PVD: Arī Covid laikā higiēnas prasību ievērošana uzņēmumos klibo (intervija)

Covid pandēmija visā sabiedrībā ir mainījusi attieksmi pret higiēnu – roku regulāra mazgāšana un dezinfekcija, pastiprinātas prasības pret apkārtējās vides tīrību tagad ir mūsu ikdiena. Lai arī pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos higiēnas prasības vienmēr ir bijušas ļoti augstas, pārkāpumi tiek atklāti joprojām. Līdz ar sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ierobežoto darbību Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru vizītes uzņēmumos ir retākas, taču pārkāpumu īpatsvars nav mazinājies, intervijā aģentūrai LETA stāsta PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Viņš arī norāda, ka pandēmijas laikā ir būtiski pieaudzis patērētāju sūdzību skaits gan par pārkāpumiem tirdzniecības vietās, gan dzīvnieku labturības pārkāpumiem.

Kurās Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārraudzības jomās konstatējat visvairāk pārkāpumu? Kā PVD pārbaudes ietekmē attālinātais darbs?

Covid-19 Latvijā, protams, ietekmē arī PVD darbu, taču jāsaka, ka mūsu joma ir tā, kurā ilgi attālināti nepastrādāsi. Kas ir saistīts ar pārtikas drošību, dzīvnieku labturību, robežkontroli, tie nav atliekami darbi, kurus gadu varētu darīt arī attālināti. Īpaši tas attiecas uz inspektoru darbu, kuriem attālinātais darbs šajā laikā nemaz nav bijis. Uz valsts robežas mūsu sanitārie robežinspektori strādā nepārtrauktā režīmā, un kontrolēto kravu apjoms pagājušā gada laikā pat ir pieaudzis.

Ja runājam par PVD inspektoriem, kas strādā iekšzemē, tad inspekciju skaits pagājušajā gadā ir samazinājies, bet tikai par 14%. Paralēli ir pieaugušas PVD inspekcijas, kas ir saistītas ar dažādām sūdzībām. Ņemot vērā, ka pārtikas ražošana un dzīvnieku audzēšana Latvijā nav ne uz mirkli apstājusies, arī PVD inspektoriem darbs ir nodrošināts. Eksports turpinās, ir jāizsniedz veterinārie sertifikāti visiem produktiem, kas tiek sūtīti uz trešajām valstīm, arī dzīvo dzīvnieku kravām, tirgojot Eiropas Savienības ietvaros, tāpēc darba mums pietiek. Jau šogad pārtikas jomā ir veikti vairāk nekā 5000 pārbaužu. Varam teikt, ka neatbilstību struktūra būtiski nav mainījusies un saglabājusies līdzīga kā pirms Covid-19. Pārkāpumi tiek konstatēti gan telpu higiēnā, gan personāla higiēnā, gan iekārtu, aprīkojuma tīrībā, problēmas ir arī ar produktu izsekojamību, ar paškontroli.

Pārtikas ražošanas uzņēmumos higiēnas prasības vienmēr bijušas stingras. Vai, līdz ar Covid-19 un arī sabiedrības pastiprināto uzmanību higiēnai, roku dezinfekcijai, situācija nav kļuvusi kaut nedaudz labāka?

Jā, pārtikas uzņēmos visu laiku, jau pirms Covid-19, ir bijušas ļoti augstas higiēnas prasības, un visas darbības, ko šobrīd ikdienā veic katrs Latvijas iedzīvotājs, pārtikas uzņēmumos veica nepārtraukti - roku mazgāšana, dezinfekcija, tīrīšanas procedūras. Papildus tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir prasības pēc roku dezinfekcijas arī apmeklētājiem, lai uzņēmumi nodrošinātu šādu iespēju, papildus nāca klāt prasība par atvērto produktu iesaiņošanu un pārdošanu tikai iesaiņotā veidā. Arī šo prasību ievērošanu uzrauga PVD rutīnas kontroļu laikā.

Protams, PVD inspekciju skaits ir samazinājies saistībā ar to, ka nestrādā liela daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, nestrādā skolu ēdināšanas bloki pilnā apjomā, bet nodarbojas galvenokārt ar paku pakošanu un izsniegšanu. Augstas higiēnas prasības ir bijušas visu laiku, un PVD seko to ievērošanai.

Pārkāpumu tātad nav mazāk kā pirms Covid-19?

Skaitliski pārkāpumu ir mazāk, taču pārkāpumu īpatsvars nav mazāks.

