Nākamgad valsts parāds varētu pieaugt līdz 11,65 miljardiem eiro 1

2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019.-2022.gadā.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvajiem datiem 2019.gada augusta beigās valsts parāds nominālvērtībā veidoja 10,7 miljardus eiro, un kopš 2018.gada beigām ir audzis par 500 miljoniem eiro.

Patlaban valsts parāda struktūrā lielāko īpatsvaru veido ārējais parāds, sasniedzot 85% no kopējā valsts parāda. Lielāko ārējā parāda daļu jeb 78% no valsts parāda kopējā apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās obligācijas.

Ņemot vērā līdz šā gada 31.augustam uzņemtās valsts parāda saistības, saskaņā ar valsts parāda atmaksas grafiku no šā gada septembra līdz 2022.gada decembrim ir jāpārfinansē valsts parāda saistības aptuveni 3,3 miljardu eiro apmērā. Lielāko daļu no minētajā periodā pārfinansējamā parāda apjoma veido starptautiskajos finanšu tirgos emitētās eiroobligācijas, kurām pienāks dzēšanas termiņš.

FM informē, ka 2020.gada beigās sagaidāms valsts parāda pieaugums - sasniedzot 11,65 miljardus eiro, kas ir 35% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Šā gada valsts parāds 10,84 miljardu eiro apmērā veido 34% no IKP.

Ministrijā valsts parāda pieaugumu nākamgad skaidroja ar to, ka 2020.gadā būs jānodrošina aizņemšanās gan 2020.gada kopējās finansēšanas nepieciešamības segšanai - tajā skaitā eiroobligāciju dzēšanai 550 miljoni eiro 2020.gada beigās, gan 2021.gada sākumā plānotajai eiroobligāciju dzēšanai viena miljarda eiro apmērā.

Pēc 2020. un 2021.gadā plānotās parāda atmaksas valsts parāda apjoms 2021.gadā samazināsies un stabilizēsies attiecībā pret IKP, veidojot 32%.

Pievieno komentāru

Komentāri 1

E.Jebarorija

Tas ir tikai sīkums priekš pārbagātās Latvijas, kur maksā par nestrādā\sanu un miljonus dod partijām par nekā nedarīšanu, bet tikai pastāvēšanu, kur šai pastāvēšanai būtu jābūt sabiedriskā kārtā. Vai tad krievu laikā valsts naudu deva partijai, naturālistu biedrībai, biškopības savienībai vai jebkādai citai organizācijai. Partijas aparāts dzīvoja no savu PSKP biedru naudas. Jāatzīst, ka ši biedru nauda bija diezgan liela, kas jāmaksā partijniekiem, bet bezpartejiskais nedrīkstēja ieņemt veselu lērumu amatu. Tad brīvprātīgie partijnieki - traktoristi, slaucējas, mūrnieki, zvejnieki, grāmatveži, ekonomisti, inženieri, laukstrādnieki un pilnīgi visi citi, kurus pierunāja stāties partijā, jo bija vajadzīgas šīs biedru naudas.

pirms gada, 2019.10.15 09:50

Latvijas ziņas