Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par spīti arodbiedrību iebildumiem, samazina bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēru 2

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumā", no deviņiem līdz astoņiem kalendārajiem mēnešiem samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu. Par šie grozījumiem nobalsoja 55 deputāti, savukārt 32 parlamentārieši balsoja pret.

Pret šo ieceri asi iebildusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Līdz ar grozījumiem samazināts bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no deviņiem uz astoņiem kalendārajiem mēnešiem un veiktas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta apmērā, samazinot izmaksājamo bezdarbnieka pabalsta proporciju par trešo mēnesi no pilna apmēra uz 75%, par piekto un sesto mēnesi no 75% uz 50% un par septīto un astoto mēnesi no 50% uz 45% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta.

Kā apgalvo Labklājības ministrijā (LM), izmaiņas paredzētas, lai motivētu ātrāku un efektīvāku atgriešanos darba tirgū un pilnvērtīgu iekļaušanos sociālās apdrošināšanas sistēmā.

Pārskatot bezdarbnieku pabalstu politiku, tika rasti finanšu līdzekļi, lai paaugstinātu minimālo vecuma pensiju aprēķina bāzi līdz 80 eiro un personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro, savukārt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti līdz 80 eiro un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu personām ar invaliditāti no bērnības līdz 122,69 eiro.

LM uzsvēra, - ierobežota finansējuma apstākļos izmaiņas bezdarbnieka pabalsta izmaksā ir iespēja daļēji finansēt politikas plānošanas dokumentā "Plāns minimālo ienākumu līmeņa pilnveidošanai 2020.-2021.gadam" noteiktos pasākumus.

Ministrijas ieskatā, bezdarbnieku atgriešanās darba tirgū veicināšana, tādējādi risinot darbaspēka pieejamības problēmu, vienlaikus radot iespēju finanšu līdzekļu novirzīšanai minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai, ir uzskatāms par pietiekami nozīmīgu sabiedrības labumu, kura sasniegšanai pieļaujams samērīgi ierobežot privātpersonu tiesiskās intereses. Līdz ar to LM to uzskata par samērīgu ierobežojumu.

Pret minēto priekšlikumu iestājās opozīcijas deputāti, uzsverot, ka šāds risinājums nav pareizs. Opozīcijas partiju frakcijas rosināja atteikties no pirmajā lasījumā atbalstītajām normām, taču komisijas vairākums šādus priekšlikumus noraidīja.

Vienīgais atbalstītais priekšlikums, kura autors ir LM, paredz, ka grozījumi saistībā ar bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu attiecināmi arī uz personām, kuras bezdarbnieka statusu pirmreizēji ieguvušas līdz 2019.gada 31.decembrim.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) brīdinājusi, ka bezdarbnieku pabalstu samazināšana darbiniekam nozīmēs arī mazāku pensiju nākotnē.

Vērtējot šo priekšlikumu, LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns paudis, ka "tiesiskais nihilisms diemžēl sasniedzis arī labklājības nozari".

Baldzēns uzskata, ka darbinieki, kuri šobrīd apzinīgi maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiek nostādīti ķīlnieku situācijā, tostarp tiek dots signāls - nemaksājiet, jo valstij nevar ticēt.

Šie likuma grozījumi iekļauti nākamā gada valsts budžeta paketē.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

D.Svemps

Nenormāli, ka joprojām maksās par nestrādāšanu, lai gan šajā pat laikā meklē strādniekus ārpus Latvijas un atļauj čakarēt valsti, pieļaujot to, ka te strādā komandējumā caur Poliju visvisādi ārzemnieki, kuri nodokļus samaksā Polijai. Nedrīkstētu maksāt vairāk par bezdarbu kā tikai 1 (vienu) mēnesi un ar noteikumu, ja organizācija, kurā strādāja cilvēks ir likvidēta vai notikusi štatu samazināšana.

pirms 30 dienām, 2019.11.15 10:25

Plus

Varbūt arī, ja cilvēks ir atlaists no darba, tomēr ne jau dzeršanas vai uzņēmumam radītu finansiālu zaudējumu dēļ), bet nekādā gadījumā, ja aiziet uz paša vēlēšanos (izņemot ģimenes apstākļu, dzīves vietas maiņas vai sliktas veselības dēļ).

pirms 28 dienām, 2019.11.16 16:55

Latvijas ziņas