Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Levits: "Baltijas ceļš" sāka drupināt dzelzs priekškaru

"Baltijas ceļš" sāka drupināt dzelzs priekškaru, sacīja Valsts prezidents Egils Levits šodien notiekošajā starptautiskajā konferencē "Baltijas ceļš. Turpinājums".

""Baltijas ceļš" bija politiska inovācija, kas iepriekš nebija mēģināta. Tās rezultātā mēs šodien atrodamies šeit, konferencē, brīvā un neatkarīgā Latvijā," uzrunājot klātesošos sacīja valsts pirmā amatpersona.

Prezidents norādīja, ka baltiešiem bija skaidrs mērķis atjaunot vēsturisko taisnīgumu un iegūt neatkarību. Griba bija negrozāma.

"Pēc "Baltijas ceļa" pasaule iepazina baltiešus no jauna. Akcija sāka drupināt dzelzs priekškaru. "Baltijas ceļš" bija mūsu atgriešanās ceļš Eiropā," sacīja prezidents.

Tāpat prezidents sacīja, ka "Baltijas ceļš" iezīmēja padomju totalitārā režīma sabrukuma sākumu. Lai gan bija mēģinājumi kustību likvidēt, padomju totalitārais režīms nebija tik spēcīgs. "Baltijas ceļš" nesa līdzi Eiropas uzvaras gājienu, ko simboliski iezīmēja Berlīnes mūra krišana.

"Starptautiskajās tiesībās balstīta Eiropa bija mūsu pārliecība toreiz, tā ir mūsu pārliecība arī šodien un tik ilgi, kamēr pastāvēs brīvā Latvija un Eiropa. Toreiz mēs izcīnījām neatkarību, bet demokrātija ir jāaizstāv pastāvīgi, arī šodien, stājoties pretim jauniem izaicinājumiem," pastāstīja prezidents.

Konferences atklāšanā piedalījās arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK), kurš norādīja, ka 23.augusts Latvijas vēsturē ir robežlīnija.

"1939.gada 23.augustā divas lielvaras izlēma Baltijas valstu likteni. Turpmākie 50 gadi Baltijas tautām kļuva par represiju, ciešanu un pazemojumu laiku ar ierobežotām iespējām pašiem veidot savu vēsturi. 1989.gada 23.augustā divi miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju vienojās līdz šim pasaules vēsturē nepieredzētā akcijā - "Baltijas ceļš", kas caurvija un savienoja Latviju, Lietuvu, Igauniju," pastāstīja Puntulis.

Tāpat ministrs sacīja, ka daudziem cilvēkiem "Baltijas ceļš" bija arī ļoti personiska robežlīnija. Cilvēki sāka saprast personiskās izvēles un līdzdalības nozīmīgumu.

"Tajā politiski un emocionāli tik intensīvajā laikā daudzi cilvēki spēka gados pirmo reizi noticēja, ka viņu balss, viņu līdzdalība var kaut ko ietekmēt, noticēja, ka ir iespējama neatkarīga, demokrātiska Latvijas valsts ar saviem mērķiem un ideāliem," pavēstīja Puntulis.

Ministrs pauda pārliecība, ka gan "Baltijas ceļa" jubilejas atzīmēšana, gan konference atgādinās eiropiešiem par idejas, solidaritātes un līdzdalības spēku.

Kā ziņots, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā notiek starptautiska konference "Baltijas ceļš. Turpinājums".

Konference, kas notiek "Baltijas ceļa" jubilejas svinību priekšvakarā, iecerēta kā platforma, kur Baltijas valstu eksperti kopā ar pārstāvjiem no Čehijas, Polijas, Zviedrijas un Vācijas analizēs pagājušā gadsimta demokrātiskās revolūcijas Centrālajā un Austrumeiropā un "Baltijas ceļa" vietu un lomu tajās, kā arī demokrātijas izaicinājumus 21.gadsimtā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas