Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pavasara sēja un mitruma trūkums


Ievērojamas temperatūras svārstības – diennakts laikā pat vairāk nekā desmit grādu robežās, stabila siltuma un arī pietiekama mitruma trūkums. Tāds solās būt aprīlis, kas nozīmē, ka paātrināta augu attīstība, it sevišķi dārzeņiem, nav gaidāma, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils.

Pozitīvs gan ir fakts, ka, palielinoties saules spīdēšanas ilgumam, pietiks gaismas augu sekmīgai attīstībai dārzos. Tomēr visnopietnākā situācija atkal veidojas saistībā ar mitruma pietiekamību. “Pēdējā mēnesī nokrišņiem ir bijis ļoti fragmentārs raksturs, – tas spēja samitrināt tikai nenozīmīgu augsnes slāni. Būtiski nokrišņi nav gaidāmi praktiski līdz pat aprīļa beigām. Tas nozīmē, ka augsnes virskārta turpinās izžūt,” norāda M. Narvils.

Lai pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvotu šo problēmu, eksperts iesaka ievērot vairākas aspektus, strādājot ar augsni:

·         Apstrādājot augsnes virskārtu, tehnikas gājienus veidot tā, lai pārklāšanās būtu minimāla, jo tas veicina lielākus mitruma zudumus.

·         Apstrādi veikt pie optimāla mitruma, lai neveidotos augsnes cilas, kuru likvidācija radīs papildus augsnes saputekļošanu un vēl lielākus jau tā nelielā mitruma zudumus.

·         Augsnes virskārtas apstrādes darbus pēc iespējas plānot laika posmos, kad nav spilgta saule un vējš, jo tie ievērojami “zog” mitrumu no augsnes. Vairāk ieteicams izmantot rīta un vakara stundas, kad vējš ir pierimis.

·         Pēc iespējas saīsināt laiku starp pēdējo augsnes apstrādi un sēju vai stādīšanu. Ideāli, ja var darīt tā, ka augsni apstrādā tieši pirms sējmašīnas un nevienu lieku gājienu neveic.

·         Pēdējā augsnes apstrāde ir jāveic tik dziļi, cik dziļi ir plānots sēt vai stādīt.

·         Sējmašīnām noteikti nepieciešami piespiedējveltņi.

·         Apsētiem un apstādītiem laukiem rindstarpu rušināšana jāuzsāk vēlākais nedēļu pēc sējas.

·         Rūpīgi jāizvērtē augsnes herbicīdu lietošanas nepieciešamība, izvērtējot faktisko augsnes mitrumu.

·         Ar augsnes rindstarpu apstrādes dziļumu nedrīkst pārspīlēt, jo tas lieki izžāvē augsnes kārtu, kurā dīgst sēklas. Maksimums 1-2 cm.

·         Izmantot rindstarpu apstrādē “bezdelīgu” vai plakangriezēja asmeņus. Derēs arī bultveida. To darbības pamatprincips balstās uz nezāļu sakņu nogriešanu horizontālā virzienā, neapvēršot augsni. Kaltveida naži jāliek aiz traktora riteņiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas