Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ko Latvijas uzņēmumiem nozīmētu bezvienošanās «Brexit»?

Lielbritānijai no Eiropas Savienības (ES) jāizstājas tieši pēc septiņām nedēļām – 31. oktobrī. Bet patlaban valda neskaidrība – nav skaidrs, kas tieši notiks. Vai "Brexit" atkal atliks vai tomēr būs vienošanās? Vai galu galā piepildīsies sliktākais scenārijs – Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās? Kam jābūt gataviem uzņēmējiem un eksportētājiem uz Lielbritāniju  bezvienošanās "Brexit" gadījumā – kā tas ietekmēs piegādes ķēdes, ko nozīmēs britu mārciņas vērtības svārstības, un vai bizness tam ir gatavs?

Ko uzņēmējiem nozīmētu bezvienošanās "Brexit". Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš norādīja, ka šādā gadījumā Lielbritānija kļūtu par tā dēvēto trešo valsti, un būtu jāpiemēro visa kārtība, kas attiecas uz ne-ES valsti.

"Tas nozīmē vairākas lietas. Ir jāpiemēro visas importa, eksporta formalitātes. Ir jāiekasē muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļi. Tās atļaujas, kurās iekļauta Apvienotā Karaliste, ir jāizsniedz no jauna, savukārt Apvienotās Karalistes izsniegtās muitas atļaujas nav derīgas un tā tālāk. Pēc būtības visas šīs muitas procedūras skar gan importu gala patēriņa gadījumā, gan eksprotu, gan izvešanu pārstādei, gan ievešanu pārstrādei, pagaidu ievešanu, tranzītu, uzglabāšanu muitas noliktavās. Katrā ziņā, tas viss kļūst par kārtu sarežģītāk," sacīja Endziņš.

Ņemot vērā pēdējo nedēļu politiskos pavērsienus Lielbritānijā, Latvijas valdība aicinājusi uzņēmējus un eksportētājus gatavoties sliktākā scenārija – bezvienošanās "Brexit" iespējamībai jau pēc pusotra mēneša, 1.novembrī.

Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība") skaidroja praktiskos riskus piegāžu ķēdē: "Tiek sagaidīts, ka tādā gadījumā preču nogāde Lielbritānijā prasītu ilgāku laiku rindu uz robežas un muitas procedūru dēļ. Laiks vienmēr nozīmē papildu izmaksas gan transportam, gan preču uzglabāšanai, it īpaši, ja tās ir pārtikas preces. Nākamais – muitas tarifi, kas uzreiz nozīmē preču sadārdzinājumu. Ja mūsu prece muitas tarifu dēļ kļūs dārgāka, tad uzreiz ir jautājums par šīs preces konkurētspēju šajā tirgū. Jautājums ir arī par precēm, kam ir ierobežots derīguma termiņš – kā tās ietekmēs muitai un robežkontrolei veltāmais laiks un ilgākais piegādes posms.

Vairāki mūsu uzņēmēji jau plānojuši izveidot tādus kā uzkrājumus, noliktavas Lielbritānijā, lai tādējādi pārvarētu šo, iespējams, pirmo grūtāko posmu.

Tāpat skatās, kādā veidā var šīs piegādes organizēt, piemēram, koku gadījumā – caur kurām ostām? Kā var tikt veikts eksports un muitas procedūras, lai tas pēc iespējas mazāk sadārdzinātu mūsu preces."

Papildu risks – britu mārciņas vērtības svārstības. Paredzams, ka bezvienošanās "Brexit" gadījumā britu mārciņas vērtība kritīsies, un tas savukārt nozīmēs, ka Lielbritānijā importētās preces, tostarp no Latvijas, tur var sadārdzināties, līdz ar to ietekmējot to konkurētspēju.

Latvijas uzņēmējiem galvenā problēma patlaban ir neskaidrība. Atsaucoties uz uzņēmēju aptaujāšanu, uz to norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Īpašas bažas ir par tādām lietām kā muitas procedūras, preču izcelsmes sertifikātu iegūšana. Uzņēmēji no Latvijas valsts sagaida laicīgas informācijas nodrošināšanu, vienas pieturas aģentūras punkta pieejamību, kur uzņēmēji varētu iegūt konsultācijas. Uzņēmēji gatavojas, bezvienošanās "Brexit" iespēja nav jaunums, un bijusi iespēja izsvērt riskus, norādīja Meņģelsone:

"Es domāju, ka šobrīd viss ir ļoti sabalansēti un riski tiek sadalīti. Ja kādam no no mūsējiem biznesa modelis ir saistīts tikai un vienīgi ar Lielbritāniju un tur ir ļoti svarīga ātra un viegla preču aprite, tur varētu būt kādas problēmas. Bet kopumā, es domāju un ļoti ceru, ka ietekme būs minimāla," teica LDDK ģenerāldirektore.

Meņģelsone atzina, ka uzņēmēji pēc vajadzības un iespējām jau ir pārorientējuši savu biznesu, eksportu:

"Zināmā mērā pārgrupēšanās, pārkārtošanās, diversificēšana jau ir notikusi, un ļoti daudzi ir mācījušies no iepriekšējām dažādām citām situācijām, kad ļoti svarīgi sadalīt tirgu un riskus. 

Tādā ziņā, domāju, ka mūsu uzņēmēji ir ļoti spēcīgi un ir daudz ko mācījušies. Tāpēc faktiski visas lielās izvēles jau ir izdarītas, un mūsējie ir gatavi gan sliktākajam scenārijam attiecībā uz "Brexit", gan visiem pārējiem.

Bet šobrīd mēs neviens nevaram pateikt, kā tieši beigsies šīs sarunas – vai tā saucamajā "cietajā" versijā, vai tomēr būs kāds saprātīgāks risinājums."

Cik liela ir iespēja, ka Lielbritānija 31. oktobrī izstāsies no ES bez vienošanās, vai tomēr "Brexit" atkal atliks, vai tomēr izdosies nonākt pie kādas vienošanās – to patlaban droši vien nevar pateikt neviens. Daudz kas būs atkarīgs no ES līderu samita oktobra vidū.

Uz Lielbritāniju iet aptuveni 6% no Latvijas eksporta, šajā rādītājā tā ir sestā svarīgākā valsts Latvijai. Neskatoties uz neskaidrību, eksporta apjomi turpinājuši pieaugt – šī gada pirmajos sešos mēnešos par 7%, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas