Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Levits sola veicināt visas uz attīstību vērstās reformas

Valsts prezidenta uzdevums ir raudzīties uz valsti kopumā un veicināt visas uz attīstību vērstās reformas, pat ja tās nav populāras, ceturtdien pēc tikšanās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV) mediju pārstāvjiem sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Egils Levits.

Levits atturējās komentēt, kas būs viņa pirmie darāmie darbi, jo par tiem tiks runāts pēc 8.jūlija, kad jaunais Valsts prezidents būs stājies amatā. Viņš gan atzina, ka plāno iepazīties ar valdības iecerēto nodokļu reformu, jo, pēc Levita domām, nodokļi ir viens no instrumentiem, kā veicināt solidaritāti.

Ministru prezidents pēc pirmās tikšanās ar Levitu pēc viņa ievēlēšanas amatā pauda pārliecību, ka abu valstsvīru sadarbība būs laba, turklāt valdība un Valsts prezidents strādās kopā, lai stiprinātu valsti iekšēji un starptautiski.

Levits piekrita, ka viņš un premjers ir vienisprātis jautājumā par ārpolitiku. "Valsts prezidentam ir nozīmīga loma valsts ārējā tēla veidošanā un valsts interešu veicināšanā, sadarbojoties ar citām valstīm un partneriem. Valsts prezidents ārpolitiku veidos ciešā sadarbībā ar ārlietu ministru un valdību kopumā," teica jaunievēlētais prezidents.

Vaicāti, vai abas amatpersonas plāno turpināt līdzšinējo praksi - tikties reizi nedēļā - Kariņš atzina, ka tas ir apspriežams jautājums, piebilstot, ka pusēm ir jātiekas regulāri un jāuztur kontakti.

Levits arī atzīmēja, ka Kariņš joprojām ir viņa labākais skolnieks. Pēc viņa teiktā, savulaik Kariņš pie Levita Minsteres Latviešu ģimnāzijā apguvis politiku un vēsturi. "Varu teikt, ka Kariņš bija mans labākais skolnieks politikā un vēsturē. Un tā tas turpinās līdz šodienai," teica jaunievēlētais prezidents.

Jau ziņots, ka Saeima 29.maijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.

Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Kopumā uz šo amatu kandidēja trīs cilvēki - Levits, Zaļo un zemnieku savienība prezidenta amatam virzīja tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru, bet daži "KPV LV" iekšējās opozīcijas deputāti - parlamentārieti Didzi Šmitu (KPV LV).

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Levits ir 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.

Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas