Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LVM: Pagaidām nav liecību par meteoroloģiskā rudens atkāpšanos Latvijā

Neraugoties uz astronomisko ziemu Latvijā, meteoroloģiskā ziņā braši turas pie varas rudens un pagaidām nav liecību par tā atkāpšanos, liecina informācija Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM) mājaslapā.

LVM skaidro, ka astronomiskā ziema nav tas pats, kas meteoroloģiskā ziema. Iestājoties astronomiskajai ziemai, rudens allaž atkāpjas. Pagājušais astronomiskais rudens Latvijā atkāpās pirms Ziemassvētkiem - 22. decembrī un kopš tā laika naktis kļūst aizvien īsākas, lai gan joprojām tās ir garas un tumšas.

Savukārt meteoroloģiskā ziema šogad tā arī var neiestāties. Ja tā būs, nav iemesla īpaši pārdzīvot, jo nebūs pirmā reize, kad īsta ziema izpaliek. 

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs arī atzīst, ka pagaidām nekas neliecina par meteoroloģiskā rudens atkāpšanos. Decembra nogalē dažs kustonis, kuram vajadzēja būt sastingušam ziemas guļā, joprojām izrādīja aktivitāti. Tāpat pērnā gada beigās bija ieraugāmi vasaras ziedi un atrodami izplaukuši vai plaukstoši pavasara augi. Līdzās rudens sēnēm var atrast arī kādu pavasara sēni. Janvāra pirmajā dekādē vietām uzziedēja lazdas. 

LVM norāda, ka ogotājiem sniega nesegtos sūnu purvos joprojām pieejamas dzērvenes. Mežos sastopamas arī citas ogas, piemēram, parastās irbenes, kas ir zaudējušas indīgumu, ja tās skāris sals. Taču irbeņu augļus jāuzmanās nesajaukt ar tiem līdzīgajiem bebrukārkliņu, mugureņu, maijpuķīšu, žagatiņu augļiem, kuri nav lietojami uzturā.

Patlaban gaismā aktīvajiem dzīvniekiem, tajā skaitā vairākumam putnu, dienas jāizmanto īpaši intensīvi, lai īsajā dienas gaismas laikā paspētu uzņemt nepieciešamo barības daudzumu. Ja nepieciešams, jācīnās par labākajām barības vietām ar konkurentiem un jāuzmanās no apēst gribētājiem.

Savukārt, tumšo diennakts periodu mīlošo dzīvnieku vairākumam visu savu aktīvo pamatvajadzību apmierināšanai pagaidām pietiek ar krēslas un nakts stundām. Tāpēc dienā viņus ieraudzīt izdodas samērā reti. Vērīga vērotāja acīs viens otrs gan trāpās. Tie kustoņi, kuri gaismā nerosās, tumsā atstāj liecības par sevi, tostarp sniegā, dubļos vai smiltīs atrodamus kāju iezīmētus iespiedumus vai zobu nospiedumus.

Jau ziņots, ka saskaņā ar sinoptiķu prognozēm tuvākajā diennaktī Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte, tādēļ maksimālā gaisa temperatūra trešdien gaidāma no +4 grādiem Latgalē līdz +9 grādiem Kurzemē.

Tāpat prognozes liecina, ka vietām, iespējams, tiks pārspēts gan 15., gan 16.janvāra siltuma rekords. Tajā pašā laikā nacionālā rekorda krišana nav gaidāma, jo 1997.gada 15.janvārī gaiss sasila līdz pat +9,7 grādiem, savukārt augstākā gaisa temperatūra, kas valsts teritorijā reģistrēta 16.janvārī, ir +9,4 grādi 1989.gadā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas