pirmdien, 9. jūlijā, preses konferencē paziņoja pasākuma rīkotāji un amatpersonas. Tikmēr dienestu vadītāji akcentē, ka svētki noritējuši ļoti mierīgi.


Šogad Dziesmu un deju svētkos piedalījās 43 219 dalībnieku. Nedēļas laikā 65 pasākumus klātienē vēroja vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju, no kuriem visapmeklētākais, protams, bija noslēguma koncerts “Zvaigžņu ceļā”. Tajā 16 5000 koristu dziedājumu klātienē klausījās vairāk nekā 67 000 apmeklētāju.

Liela interese par pasākumiem bijusi ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet citur pasaulē. LTV un LMT “Straume” tiešraides no pasākumiem skatījās cilvēki no vairākiem desmitiem valstu visā pasaulē. Vislielākā interese bijusi no Lielbritānijas, ASV, Kanādas un Īrijas, kā arī Vācijas un Austrālijas. Tomēr atsevišķos gadījumos skatītāji bijuši arī tādās tālās zemēs kā Taizeme, Kambodža, Peru un Argentīna.

Ministre: Vieni no labākajiem svētkiem to vēsturē

Tikmēr amatpersonas vienbalsīgi atzīst, ka šie ir izdevušies svētki. Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norāda, ka “šie Dziesmu un deju svētki jau raksta vēsturi – tie ir bijuši vieni no labākajiem 145 gadu vēsturē”.

Viņa skaidroja, ka tas ir noticis vairāku faktoru dēļ. Piemēram, sagatavošanās bijusi noteiktāka, jo finansējums bijis zināms jau trīs gadus pirms svētkiem, nevis pusgadu kā iepriekš. Līdz ar to mākslinieciskie vadītāji labāk varēja izplānot programmu, kas iekļautos budžetā. “Ir ielikts ļoti labi pamats nākamajiem Dziesmu svētkiem, un arī tiem būs jābūt grandioziem, jo mēs svinēsim Dziesmu svētku tradīciju 150-gadi,” teica Melbārde.

Ministre bilda, lai arī šis bija kultūras pasākums, tomēr ir daudzas citas šķautnes. Šī ir bijusi “patriotiska pote” sabiedrībai, sekmējusi pilsonisko izglītību, jo, piemēram, daudzi jaunieši uzzināja par to, kā ir veidojusies Latvijas valsts. Tāpat ir radīta liela kopības sajūta, jo Dziesmu un deju svētki saliedēja Latvijas sabiedrību. Ir paveikts arī milzu darbs ārējā tēla veidošanā.

Viņa gan norādīja, ka dzīve pēc svētkiem turpinās. Jau drīz – 18. novembrī – būs daudz dažādu pasākumu. Savukārt turpmākajā piecgadē līdz nākamajiem svētkiem ir jāturpina atbalstīt kultūras centri un jāuzlabo infrastruktūra.

Šī gada Dziesmu un deju svētki ir izmaksājuši teju sešus miljonus eiro, taču arī šie skaitļi vēl tiek aprēķināti un būs zināmi līdz rudenī plānotajai svētku izvērtēšanas konferencei.

Dienesti svētkus atzīst par ļoti mierīgiem; uzteic dalībniekus par atbildības sajūtu

Vienbalsīgi Dziesmu un deju svētku nedēļu par rāmu atzina policijas, glābēju un mediķu vadītāji. Atbildīgie dienesti un rīkotāji uzsver, ka šādiem veiksmes stāstiem pamatā ir rūpīgs un saskaņots gatavošanās darbs un iegūtā pieredze noderēs arī citu pasākumu organizēšanā.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis sacīja, ka nedēļa pagāja ļoti mierīgi. Ja neviens neko neziņoja par to, ka policija kādu aizturēja, tas nozīmē, ka policija savu darbu izdarīja labi. “Latvijas iedzīvotāji ir iemācījušies un māk atpūsties, strādāt, dziedāt, dejot, (..) Rīga sadalījās divās daļās [tie, kuri piedalījās, un tie, kuri nepiedalījās] (..); šī sapratne [no abām pusēm] bija absolūti perfekta,” sacīja Ķuzis.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis par pārkāpumiem Dziesmu un deju svētkos Rūdolfs Krieviņš

"Vairāk vai mazāk šie riski arī piepildījās. (..) Tā bija dažādu mantu pazušana. (..) Protams, ir kādas nesaskaņas, ir strīdi, kāds arī pavicinās ar kulaciņiem. Bet tas viss bija pilnīgi tādā ļoti normālā režīmā un izcelt kaut kādu ārkārtēju gadījumu mēs nevaram," saka Ķuzis.

Lielākie svētki Latvijas vēsturē ir bijuši vieni no mierīgākajiem, kādi jebkad ir piedzīvoti, norādīja arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājs Kristaps Eklons. Viņš uzteica dalībnieku atbildības sajūtu – pirmajā dienā, piemēram, “Daugavas” stadionā bijuši kādi sīki un nebūtiski pārkāpumi, bet pēdējā dienā viss ir bijis mierīgi.

"Ātrās palīdzības" vadītāja Liene Cipule par mediķu darbu Dziesmu un deju svētkosRūdolfs Krieviņš

Līdzīgi notiekošo komentēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Šis bija skaitliski lielākais pasākums, taču “tie bija mierīgi, ja ne mierīgākie [svētki to vēsturē],”

viņa norāda. Arī Cipule slavēja dalībniekus par sagatavošanos svētkiem, līdz ar to mediķiem bijis maz darba – tik vien, cik kādas hroniskas kaites vai sastieptas potītes vai muskuļi dejojot. “Esam iztikuši bez nopietnām veselības problēmām vai traumām. (..) Kopumā svētki ir izdevušies ļoti labi,” norādīja Cipule.

Svētkos gan kāda koristei pasākuma laikā sākušās dzemdības. Viņa uzreiz aizvesta uz slimnīcu, kur pasaulē laidusi mazuli. Svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča šo notikumu atzina par simbolisku, savukārt Cipule bilda, ka māmiņa slimnīcā nogādāta laikus.

KONTEKSTS:

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu XVI Deju svētki noslēdzās agrā pirmdienas, 9. jūlija, rītā ar koncertu "Zvaigžņu ceļā" Mežaparkā. Noslēguma koncertā tā dalībnieku un skatītāju kopskaits bija visu laiku lielākais, kāds jebkad ir pieredzēts šajos svētkos. Gan dalībnieku, gan skatītāju un amatpersonas par svētkiem ir teikušas atzinīgus vārdus. Nākamie Dziesmu un deju svētki būs pēc pieciem gadiem, kad tiks atzīmēta šīs tradīcijas 150. jubileja.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas