Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nepārdomāta ceļmalu pļaušana samazina dabas daudzveidību 5

Sākoties vasaras sezonai, aktuāls jautājums kļūst ceļmalu pļaušana, tāpēc, lai saglabātu dabas daudzveidību un samazinātu pļaušanas izmaksas, biedrība "Zemnieku saeima" aicina lauksaimniekus, pašvaldības un “Valsts autoceļu uzturētāju” ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divas reizes sezonā - pēc vasaras saulgriežiem jūlija sākumā un septembrī. Vēlā pļaušana ļauj augiem noziedēt un pavairoties. Ceļmalas ir dzīvotne dabiskajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: "Arī iepriekšējos gados lauksaimniekus, pašvaldības un ceļu apsaimniekotājus aicinājām nesteigties ar ceļmalu pļaušanu pirms Jāņiem. Intensīvā ceļmalu un grāvju pļaušana ir padomju laiku mantojums, jo tādi bija skaistuma un saimnieciskuma standarti. Šobrīd vērtīgāk būtu izmantot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu pieredzi - ceļmalas saglabāt kā ziedošu dabisko augu joslas, kas priecē autobraucējus ar savu krāšņumu un dod būtisku pienesumu biodaudzveidības saglabāšanā. Pļaujot ceļmalas, sākot no jūlija sākuma, palielinās augu dažādība, līdz ar to ir vairāk un ilgāk apputeksnētājiem pieejama barības bāze. Ceļu malās paspēj izligzdot putni, un ne mazāk svarīgs ir arī estētiskais faktors. Autobraucēji var priecāties par krāsainajām ceļmalām. Starp citu, Lielbritānijas pētījumi pierāda, ka uz ceļiem ar krāšņām ceļmalām ir mazāk satiksmes negadījumu. Viens no plaši izmantotiem argumentiem biežai ceļmalu pļaušanai ir ceļu satiksmes drošība un autobraucēju redzamība. Protams, ka ceļmalu pļaušana būtu jāizvērtē katrā konkrētajā situācijā. Ja grāvji ir aizauguši ar krūmiem un ir palikusi neliela ceļmala, ir būtiski, lai tā nodrošinātu labu redzamību, tātad jāpļauj salīdzinoši bieži. Mēs gan aicinātu tomēr pārņemt pamazām citu valstu pieredzi un balstīties uz pētījumiem, kas parāda, ka, pāris gadus pļaujot vēlu un nopļauto masu novācot, ceļmalu augsnes auglība samazinās un tajā atgriežas liela augu dažādība. Pēc pāris gadiem tādējādi ir iespējams samazināt pļaušanu līdz maksimums 2 reizēm gadā un ietaupītos līdzekļus izlietot citiem ceļu kopšanas darbiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka pirms Jāņiem vairums Rīgas iedzīvotāju dodas dažādos Latvijas virzienos, skaisti ziedošas ceļmalas būtu laba dāvana visiem jāņuzāļu lasītājiem!”


Pievieno komentāru

Komentāri 5

andris

neko stulbāku jau nevar ,,davai nepļausim, davai ceļus nelabosim,jo var tak atrast iemeslu lai to nedarītu.bīstamos kokus ceļa malā arī neaiztiksim,

pirms 24 dienām, 2020.06.15 21:26

ha ha

tad jau arī pilsētā zālājus un ceļmalas nekopjam būs putniņiem kur dzīvot

pirms 24 dienām, 2020.06.15 22:15

Laimoni!

Kādas ir ceļmalas no Šķieneriem līdz Gulbenei?!! Aizaugušā grāvī viegli krist...

pirms 24 dienām, 2020.06.16 07:09

Aija

Attopieties. Vai kāds ir pievērsis skatu ceļmaļām? Paskatāties,kas tur aug un padomājat,vai tiešām mums to vajag. Suņuburkšķi, lupīnas,ziedošās gārsas,papardes. Cita lieta par tām saucošajām siena pļavām. Jo tagad daudz par daudz tiek nopļautas pļavas priekš skābbarības un maz paliek to pļavu,kur kādreiz saimnieki tikai jūlijā pļāva sienu,lai tur būtu liela daudzveidība visādu pļavu augu. Gotiņām tāds siens kā medusmaize. Bet tagad jau kaitīgi dot sienu,tikai ar normu. Kur gan tas redzēts,kā kūtī stāv liels trauks ar sodā ,lai lopiņi var kaut kā remdēt to skābumu,kas viņām jāēd no rīta līdz vakaram. Ja padomā,tad traki,ja no lopiņa jāizspiež kā no konteinera.

pirms 23 dienām, 2020.06.16 16:31

Pensionārs

Mēs brinamies ka pasaulē sasilst daba un kāpēc nav vairs aukstu ziemu,tad ir jautājums,,kas karsē galvu vairāk ,nodziti mati pa pliko vai ja uz galvas ir daudz matu,Piekrītu tai kundzei par plausanu pēc Jāņiem un attālu rudenī,izmēriet zemes temperatūru nepļauta laukā ,un izmēriet zemes temperatūru nopļauta laukā,To zāli savākt un granulas ko kurināt ,kas šo biznesu uzsāks ,tas dzīvos cepuri kuldams

pirms 22 dienām, 2020.06.17 16:40

Latvijas ziņas