Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Prezidents Bordānam dod divas nedēļas, lai mēģinātu izveidot valdību 9

Valsts prezidents Raimonds Vējonis valdības veidošanu nolēmis uzticēt Jaunās konservatīvās partijas (JKP) premjera amata kandidātam Jānim Bordānam. Valsts prezidents Bordānu aicināja divu nedēļu laikā - līdz 21.novembrim - izveidot valdības aprises un jaunajai valdībai nodrošināt vairākuma atbalstu. Ja līdz tam netiks panākta vienošanās, Valsts prezidents aicinās citu Ministru prezidenta kandidātu veidot valdību.

Ņemot vērā, ka jau mēnesi notikušās 13.Saeimā ievēlēto partiju konsultācijas par valdības veidošanu, Vējonis no Bordāna sagaida izlēmīgu un atbildīgu rīcību, lai panāktu vienošanos par nākamās koalīcijas aprisēm, iespējamo valdības sastāvu, kā arī prioritāri veicamajiem darbiem.

Prezidents arī sagaida, ka ar viņu tiks saskaņoti iespējamie ārlietu un aizsardzības ministru kandidāti. Vējonis atkārtoti uzsver, ka no jaunās valdības sagaida gatavību turpināt stiprināt valsts un finanšu sistēmas drošību un veidot sabalansētu valsts budžetu.

Vienlīdz būtiski ir nodrošināt jau īstenoto reformu nepārtrauktību un pēctecību, stiprināt mediju neatkarību Latvijā un stiprināt tiesiskumu, tai skaitā pilnveidot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas mehānismus, uzsver Vējonis.

Bordāns ir vienīgais, kurš līdz šim ir piedāvājis konkrētu koalīcijas modeli ar ministru amatu sadalījumu tajā, koalīcijā neiesaistot Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Saskaņu". JKP pirmajā piedāvājumā sev vēlējās premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai "Attīstībai/Par!" (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls. Par parlamenta priekšsēdētāju gan jau ir kļuvusi "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārstāve Ināra Mūrniece.

Atbilstoši JKP pirms pāris nedēļām izteiktajam piedāvājumam trīs ministrijas pienāktos arī VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem. Partijai "KPV LV" JKP bija iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus. Ārlietu ministra amatā JKP gribēja redzēt "neitrālu profesionāli" - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

JKP Saeimas vēlēšanās ieguva trešo lielāko atbalstu un 16 deputātu vietas jaunajā parlamentā.

Politiķi pagaidām nav vienojušies par topošo valdību un pat koalīcijas sastāvu. Valdības veidošanas sarunās ir iesaistīti seši politiskie spēki - JKP, "KPV LV", "Attīstībai/Par!", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī "Jaunā Vienotība" (JV).

Valdības veidošanas sarunās iniciatīvu bija uzņēmušies trīs politiskie spēki, kuri iepriekš parlamentā nebija pārstāvēti - "KPV LV", JKP un AP. Katrs no šiem politiskajiem spēkiem piedāvāja arī savu premjera amata kandidātu: "KPV LV" kandidāts ir Aldis Gobzems, JKP - Bordāns, bet AP - Artis Pabriks.

Pagaidām gan sarunās nebija iezīmējies konkrēts premjera kandidāts, par kuru varētu vienoties partijas. JKP uzsver, ka nesadarbosies ar ZZS, bet pārējie sarunās iesaistītie politiskie spēki mudināja veidot plašāku koalīciju kopā ar ZZS.

Valsts prezidents ir ticies ar visām 13.Saeimā ievēlētajām partijām, kā arī ar minētajiem premjera amata kandidātiem. Vējonis iepriekš arī kritizējis politiskos spēkus, norādot, ka 13.Saeimā ievēlēto partiju darbu pie jaunās koalīcijas veidošanas ir neapmierinošs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Bordāns 1993.gadā Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas "Latvijas ceļš" saraksta. Bordāns netika ievēlēts, bet iekļuva parlamentā ar "mīksto mandātu". Saeimā viņš strādāja Juridiskajā komisijā, Pieprasījumu komisijā, kā arī izmeklēšanas komisijā uzņēmuma "Lattelekom" darbības izvērtēšanai.

Citos parlamenta sasaukumos līdz 13.Saeimai Bordāns nav darbojies, lai arī kandidējis arī 6.Saeimas vēlēšanās no "Latvijas ceļa" saraksta, 10.Saeimas vēlēšanās - no partiju apvienības "Vienotība" saraksta, 11.Saeimas vēlēšanās - no nacionālās apvienības saraksta, bet 12.Saeimas vēlēšanās - no JKP saraksta. Šogad notikušajās 13.Saeimas vēlēšanās Bordāns tika ievēlēts parlamentā.

Viņš arī vairākas reizes kandidējis Rīgas domes vēlēšanās - 1997.gadā no "Latvijas ceļš" saraksta, bet 2017.gadā - no Jaunās konservatīvās partijas saraksta, kad arī tika ievēlēts Rīgas pašvaldībā. Bordāna pārstāvētais politiskais spēks strādā Rīgas domes opozīcijā.

Bordānam ir pieredze arī citos amatos. Piemēram, 2010.gadā viņš bija Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) padomnieks un parlamentārais sekretārs, bet 2012.gadā pildīja Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus.

2012.gadā Bordāns kļuva par VL-TB/LNNK virzīto tieslietu ministru. Tomēr jau 2013.gada novembrī nacionālā apvienība vērsās pie premjera un informējusi par plāniem atsaukt Bordānu no tieslietu ministra amata. TB/LNNK valde paziņoja, ka tieslietu ministra faktiskā darbība liecina par dalību cita politiskā spēka veidošanā, kas nav savietojams ar atrašanos TB/LNNK. Nacionālās apvienības pārstāvji bija uzsvēruši, ka Bordāna atrašanās biedrībā "Demokrātiskie patrioti", kas paziņojusi par jaunas partijas veidošanu, neesot normāla situācija.

Toreizējais premjers Valdis Dombrovskis gan paziņoja, ka neprasīs Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā. Bordāns zaudēja amatu 2013.gada novembrī līdz ar pārējiem valdības locekļiem pēc Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē.

Bordāns 2014.gadā bija viens no Jaunās konservatīvas partijas dibinātājiem.

Pievieno komentāru

Komentāri 9

nu ja

Nejēdz pat runu dziesmu svētkos pateikt.

pirms 7 dienām, 2018.11.08 10:55

...

abi - gan tu starij, gan tu - nu ja, esat mucā auguši pa spundi barojušies, ja neko nejēdzat turat muti, neparādiet savu stulbumu...

pirms 7 dienām, 2018.11.08 20:05

Redz kā

Dod laiku mēģināt, nevis laiku izveidot.....

pirms 7 dienām, 2018.11.08 11:10

komis

solīt jau solija zelta kalnus braukāja pa'mājām visādus labumus dalija bet tagad glupie ***i un lezbuetes neprot valdību izvridot

pirms 6 dienām, 2018.11.09 05:25

tas pats

ak vienu vārdu cenzūra noņēma nu tad tā vietā HOMUSEKSUĀLISTI

pirms 6 dienām, 2018.11.09 05:29

ronis

Nu ko tad tu tā majās aizkavējies, brauc un pārādi kā tas jādara ! Ar muti Rīgā .....ar darbiem tepat Gulbenē !

pirms 6 dienām, 2018.11.09 16:49

Ha !

Viņi neprot valdību izveidot, bet tu pat bez kļūdam latviski rakstīt nemāki !

pirms 6 dienām, 2018.11.09 18:13

nu

nez nu kur braukāja un dalīja? Man nedalīja un nezinu nevienu, kam būtu dalījuši. bet vispar - ja nav ko teikt, varbūt nevajag tērēt laiku komentātiem...

pirms 4 dienām, 2018.11.10 23:10

Latvijas ziņas