Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijai lejupslīde Korupcijas uztveres indeksā

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija. Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 - ka valstī nav korupcijas. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Latvijas lejupslīde Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā signalizē par nopietniem politiskās korupcijas riskiem, aģentūru LETA informēja "Sabiedrība par atklātību "Delna"" direktore Liene Gātere.

Viņasprāt, Latvijas stagnējošā tendence ir pilnīgi pretēja valdības uzstādītajam mērķim panākt, ka 2022.gada indeksā Latvijai būs labākie rādītāji starp Baltijas valstīm.

Lai panāktu progresu, "Delna" aicina valdību un Saeimu 2020.gadā ieviest starptautiskās rekomendācijas Latvijai un stiprināt politisko godprātību, kā arī turpināt pilnveidot tiesu sistēmas efektivitāti un publisko iepirkumu pārvaldību, iesaistot sabiedrību iepirkumu uzraudzībā.

"Delnas" ieskatā jāstiprina arī valsts iestāžu iekšējā godaprāta un kontroles sistēmas, lai radītu korupcijai nelabvēlīgu augsni. Tāpat jāpilnveido interešu konfliktu novēršana un jāpaplašina to pārvaldības sistēma, iekļaujot arī neatalgotus ārštata padomniekus. Lai veicinātu atklātību par lēmumu pieņemšanas procesu, jāpieņem visaptverošs lobēšanas atklātības regulējums, nodrošinot lobētājiem vienādus spēles noteikumus.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju. 

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Visaugstākais rezultāts ir Dānijai un Jaunzēlandei, kas ar 87 punktiem dala 1.-2.vietu. Arī pērn šīs valstis bija indeksa līderes. 3.vietu 2019.gada korupcijas uztveres indeksā ieņem Somija ar 86 punktiem, kam seko Singapūra, Zviedrija un Šveice (visām valstīm 85 punkti), Norvēģija (84 punkti), Nīderlande (82 punkti), bet pirmo desmitnieku noslēdz Vācija un Luksemburga (abām valstīm 80 punkti).

Latvijas kaimiņzeme Baltkrievija ar Argentīnu, Melnkalni un Senegālu dala 66.-69.vietu, saņemot 45 punktus, savukārt Krievija līdzās Dominikānas Republikai, Kenijai, Libānai, Libērijai, Mauritānijai, Papua Jaungvinejai, Paragvajai un Ugandai dala 137.-145.vietu, iegūstot 137 punktus.

Indeksa pēdējā - 180.vietā - ir Somālija (deviņi punkti), nedaudz atpaliekot no Dienvidsudānas (12 punkti), Sīrijas (13 punkti) un Jemenas (15 punkti).

Tāpat kā 2018.gada indeksā, arī jaunākajā indeksā vairāk nekā divas trešdaļas valstu saņēmušas mazāk nekā 50 punktus, vidējais punktu skaits bija 43. 

No pasaules reģioniem vislabākais sniegums bijis Rietumeiropā un Eiropas Savienībā, kur vidēji valstis saņēmušas 66 punktus, bet vissliktākos rezultātus - vidēji 32 punkti - ieguvušas valstis Subsahāras Āfrikā.

Transparency International" norādīja, ka kopš 2012.gada tikai 22 valstis būtiski uzlabojušas savu rezultātu, tostarp Grieķijā un Gajanā tas uzlabojies par 12 punktiem, bet Igaunijā - par desmit. Savukārt 21 valsts rezultāts ir būtiski pasliktinājies, tostarp Kanādas un Nikaragvas vērtējums sarucis par septiņiem punktiem, bet Austrālijas - pat par astoņiem punktiem. Pārējo valstu rezultāti šajā laika posmā būtiski nav mainījušies. 

Cīņai pret korupciju visās valstīs organizācijas eksperti rekomendē septiņas pasākumu jomas - uzlabot interešu konfliktu pārvaldību, kontrolēt politikas finansēšanu, stiprināt brīvas un godīgas vēlēšanas, regulēt lobijus, nodrošināt, ka publisko pakalpojumu un resursu saņemšanā nedominē privāti sakari un intereses, stiprināt pilsonisko brīvību un stiprināt varas dalīšanu dažādu pārvaldes atzaru starpā.

Kā norāda "Sabiedrība par atklātību "Delna"", kas ir "Transparency International" partneris Latvijā, korupcijas uztveres indekss ir visplašāk lietotais korupcijas līmeņa indikators pasaulē. Tas summē dažādu avotu datus, kas atspoguļo uzņēmēju un ekspertu korupcijas līmeņa uztveri valsts pārvaldē. ''Transparency International'' korupcijas uztveres indeksu nosaka kopš 1995.gada. Latvija vērtēto valstu vidū iekļauta kopš 1998.gada.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas