Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,9% iedzīvotāju

 Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9% iedzīvotāju, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Statistikas pārvaldē norādīja, ka iedzīvotāju nabadzības riska mazināšanos sekmēja minimālās algas celšana (no 380 eiro 2017.gadā līdz 430 eiro 2018.gadā), izmaiņas sociālo pabalstu regulējumā (atsevišķu pensiju pārrēķins, lielāks atbalsts audžuģimenēm un ģimenēm ar diviem un vairāk bērniem), kā arī izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanā.

2018.gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis - līdz 409 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2017.gadā tie bija 367 eiro mēnesī. 

Vienlaikus mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2018.gadā sasniedza 860 eiro mēnesī, kamēr 2017.gadā tie bija 770 eiro mēnesī.

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4%), bet mazākais - Pierīgā (14,4%) un Rīgā (16,1%). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē - 27%, bet Zemgalē - 21,7% iedzīvotāju.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 2018.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, būtiski samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības risks. Nabadzības riskam 2018.gadā bija pakļautas 26,2% ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (2017.gadā - 32,6%) un 16,7% daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017.gadā - 20,7%). Piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem un 2018.gadā bija 14,5% (2017.gadā - 17,5%).

Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem - 2018.gadā tādu bija 74,9%, kamēr 2017.gadā - 74%. 

Savukārt vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū - 8,5% (2017.gadā - 8,1%).

Vienlaikus starp bezdarbniekiem nabadzības riskam bija pakļauti 57,7% (2017.gadā - 59,5%), bet starp pensionāriem - 52,5% (2017.gadā - 48,9%). 

Statistikas pārvaldē norādīja, ka pēdējo gadu laikā samazinās sociālo transfertu ietekme uz iedzīvotāju ienākumiem, taču 2018.gadā to loma atkal pieauga. 2018.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 16,4 procentpunktiem. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nabadzības riskam būtu pakļauti 39,3% iedzīvotāju. Savukārt 2017.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 15,8 procentpunktiem, bet 2016.gadā - par 17,8 procentpunktiem.

Iegūto nabadzības riska un sociālās atstumtības rādītāju datu avots ir Centrālās statistikas pārvaldes 2019.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums. Tajā aptaujāti 5,3 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 9,6 tūkstoši respondentu vecumā no 16 gadiem. 2020.gada apsekojuma ietvaros statistikas pārvalde iegūs datus par mājsaimniecību nabadzības risku 2019.gadā, turklāt respondenti varēs paši aizpildīt anketu internetā.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas