Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Pētījums: teju 50% iedzīvotāju izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā viduvēju

Teju piektdaļa jeb 24% iedzīvotāju pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā augstu, gandrīz puse jeb 49% uzskata, ka tā ir viduvēja, bet 21% izglītības kvalitāti novērtējuši kā zemu, liecina sadarbībā ar pētījumu centru SKDS tapušais Rīgas Tālmācības vidusskolas izglītības kvalitātes indekss.

Šodien prezentētajā pētījumā vērtēts sabiedrības viedoklis par izglītības kvalitāti, pieejamību un atbilstību darba tirgus prasībām. Analizējot visus faktorus, aprēķināts arī kopējais izglītības indekss - 100 punktu skalā Latvijas izglītības indekss ir 55,6.

Pētījuma autori atzīmēja, ka iedzīvotāji, kuru ģimenēs ir bērni vai jaunieši, kuri šobrīd iegūst izglītību, pašreizējo izglītības kvalitāti Latvijā novērtējuši kā nedaudz zemāku nekā iedzīvotāji, kuriem ģimenē nav bērnu vai jauniešu, kuri iegūst izglītību. 

No respondentiem, kuru ģimenēs ir šādi bērni vai jaunieši, 0,2% izglītības kvalitāti Latvijā vērtē kā ļoti augstu, 23,1% kā drīzāk augstu, 48,9% kā viduvēju, 19,3% kā drīzāk zemu, savukārt 4,4% - kā ļoti zemu. Ģimenes, kurās nav bērnu, kuri šobrīd iegūst izglītību - 2,1% izglītības kvalitāti vērtē ļoti augstu, 22,2% drīzāk augstu, 48,2% par viduvēju, 14,6% par drīzāk zemu, bet 3,5% - par ļoti zemu.

Arī iedzīvotāji, kuriem sarunvaloda ģimenē ir latviešu, izglītības kvalitāti vērtē augstāk nekā tie, kuriem sarunvaloda ģimenē ir krievu, atzīmēja pētījuma veicēji.

Vērtējot izglītības kvalitātes izmaiņas pēdējo gadu laikā, 29,8% norādījuši, ka vērojama pasliktināšanās, 38,8% atbildēja, ka nav ne uzlabošanās, ne pasliktināšanās, savukārt 21% minēja, ka pēdējo gadu laikā izglītības kvalitāte ir uzlabojusies.

Respondentiem tika lūgts novērtēt arī to, kāda ir Latvijas vidējās izglītības kvalitāte salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm. 35,3% norādīja, ka vidējā izglītība Latvijā ir tādā pašā līmenī kā citās ES valstīs, gandrīz tikpat liels skaits respondentu jeb 32,8% bija daudz kritiskāki, norādot, ka vidējā izglītība Latvijā ir sliktāka kā citviet ES, bet 15,6% atzina, ka tā ir labāka.

Tāpat pētījuma autori norādīja, ka iedzīvotāji, kuru ģimenē ir bērni vai jaunieši, kas iegūst izglītību, biežāk uzskata, ka vidējās izglītības līmenis Latvijā kopumā ir sliktāks kā citur ES nekā tie, kuriem ģimenē nav izglītību iegūstošu bērnu vai jauniešu.

16,9% respondentu, kuriem ģimenē ir bērni vai jaunieši, kas mācās skolā, vidējās izglītības līmeni Latvijā vērtē kā labāku nekā vidēji ES, bet par sliktāku to uzskata - 39,4%. Tikmēr starp aptaujātajiem bez ģimenē esošiem skolēniem šie rādītāji ir attiecīgi 14,6% un 28%.

Šāds pētījums šogad tika veikts pirmo reizi un Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis uzsvēra, ka attiecībā uz izglītības kvalitāti, pieejamību un vērtību Latvijā ir daudz optimistiski noskaņotu cilvēku, tomēr vienlaikus pētnieki saskata arī daudzas lietas, ar kurām ir jāstrādā.

Grīnis pauda, ka sabiedrības viedoklis ir tikai viedoklis, tomēr tas ir ļoti būtisks. "Mūsu attieksme pret izglītību nosaka virzienu, kurā ejam," pamatoja direktors. Tāpat viņš stāstīja, ka ar lielu interesi skatīsies, kā šis indekss gadu laikā mainīsies un vai izdosies gūt pozitīvu dinamiku.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Anžela Jurāne-Brēmane pauda subjektīvu viedokli par veikto pētījumu. Viņa sacīja, ka vakar iepazinās ar aptaujas rezultātiem un apsprieda tos ar dažiem kolēģiem, kuri uzskatot, ka kvalitātes koncepts ir neatbilstoši pētīts. IZM ekspertes ieskatā, aptaujā nav mērīta kvalitāte, bet priekšstati un viedokļi.

"Vecāks iepriekšējā dienā sastrīdējās ar bērna audzinātāju un tagad viņam jautā par izglītības kvalitāti. Arī tas var ietekmēt rezultātus," norādīja ministrijas pārstāve. Tomēr vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis nepiekrita un skaidroja, ka "no 1014 respondentiem visi nevarēja iepriekšējā dienā ar skolotājiem sastrīdēties".

Jurāne-Brēmane vaicāja pētījuma autoriem, vai tiešām izglītības kvalitāte ir laba, ja to tā vērtē sabiedrība, vai tomēr, izglītības kvalitāte ir laba, ja izglītība sasniedz savu mērķi un tās rezultāts ir labs. 

Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš piekrita ministrijas pārstāvei, ka šobrīd šāds pētījums IZM pārāk daudz nepalīdz saprast, ko un kā mainīt, tomēr statistiski tie nav jautājumi, kurus iedzīvotājiem varētu jautāt un viņi dotu ministrijai kompetentu padomu. Tāpat viņš atzīmēja, ka šim mērījumam ir liela nozīme un lielāka jēga no šiem datiem būtu pēc diviem gadiem, jo tad būtu redzama tendence un virzība.

Aptauja veikta no 5.oktobra līdz 16.oktobrim un tajā piedalījās 1014 respondenti no visas Latvijas. Tiešās intervijās respondentu dzīvesvietās tika aptaujāti Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Rīgas Tālmācības vidusskolas pārstāve Marta Kive skaidroja, ka izglītības indekss veidots ar mērķi apzināt situāciju izglītības jomā, kā arī sekmēt izglītības pieejamību un kvalitāti visā Latvijā.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas