Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

"Lielo mūzikas balvu" par mūža ieguldījumu saņems komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis

"Lielo mūzikas balvu" par mūža ieguldījumu saņems komponisti Maija Einfelde un Pauls Dambis, aģentūra LETA noskaidroja balvas nominantu paziņošanas pasākumā Kultūras ministrijā.

Runājot par komponisti Maiju Einfeldi, Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētājs, diriģents, komponists un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas asociētais profesors Andris Vecumnieks norādīja, ka komponiste ir izcila personība.

"Einfeldes skaudrā, sāpīgā, rūgtenā mūzikas valoda 70. un 80.gados varbūt netika sadzirdēta un saprasta, bet 90.gados tā atplauka ar jaunu skatījumu uz dzīvi un notikumiem. Einfelde kļuva pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī plašajā pasaulē," sacīja Vecumnieks.

Savukārt runājot par Dambi, Vecumnieks sacīja, ka tas ir vesels laikmets latviešu mūzikā.

"Tas ir jauns skats uz latviešu tautasdziesmu, jauns skats attieksmē pret folkloru, revolūcija latviešu kora mūzikā ar nosaukumu "Jaunais folkloras vilnis". Dambis tā ir vesela, jauna latviešu kora mūzikas skola, kurā ienāk laikmetīgās mūzikas tehnikas," teica Vecumnieks.

"Lielās mūzikas balvas" pasniegšanas ceremonija notiks Latvijas Nacionālajā operā un baletā 25.februārī plkst.19. Šogad balvu pasniegs astoņās kategorijās un katrā no tām ir trīs nominanti.

Kategorijā "Gada uzvedums" izvirzīta franču komponista Fransisa Pulenka opera "Karmelīšu dialogi" Latvijas Nacionālajā operā, kuras diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, bet režisors - Vensāns Busārs. Par "Gada uzveduma" titulu sacentīsies arī amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina mūzikls "Vestsaidas stāsts", kas izrādīts Cēsu pils parka estrādē. Mūzikla diriģents ir Andris Poga, bet režisors - Viesturs Kairišs. Tāpat žūrija kategorijā "Gada uzdevums" izvirzījusi Imanta Kalniņa operu "Spēlēju, dancoju", kas iestudēta Latvijas Nacionālajā operā. Tās diriģents ir Mārtiņš Ozoliņš, bet režisore - Laura Groza-Ķibere.

Kategorijā "Gada jaundarbs" izvirzīts komponista Andra Dzenīša skaņdarbs "Leaves Leaving Leipzig" vijolei un stīginstrumentu orķestrim, komponistes Santas Ratnieces skaņdarbs "Pļavas" un komponistes Gundegas Šmites darbs "Rītausmas dieve Ēosa".

Savukārt kategorijā "Par izcilu sniegumu gada garumā" izvirzīta čelliste Gunta Ābele, dziedātājs Rinalds Kandalincevs un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris.

Kategorijā "Par izcilu darbu ansamblī" par uzvaru sacentīsies čellists Ivars Bezprozvanovs, ērģelnieks Aigars Reinis un pianists Mārtiņš Zilberts.

Par triumfu kategorijā "Gada koncerts" sacentīsies koncerts "Dialogs ar Mocartu", kas 18.janvārī notika Lielajā ģildē, ērģelnieces Ivetas Apkalnas solokoncerts Ventspils koncertzālē "Latvija" 27.jūlijā un klavieru kvarteta "Quadra" koncerts "Ķeniņš un Quadra", kas 30.oktobrī notika Rīgas Reformātu baznīcā.

Savukārt kategorijā "Par izcilu interpretāciju" nominēts dziedātājs Raimonds Bramanis par Tota lomu Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējumā Latvijas Nacionālajā operā, diriģents Ainārs Rubiķis par Artura Onegēra Trešās simfonijas atskaņojumu Lielajā ģildē 15.martā, pianists Vestards Šimkus un diriģents Atvars Lakstīgala par Sergeja Rahmaņinova Trešā klavierkoncerta atskaņojumu Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" 4.oktobrī.

Par "Gada jaunā mākslinieka" titulu sacentīsies pianists Edgars Cīrulus, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine un saksofonists Aigars Raumanis.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas