Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Prezidents: Skolu tīkla reformai jānodrošina vienāda izglītības kvalitāte visā Latvijā

Skolu tīkla reformai ir jānodrošina, lai skolēni saņemtu vienādu izglītības kvalitāti neatkarīgi no vietas, kur viņi dzīvo, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

"Skolēnam piedāvātajam izglītības kvalitātes līmenim ir jābūt vienādam neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo Rīgā, Gulbenē, Daugavpilī vai citā Latvijas vietā. Tāds ir šis skolu tīkla reformas mērķis," apgalvoja prezidents.

Kariņš stāstīja, ka vakar valdībā skatīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvais ziņojums par vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklu, kas paredzot izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.

"Ziņojumā bija iekļauta arī analītiskā daļa, kurā rakstīts, ka izglītības kvalitāte starp pilsētu un laukiem ir atšķirīga. Šai plaisai ir tendence palielināties. Labāku izglītību gūst skolēni, kuri dzīvo kādā pilsētā, bet ne tik kvalitatīvu - tie, kas dzīvo ārpus pilsētām," sacīja Kariņš. Valdības vadītājs sacīja, ka izglītības kvalitātei nevajadzētu būt atkarīgai no skolēna dzīves vietas.

Runājot līdzībās, Kariņš izteicās, ka izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) pašlaik nosakot diagnozi, no kuras izrietēs konkrēti risinājumi. "Šobrīd mēs esam diagnozes noteikšanas stadijā, un arī risinājumi sāk iezīmēties. Protams, reformas ir saistītas ar centieniem padarīt skolu tīklu efektīvāku, bet ne tikai. Ir jāizveido viens tīkls, kas nodrošinātu vienādu izglītības kvalitātes līmeni," akcentēja Kariņš.

Kā ziņots, valdība vakar pieņēma zināšanai IZM informatīvo ziņojumu. Visi klātesošie ministri pauda atbalstu ministrijas izstrādātajam starpziņojumam un novērtēja IZM ieguldīto darbu sarunās ar pašvaldībām un veiktajā analīzē.

Kā skaidro IZM, demogrāfiskās prognozes norāda, ka esošais visu līmeņu skolu tīkls nākotnē netiks racionāli izmantots, tādējādi pamatojot skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību.

Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem par izglītojamo skaitu uz 2019.gada 1.septembri četrās pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādēs 10.-12.klašu posmā nav reģistrēts neviens izglītojamais, uzsvērts ziņojumā.

Tāpat konstatēts, ka 31 pašvaldības vispārējās izglītības iestādē izglītojamie nav reģistrēti 10.klasē, tai skaitā sešās izglītības iestādēs izglītojamie ir tikai 12.klasē.

Līdz 2019.gada decembrim IZM ir tikusies ar 74 pašvaldībām, lai pārrunātu izglītojamo skaitu pašvaldību izglītības iestādēs, izmaiņas izglītības iestāžu tīklā un atbilstību piedāvātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu un citus jautājumus.

Sarunu rezultātā IZM secinājusi, ka aptuveni divas trešdaļas no pašvaldībām, ar kurām jau notikušas sarunas, tuvākajos gados izmaiņas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tīklā neplāno veikt. Tas tiek pamatots gan ar jau veiktajām izmaiņām pašvaldības izglītības iestāžu tīklā, gan arī situācijās, ja novadā ir tikai viena vidējās izglītības iestāde.

Ziņojumā norādīts, ka vairākas pašvaldības šādu nostāju ir pamatojošas ar to, ka izmaiņas neplāno pirms administratīvi teritoriālās reformas veikšanas, savukārt daļa norāda, ka izvērtēs tās vidusskolu turpmāko pastāvēšanu, ja būs zināmi konkrēti kritēriji vidējās izglītības iestāžu darbībai.

Tāpat sarunās ar pašvaldībām kā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu kavējošie faktori minēti ceļu stāvoklis, novecojušu transportlīdzekļu izmantošana skolēnu pārvadājumiem un nepietiekams finansējums to uzturēšanai un atjaunošanai, dienesta viesnīcas pakalpojuma nepietiekama pieejamība pie izglītības iestādēm, kurās ir lielāka skolēnu koncentrācija, un tas, ka izglītības iestādēm noteiktās higiēnas prasības rada ierobežojumus lielāka izglītojamo skaita uzņemšanai.

Tomēr, pēc IZM paustā, 16 pašvaldības sarunu laikā ir norādījušas, ka plāno veikt izmaiņas kādā no tās dibinātajām vidusskolām, plānojot lēmumu pieņemšanu par vidējās izglītības iestādes pakāpes maiņu jau 2020.gadā vai pakāpenisku izglītības iestādes pakāpes maiņu.

Ministrija uzsver, ka izglītības iestāžu tīkla sakārtošana šobrīd nenotiek pietiekami raiti, jo "izglītības iestādes atrodas dažādās pašvaldībās un saprotams, ka katra pašvaldība izglītības iestāžu tīkla kārtošanu vērtē savā administratīvajā teritorijā".

Kontekstā ar plānoto administratīvi teritoriālo reformu turpmākā izglītības iestāžu tīkla kārtošana būs atkarīga no pašvaldību spējas vienoties, nonākt pie optimāliem risinājumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību skolēniem. "Arī tiekoties ar pašvaldību pārstāvjiem, secināms, ka tās pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas rezultātā plānotas kā attīstības centrs, saredz un plāno izglītības iestāžu tīkla attīstību," norādīts ziņojumā.

Ministrija skaidro, ka pēc sarunu noslēgšanās ar pašvaldībām IZM izvērtēs nepieciešamos grozījumus pedagogu darba samaksas modeļa pilnveidei un rosinās Finanšu ministrijai izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. To prognozē ap šī gada aprīli.

Tāpat IZM plāno sakārtot skolu tīklu, nosakot minimālo skolēnu skaitu klasēs. Piedāvājums minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē, tāpat kā iepriekš, tiek modelēts uz četru bloku iedalījumu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai 2021.gadā. Šobrīd tiek plānots, ka Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā minimālajam skolēnu skaitam 10.-12.klasē būtu jābūt robežās no 150 līdz 120 skolēniem, administratīvo teritoriju attīstības centru un Pierīgas novadu vidusskolās - 120 līdz 90 skolēniem.

Administratīvās teritorijas novados vidusskolas posmā būtu jāmācās 45-40 skolēniem, bet teritorijās pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kā arī teritorijās, no kurām attālums līdz nākamajai izglītības iestādei ir vismaz 25 kilometri, plānotais minimālais skolēnu skaits 10.-12.klasē varētu būt 30 līdz 25 skolēni.

Ministrija atgādina, ka no 1.septembra vidējā izglītībā tiks sākta pakāpeniska jaunā mācību satura īstenošana, kas vienlaikus paredz vidējās izglītības iestādē izvēles iespējas starp vismaz diviem padziļināto kursu komplektiem. Tomēr pēc IZM domām, jauno kompetencēs balstīto mācību saturu esošā finansējuma ietvaros spēs īstenot tikai tās izglītības iestādes, kurās vidējās izglītības posmā mācās 90 skolēni un vairāk un kurās katrā klašu grupā ir vismaz divas paralēlklases.

IZM norāda, ka šobrīd Latvijā tādas ir 40% vidusskolu, kurās mācās 70% visu vidusskolēnu.

Lai izglītības iestādes varētu nodrošināt padziļināto kursu komplektu īstenošanu, pašvaldībām kā izglītības iestāžu dibinātājiem jāveic vidējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, nodrošinot iespējas vidējās izglītības posmā iegūt kvalitatīvu, kompetencēs balstītu izglītību, uzsver ministrijā.

Ministrija iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka, turpinoties sarunām ar pašvaldībām, informatīvais ziņojums tiks papildināts un precizēts, un ar gala ziņojumu plašāku sabiedrību iecerēts iepazīstināt martā, kad būs noslēgušās sarunas ar visām pašvaldībām.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas