Pašvaldību vēlēšanas liecina par apātiju, vērtē eksperte

Zemā iedzīvotāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās liecina, ka politiskā apātija piemeklējusi teju visu Latviju, komentējot vēlēšanu rezultātus, aģentūrai LETA pavēstīja domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Kažoka atzīmēja, ka pavēstīja, ka Saeimas vēlēšanās aktivitāte ir salīdzinoši stabila, bet uz pašvaldību vēlēšanām - mainīga, turklāt šīs pašvaldību vēlēšanas ir notikušas ļoti īpašos apstākļos. Kažoka uzsvēra, ka viens no iemesliem ir tas, ka Rīga šajās pašvaldību vēlēšanās nepiedalījās, jo Rīga parasti ir kampaņas "enerģizētāji", kas piesaista masu mediju uzmanību un liek diezgan daudziem cilvēkiem pamanīt, ka vēlēšanas notiek un pievērst uzmanību ne tikai Rīgas sarakstiem, bet arī tam, kas notiek savos novados.

Pēc domnīcas "Providus" direktores paustā, ja skatās uz ārkārtas vēlēšanām Rīgā, arī toreiz bija zema iedzīvotāju aktivitāte, tomēr tā bija izskaidrojama ar to, ka uz vēlēšanām neaizgāja "Saskaņas" (S) vēlētāji, kuri iepriekš būtu balsojuši par Nilu Ušakovu (S).

"Rezultāti un aktivitāte ir būtiska problēma, jo es neesmu pārliecināta, ka to var izskaidrot tikai ar to, ka Rīga nepiedalījās šajās vēlēšanās un ar to, ka šis ir Covid-19 laiks. Tur ir dziļāki iemesli, kas nākotnē vēl ir jāanalizē," sacīja Kažoka.

Runājot par vēlēšanu rezultātiem, Kažoka uzsvēra, ka pašvaldībās partiju nosaukumi vairāk ir izkārtne, mazāk - daļa no partiju esences. Kažoka norādīja, ka izkārtnes var mainīties, kā to varēja novērot arī šajās pašvaldību vēlēšanās, kur noteicošais kritērijs bija tas, cik lielā mērā iedzīvotāji pazīst komandas, to iepriekš paveikto un vai cilvēki tām uzticas.

"Saistība ar izvēli Saeimas vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās ir ļoti nosacīta. Pēc balsu skaita mēs redzam, ka labāki rezultāti ir Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), Latvijas Reģionu apvienībai un nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, bet, vai šīs partijas var pasludināt par vēlēšanu uzvarētājiem? Iespējams. Tomēr es nedomāju, ka aiz šiem rezultātiem slēpjas kaut kas dziļāks par nepieciešamību pašvaldību cilvēkiem atrast kaut kādu sarakstu, ar kuru startēt vēlēšanās. Diez vai tie liecina par kaut kādām plašākām tendencēm Latvijas politikā," teica Kažoka.

Domnīcas "Providus" direktore un vadošā pētniece akcentēja, ka cilvēki balsojuši par tiem, kurus viņi pazīst, kuru darbi ir zināmi un par tiem, kas ir prognozējami, kas, iespējams, nav pārsteidzoši, ņemot vērā zemo iedzīvotāju aktivitāti, jo tādā gadījumā uz vēlēšanām atnāk tie cilvēki, kuri zina, par ko viņi balsos.

"Nedomāju, ka bija daudz tādu cilvēku, kas līdz pēdējam brīdim mēģināja izšķirties starp vairākiem partiju sarakstiem un meklējuši sev piemērotāko - nē, ar tik zemu vēlētāju aktivitāti visticamākais skaidrojums ir tāds, ka cilvēki saprot, par ko viņi balso un tas dod dabiskas priekšrocības atpazīstamākajiem sarakstiem un atpazīstamākajiem sarakstu līderiem," uzsvēra Kažoka.

Pēc viņas paustā, ievēlēti ir daudzi iepriekšējo pašvaldību vadītāji gan no pašreizējo jauno pašvaldību centriem, gan arī no nedaudz attālākām teritorijām. Turklāt nav bijis būtiski, ar kādu nosaukumu startēts, jo vēlētāji skatījušies uz sarakstu līderiem, mazāk pievēršot uzmanību saraksta nosaukumam.

Domnīcas "Providus" direktore atzīmēja, ka šajās vēlēšanās zīmīga ir zemā iedzīvotāju aktivitāte, kas dažās pašvaldībās bijusi sliktāka nekā citās. Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka balsu sadalījums atsevišķos novados vietējiem iedzīvotājiem varētu būt interesanti, bet kopumā lielu pārsteigumu šajās vēlēšanās gandrīz nav.

Kažoka uzsvēra, ka, piemēram dažas partijas ir nostiprinājušas savu varu, piemēram, Jūrmalā patlaban ir iespējams izveidot domes vadību bez koalīcijas, jo ZZS ir saņēmusi vairāk nekā pusi no mandātiem. Tāpat Daugavpilī ir nostiprinājušās S pozīcijas, kas partijai dot stipri labāku situāciju nekā bija pirms iepriekšējām vēlēšanām attiecībā uz mēra izvēli.

Savukārt, pēc domnīcas "Providus" direktores paustā, Liepājā ir nedaudz dīvaina situācija, bet pie tās Liepāja ir pieradusi, kur partija ar lielāko rezultātu ir automātiski garantēts mēra krēsls, tomēr šoreiz dome izskatās vairāk sadrumstalota nekā iepriekš. Vienlaikus interesants rezultāts, Kažokas ieskatā, ir Jelgavā, kur samazinājusies esošās domes vadības pozīcijas un spēcīgāk sevi pieteikuši konkurenti, tomēr viņa akcentēja, ka tie ir vairāk izņēmumi, jo kopumā rezultāti pārsteidzoši lielā mērā atgādina tos, kuri bija pirms četriem gadiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas