Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Norāda uz atsevišķiem "caurumiem" pirms "Brexit"

Pēc breksita Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka kvalifikāciju atzīšana ir dalīta kompetence starp ES un dalībvalstīm. Ir šaubas, ka šogad par šo jautājumu tiks pagūts panākt vienošanos ES un Lielbritānijas līmenī, norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Lai Latvija ar Lielbritāniju kvalifikācijas atzīšanas jautājumu varētu kārtot divpusēji, par to sākumā jāvienojas ar Eiropas Komisiju, uzsvēra Kalniņa-Lukaševica.

Runājot par breksitu kopumā, Braže sagaida, ka Lielbritānijas parlaments līdz 30.janvārim pieņems likumprojektu par breksitu, lai Lielbritānijas izstāšanās no ES varētu notikt 31.janvārī.

Vēstniece skaidroja, šā gada laikā notiks ES un Lielbritānijas sarunas par iespēju noslēgt nākotnes sadarbības līgumu. Viņa akcentēja, ka Latvijas interesēs ir saglabāt pēc iespējas ciešākas attiecības ar Lielbritāniju, tajā skaitā drošības jomā.

Kā ziņots, Lielbritānijas Pārstāvju palāta ir apstiprinājusi izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no ES, paverot ceļu bloka pamešanai 31.janvārī.

Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā breksita jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.

Tagad vienošanās būs jāapstiprina Lordu palātai, un Eiropas Parlamentam (EP). Domājams, ka tas tiks paveikts līdz 31.janvārim.

Pašreiz liela daļa uzmanības pievērsta citai problēmai - sarunām par tirdzniecības attiecībām starp Lielbritāniju un ES pēc breksita. Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas