Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Konkurences padome: Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties

Lietā par iespējamu aizliegtu vienošanos būvniecības iepirkumos, kuras ietvaros otrdien, 3.septembrī, Konkurences padome (KP) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica procesuālās darbības, iesaistītajiem vēl nav par vēlu atzīties, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama. "Arī šobrīd pārkāpējiem, pie kuriem vakar KP bija, vai vēl nav bijusi, ir iespēja atzīties pārkāpumā, izmantojot Iecietības programmu, ja šī nakts ir pagājusi bezmiegā, domājot, kas būs, ja pārkāpums tiks pierādīts. Tie ir milzīgi naudas sodi, tā var būt izslēgšana no turpmākas dalības iepirkumos uz gadu. Vēl nav par vēlu atnākt, atzīties, saņemt atbrīvojumu, vai samazinātu naudas sodu, izmantojot šo Iecietības programmu. Tas pats attiecas uz amatpersonām, politiķiem, kuri, iespējams, nodrošinājuši šo pretendentu uzvaru," teica Ābrama.

Viņa arī atgādināja, ka KP kopā ar KNAB otrdien uz ļoti pamatīgām aizdomām par aizliegtu vienošanos publiskajos un arī privātajos iepirkumos veica inspekcijas desmit vadošajos būvniecības uzņēmumos.

"Ir aizdomas, ka lielākie objekti ir iegūti negodīgā veidā. Iespējams, ir figurējusi tirgus sadale pēc principa - šis objekts man, tas objekts tev," skaidroja Ābrama, piebilstot, ka KNAB šajā jautājumā vērtē, kā tas realizēts.

Jau vēstīts, KNAB kopā ar KP 3.septembrī veica tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības saistībā ar aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Otrdienas vakarpusē tapa zināms, ka būvfirmas "Arčers" un ceļu būves kompānijas "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns bijis KNAB. Aģentūra LETA novēroja, ka viņš pameta KNAB biroju, taču nekādus komentārus žurnālistiem nesniedza.

Savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis arī bijušais SIA "Skonto Būve" valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis, kurš nekomentēja, kāpēc birojā ieradies. Tāpat KNAB bija ieradies "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs, bet, kā norādīja "LNK Group", saistībā ar citu, ne karteļa lietu.

Latvijas Televīzija arī vēstīja, ka KNAB otrdien apmeklējis Valmieras domi, tiekoties arī ar pilsētas domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ("Valmierai un Vidzemei"). Telefonsarunā ar raidījumu Valmieras mērs skaidroja, ka KNAB darbinieki "bija atbraukuši parunāties un aizbrauca". Viņš nedrīkstot teikt, par ko bijusi tikšanās, jo parakstījies par informācijas neizpaušanu.

Būvfirmas "Merks" pārstāvis Jānis Lievītis aģentūrai LETA paskaidroja, ka uzņēmumā otrdien bija ieradušies KP pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar "Merks" valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. "Merks" mātesuzņēmums - "Merko Ehitus" paziņojumā biržai "Nasdaq Tallinn" norādīja, ka "Merks" birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Savukārt "Rere grupas" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš aģentūrai LETA teica, ka uzņēmumā ieradušies valsts iestāžu pārstāvji. Viņš iepriekš sacīja, ka viņam nekas nav jautāts, tādēļ viņš nezina, ar ko šīs darbības ir saistītas.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos. Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, otrdien, vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām, arī KP veica nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas