Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Leģionāru piemiņas pasākumi pie Brīvības pieminekļa aizrit bez nevienas aizturēšanas

Lai arī neoficiālajā leģionāru piemiņas dienā Rīgā pie Brīvības pieminekļa tradicionāli bija pulcējušies pretēju viedokļu paudēji, viņu mutiskie strīdi strīdi nepārauga fiziskos konfliktos un policija nevienu cilvēku neaizturēja. Kā novēroja LETA, jau agrā rītā laukums pie Brīvības pieminekļa bija apjozts ar dzeltenajām policijas norobežojošajām barjerām.

Ap plkst.9 pie Brīvības pieminekļa bija pulcējies liels skaits likumsargu, vairākiem no viņiem līdzi bija arī dienesta suņi. Uz Aspazijas bulvāra un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra stāvēšanai bija novietoti vismaz septiņi policijas mikroautobusi, trīs "Rīgas satiksmes" autobusi un viens trolejbuss, kuri, visticamāk, bija paredzēti likumsargu vajadzībām.

Plkst.10 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā sākās leģionāru piemiņai veltīts dievkalpojums. Tā laikā civilā apģērbā tērpušies jaunieši pie baznīcas dalīja brošūras, uz kurām pausts aicinājums atcerēties un pieminēt Latvijas brīvības cīnītājus.

Neilgi pēc plkst.11 vairāk nekā 1000 cilvēku devās tradicionālajā biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" rīkotajā leģionāru atceres gājienā pa Vecrīgas ielām no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli.

Kā novēroja LETA, gājiena dalībniekiem rokās bija gan ziedi, gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Kāda cilvēku grupa gājienā nesa īpaši liela izmēra Latvijas karogu bez kāta.

Gājienā devās arī vairāki apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķi, tostarp Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore. Tāpat starp gājiena dalībniekiem bija nacionālais aktīvists Aivars Garda.

Dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas, dažiem no viņiem rokās bija transparenti, kuros pausts nosodījums komunismam, nacismam, kā arī pausts atbalsts deokupācijai.

Kārtību gājiena laikā uzraudzīja liels skaits policijas darbinieku, kuri Kaļķu ielas abās pusēs bija sastājušies dzīvajā ķēdē ar mugurām pret ielas vidu, ļaujot pa to iet tikai gājiena dalībniekiem un akreditētajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

Ap plkst.11.30, kad gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli, viņus tur sagaidīja aptuveni 50 "antinacisti" ar plakātiem un citu atribūtiku.

"Latvijas Antinacistiskajai komitejai" Rīgas dome bija liegusi pulcēties pie Brīvības pieminekļa, novirzot viņu pasākumu uz Bastejkalnu, tomēr vairāki "antinacistu" ideju paudēji, tai skaitā Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs, leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus sagaidīja, stāvot cieši pie dzeltenajām policijas izvietotajām norobežojošajām barjerām.

"Antinacisti" bija "bruņojušies" ar vairākiem līdzīga formāta plakātiem, uz kuriem vairākās valodās rakstīts "Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē". Aktīvistiem rokās bija arī lelles, kas izdeva raudāšanas skaņas, taču kopumā viņi uzvedās samērā klusi.

Lai arī dažubrīd izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa un kāda sieviete leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku virzienā meta konfektes, neviens aizturēts netika.

Tikmēr leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pasākumu uzraudzīja ļoti liels skaits policistu.

Ap plkst.12 policisti pie Brīvības pieminekļa novērsa kāda mutiska strīda pāraugšanu fiziskā konfliktā, tomēr arī tā dalībnieki aizturēti netika. Strīds izcēlās starp kādu sievieti un citiem cilvēkiem, kuri dažādās valodās apmainījās ar viedokļiem par krievu tiesībām Latvijā. Sieviete, kura oponēja pārējiem, cita starpā klātesošajiem parādīja arī vidējo pirkstu.

Notiekošo vēroja vairāki policijas darbinieki. Brīdī, kad strīds bija sasniedzis kulmināciju un acīmredzami grasījās pāraugt fiziskā konfliktā, uz vietas esošajiem likumsargiem piepulcējās papildspēki no citiem netālu esošiem punktiem. Policisti sastājās tā, lai iekarsušajiem strīdniekiem neļautu izveidot fizisku kontaktu.

Konfliktējošā sieviete vēlāk gan policijas darbiniekiem pauda gatavību rakstīt iesniegumu par to, ka viņa ir pagrūsta.

Citviet Brīvības pieminekļa apkārtnē kāda vāciski runājoša sieviete bija pacēlusi kādas organizācijas karogu ar ziliem, baltiem un sarkaniem elementiem. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki šai sievietei lūdza karogu nolaist, ko viņa arī izdarīja. Aktīviste pauda iebildumus, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji viņu fotogrāfē un filmē. Likumsargi palūdza sievietes dokumentus personības noskaidrošanai, taču neaizturēja viņu.

Vēl citviet likumsargi divus manāmi iereibušus vīriešus palūdza atstāt Brīvības pieminekļa laukumu, vienu no viņiem piedāvājot "aizvest mājās".

Kad ziedus pie pieminekļa nolika pēdējie leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki, sanākušie cilvēki pamazām sāka izklīst, lai gan daudzi vēl palika, lai fotografētos un iesaistītos 16.marta pasākumiem raksturīgajās diskusijās par vēstures interpretācijas jautājumiem.

Ap plkst.12.15 policija sāka atvērt pie Brīvības pieminekļa izvietotās barjeras, un liels skaits likumsargu notikuma vietu atstāja.

Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte īsā preses brīfingā žurnālistiem apliecināja, ka Rīgas centrā notikušie leģionāru piemiņas pasākumi noslēgušies bez būtiskiem starpgadījumiem - nav noformēts neviens administratīvā pārkāpuma protokols un neviens arī nav aizturēts.

Policija lēš, ka aktivitātēs pie Brīvības pieminekļa piedalījās apmēram 1000 cilvēku. Šulte uzteica policijas darbu un labo sagatavotību. Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīts "pietiekams skaits" policistu, viņš sacīja.

Šulte arī norādīja, ka VP ar sadarbības partneriem bija sagatavojusi pasākuma nodrošināšanas plānu, un incidenti nav notikuši.

VP priekšnieka vietnieks norādīja, ka tā dēvētie "antifašisti", kuri sagaidīja gājiena dalībniekus ar plakātiem un citu atribūtiku, drīkstēja protestēt.

Kā izriet no aģentūras LETA arhīvā atrodamās informācijas, šī gada 16.martā Rīgas centrā notikušie pasākumi bijuši vieno no mierīgākajiem pēdējo gadu laikā.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izteicis pateicību ministrijas padotībā esošajiem dienestiem, sadarbības partneriem, dienestu vadībām un ikvienai amatpersonai, kura sestdien nodrošināja sabiedrisko drošību un kārtību. Pēc ministra paustā, "drošības pasākumi tika izpildīti teicamā un profesionālā līmenī," un "ļoti labi varēja redzēt ciešu dienestu sadarbību".

Ik gadu 16.martā neoficiāli tiek atzīmēta leģionāru piemiņas diena. Valsts drošības dienests vērsis uzmanību, ka šajā datumā iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas