Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LM pārliecināta par garantētā minimālā ienākumu līmeņa atbilstību Satversmei 4

Valdības noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni atbilst Satversmes 1. un 109.pantam, šāda nostāja pausta Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā atbildes vēstulē tiesībsargam, reaģējot uz viņa vēršanos Satversmes tiesā (ST) par šo jautājumu.

Kā norāda LM, Satversmes 109.pantā ietvertās tiesības uz sociālo nodrošinājumu paredz valsts pienākumu radīt efektīvu, taisnīgu un ilgtspējīgu sociālā nodrošinājuma sistēmu. ST esot atzinusi, ka valstij ir rīcības brīvība to metožu un mehānismu izvēlē, ar kādiem šīs tiesības īstenojamas, jo valsts un it īpaši tās likumdevēja lēmumiem par sociālo tiesību īstenošanu nozīmīga ir politiskā dimensija, proti, lēmumi šajā jomā parasti tiek pieņemti vadoties ne tik daudz no juridiskiem, bet vairāk no politiskiem apsvērumiem, kas savukārt ir atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

"Taču valsts rīcība nav absolūta. Tās veidotajai sociālā nodrošinājuma sistēmai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, proti, valstij ir jānodrošina sociālās nodrošinājuma sistēmas esamība, adekvātums un pieejamība," atzīmē LM.

LM uzsver, ka atbilstoši Latvijā izveidotajai sociālās drošības sistēmai, sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumi esot pašvaldības kompetencē, un pienākums gādāt par nepieciešamo atbalstu ir pašvaldībai, kurā ir personas vai ģimenes deklarētā dzīvesvieta. Attiecīgi sociālās palīdzības pabalstus izmaksā pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem.

LM raksta, ka esošās valdības deklarācijā ir atzīsts, ka nabadzības un sociālās atstumtības mazināšana ir aktuāls un prioritārs uzdevums, kas tai skaitā paredz pakāpeniski pilnveidot minimālo ienākumu atbalsta sistēmu.

Ministrija norāda, ka Ministru kabinets 2019.gada augustā konceptuāli atbalstīja LM politikas plānošanas dokumentu "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2020.-2021. gadam", kurā paredzēto pasākumu ieviešanai no 2020. līdz 2022.gadam indikatīvi ik gadu papildus būtu nepieciešami 27 - 28 miljoni eiro. Tomēr 2020.gada budžeta veidošanas procesā tika nolemts, ka valsts fiskālās telpas ierobežojumu dēļ šajā plānā noteiktos pasākumus nevar īstenot pilnā apmērā. LM piedāvājums minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai ticis atbalstīts daļēji.

LM uzsver, ka, saglabājot politisko virzību, kas vērsta uz nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu, prioritāri tikuši virzīti pasākumi valsts atbalsta palielināšanai pensijas vecuma cilvēkiem, kuri saņem minimālo vecuma pensiju, un personām ar invaliditāti gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, gan minimālo invaliditātes pensiju saņēmējiem.

Valdības atbalstīto pasākumu ieviešana no 2020. līdz 2022.gadam pozitīvi ietekmēs 73 300 līdz 74 500 valsts iedzīvotājus ar zemiem vai ļoti zemiem ienākumiem, tādējādi sekmējot viņu dzīves līmeņa uzlabošanos, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības riska mazināšanos sabiedrībā kopumā, ir pārliecināta LM.

Ministrija atzīmē, ka no 2020.gada 1.janvāra tiks palielināts GMI līmenis, nosakot to 64 eiro apmērā vienai personai mājsaimniecībā. Tas nozīmējot, ka 2020.gadā GMI līmeņa pieaugums mēnesī, salīdzinājumā ar 2019.gadu, būs par 11 eiro jeb par 20,8%.

"Minētie pieaugums ar 2020.gadu ir vieni no pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgākiem soļiem atbalsta pilnveidošanai tieši iedzīvotājiem ar ļoti zemiem ienākumiem. Šo pasākumu pilnveidošana norāda gan uz valsts, gan uz pašvaldību apņemšanos un pozitīvo virzību nodrošināt savu pozitīvo pienākumu palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kuri paši - gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ - nevar par sevi parūpēties pietiekamā apmērā," vēstulē, kuras projektu 3.decembrī izskatīs valdība, raksta LM.

Kā ziņots, ST oktobrī ierosināja lietu par esošā garantētā minimālo ienākumu (GMI) līmeņa atbilstību Satversmes 1. un 109.pantam.

Kā aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda, lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Tiesībsargs uzskata, ka Ministru kabineta noteiktais GMI līmenis neatbilst sociāli atbildīgas valsts principam, nenodrošina cilvēka cieņas aizsardzību un neizpilda no Satversmes 109.panta izrietošo pozitīvo pienākumu valstij sniegt personai tai nepieciešamo sociālo palīdzību.

Tiesībsargs arī norādījis, ka valdība ilgstoši GMI līmeni nav paaugstinājusi tā, lai tas atbilstu Satversmei. Valstij esot pienākums savu politiku vērst uz sociālā un mantiskā stāvokļa izlīdzinājumu, nevis uz sociālo un mantisko atšķirību nostiprināšanu un izvēršanu. GMI līmenis šobrīd neesot pietiekams, lai nodrošinātu personu pamatvajadzības, līdz ar to tas nevarot nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2020.gada 21.marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa aģentūrai LETA iepriekš stāstīja, ka tiesībsargs pieteikumā norādījis, ka jau aprīlī nosūtījis vēstuli valdībai, kurā norādīja, ka Ministru kabineta noteikumi par GMI līmeni noteic, ka GMI līmenis personai ir 53 eiro mēnesī, kas tiesībsarga ieskatā neatbilst Satversmes 1. un 109.pantam. Tāpēc viņš aicināja valdību līdz 12.jūnijam novērst konstatētos trūkumus un noteikt GMI līmeni atbilstoši Satversmei.

Kā atbildi tiesībsargs saņēma vēstuli no Ministru kabineta, kurā tika apvienota atbilde gan uz tiesībsarga vēstuli saistībā ar garantētā minimālo ienākumu līmeņa celšanu, gan uz vēstuli par trūcīguma slieksni. Vēstulē ietverto informāciju tiesībsargs uzskata par kārtējiem solījumiem, kas būtiski neatšķiras no citiem iepriekšējo gadu solījumiem.

Tiesībsargs vēstulē norādīja, ka, viņaprāt, valdības noteiktais GMI līmenis, kas nenodrošina pat personas pamatvajadzības, nevar nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni. Tāpat tiesībsarga ieskatā nav pieļaujama ilgstoša vistrūcīgāko iedzīvotāju daļas tiesību ignorēšana, kas norāda uz cieņas trūkumu attiecībā pret šiem cilvēkiem.

Jansons skaidroja, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas (LM) statistiku 2017.gadā pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai saņēma 25 823 personas (15 962 ģimenes), no tām 5953 bija bērni, 3659 cilvēki ar invaliditāti un 2997 pensijas vecuma cilvēki. 

Turpretī 2018.gadā GMI pabalstu saņēma 20 878 personas (13 659 ģimenes) no tām 4316 bija bērni, 3407 cilvēki ar invaliditāti un 2986 pensijas vecuma cilvēki, tāpēc tiesībsargs secina, ka apmēram puse no GMI pabalsta saņēmējiem iekļaujas sociāli mazaizsargāto personu lokā.

"Sociāli atbildīgas valsts pienākums ir izveidot tādu sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošina cilvēka cienīgas dzīves līmeni, tādā līmenī, kas ļauj cilvēkam pilnvērtīgi iekļauties sabiedrībā - nabadzība rada sociālo atstumtību," uzsvēra Jansons.

Valsts pienākums nodrošināt cilvēka cienīgu dzīves līmeni izriet arī no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un ANO Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, skaidroja tiesībsargs. "Tās nosaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni, tostarp uzturu, apģērbu, mājokli, medicīnisko aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami viņa un viņa ģimenes veselībai un labklājībai," pauda Jansons

Tāpat tiesībsargs vēstulē sacīja, ka līdz šim ST nav skatītas lietas par sociālo palīdzību, taču Satversmes tiesa ir atzinusi, ka arī sociālā palīdzība ietilpst Satversmes 109. pantā ietvertajā sociālā nodrošinājuma jēdzienā.

Siliņa pastāstīja, ka kopumā tiesībsargs valdībai jau ir izsūtījis četrus pirmstiesas brīdinājums un šis ir pirmais pieteikums Satversmes tiesai. "Tuvākajā nākotnē sekos arī citi pieteikumi, par kuriem tiesībsargs bija brīdinājis valdību," norādīja Tiesībsarga biroja pārstāve.

Pievieno komentāru

Komentāri 4

ANDRIS

gribu рiebilst-LABKLĀJIBAS MINISRES UN VISIEM ŠAJĀ MINISTRIJĀ STRĀDĀJOŠAJIEM-IR NEATBILSTOŠAS ALGAS- NESAMŖIGI LIELAS-JO ŠIE IZVIRTUĻI 'DZĪVO UZ NODOKĻU MAKSĀTĀJU IEMAKSĀM-BET J''ŪTAS KA IZREDZĒTIE. VIŅU ALGAS ATBILSTU-430 EIRO

pirms 12 dienām, 2019.12.02 13:50

Super

Visiem valsts iestādēs strādājošiem minimālās algas. Tas būtu tikai normāli, ja jau atbilst Satversmei, tad visiem vienādi.

pirms 12 dienām, 2019.12.02 15:42

Pareizi, Super!

Pareizi, jo šajās iestādēs vienmēr atradīs strādātgribētājus, kuri uz amata vietu ir gatavi asiņainiem purniem sisties. Pietiek ar minimālo, izņemot policijas aparātam. Policijai jādod vairāk nekā tas ir šodien. Par ierēdņiem-klerkiem problēmu nav. Problēmas var rasties, ja nebūs, kas atejas iztīra , un tāpēc te būs jāmaksā, cik viņi paprasīs.

pirms 11 dienām, 2019.12.03 17:29

Latvijas ziņas