Kādos uzņēmumos PVD visbiežāk konstatē pārkāpumus?

Tas lielā mērā ir atkarīgs no uzņēmumu skaita konkrētajā grupā. Mums šobrīd visvairāk ir pārtikas tirdzniecības uzņēmumu, līdz ar to lielākā daļa neatbilstību arī tiek konstatēta šajos uzņēmumos. Tas gan nenozīmē, ka pārtikas tirdzniecības uzņēmumos ir zemāks higiēnas līmenis. Ja kopumā vērtējam Latvijas uzņēmumu atbilstību, tad Latvijā 24% uzņēmumu pilnībā atbilst visām higiēnas prasībām, 76% atbilst ar dažām atkāpēm, kas neietekmē pārtikas drošumu un nekaitīgumu, un tikai 0,2-0,3% uzņēmumu mēs atzīstam kā neatbilstošus.

Tādus uzņēmumus PVD slēdz...

Jā, tādus mēs slēdzam uz laiku un dodam uzņēmumam iespēju neatbilstības novērst. Ja pārkāpumi tiek novērsti, tad uzņēmums var atsākt strādāt.

Kādas un no kā PVD šajā laikā saņem sūdzības?

Visbiežāk mēs sūdzības saņemam no patērētājiem, un sūdzības ir gan par tirdzniecības uzņēmumiem, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un to piegādātajiem ēdieniem. Pēdējā laikā mēs ļoti daudz sūdzību saņēmām par dažādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar mājdzīvnieku labturību, mājdzīvnieku nodarījumiem, kad viens dzīvnieks sakož otru, par bīstamiem suņiem. Sūdzību spektrs ir plašs.

Ņemot vērā slēgtos ēdināšanas uzņēmumus un viņu darba pārorientēšanos uz ēdienu piegādēm, kā PVD kontrolē šos uzņēmumus?

Daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu Covid-19 laikā turpināja strādāt, izsniedzot ēdienu līdzņemšanai vai piegādēm uz mājām. Mēs kontroles veicam tādas pašas kā ikdienā - higiēnas prasības ēdināšanas blokā, personāla higiēnas prasību ievērošana, apmācības, paškontroles mehānisma sistēmas atbilstība, reģistrācijas procesa ievērošana, temperatūras prasību ievērošana, produkta izsekojamība, derīguma termiņa ievērošana.

Ja kopumā būtu jānovērtē ēdināšanas uzņēmumu kvalitāte un atbilstība, kāda tā būtu?

Domāju, ka lielākā daļa Latvijas ēdināšanas uzņēmumu dara visu, lai, patērējot viņu produkciju, klientiem nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Uzņēmumi cenšas ievērot visas prasības. Protams, PVD konstatē pārkāpumus, bet lielākajā daļā gadījumu šie pārkāpumi tiek novērsti uzreiz inspekcijas laikā. Ja pārkāpumi nav novēršami un ir būtiski, tad mēs piemērojam sankcijas.

Kāda aktivitāte pandēmijas laikā ir skolu ēdināšanas uzraudzībā, kad lielākā daļa izglītības iestāžu ir slēgta?

Kontroles turpinās, taču šobrīd jau mēs pārbaudām iepakotus produktus, kas netiek gatavoti uz vietas skolas ēdināšanas blokā. Skolas ēdināšanas blokos notiek produktu komplektācija pakās. Mēs attiecīgi skatāmies produktu derīguma termiņus, produktu izcelsmi, vai nodrošināta atbilstoša temperatūra un uzglabāšanas apstākļi, vai ir visas pavadzīmes. Tāpat pārbaudām paku satura atbilstību pašvaldību noteiktajām prasībām, lai skolēni droši varētu nest pakas uz mājām un lietot.

Cik bieži šajā jomā konstatējat neatbilstības, pārkāpumus?

Nopietnus pārkāpumus mēs neesam konstatējuši, jo visi produkti nāk no atzītiem un reģistrētiem uzņēmumiem. Ir, protams, konstatēti atsevišķi gadījumi, piemēram, bojāti iepakojumi vai augļu un dārzeņu neatbilstība kvalitātes prasībām, bet būtisku pārkāpumu šajā jomā nav.

Kāda šobrīd ir situācija ar Covid-19 izplatību ūdeļu fermā "Baltic Devon Mink"?

Ūdeļu fermā joprojām notiek situācijas uzraudzība gan no PVD puses, kas saistīta ar dzīvniekiem, gan no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), kas saistīts ar darbiniekiem. Regulāra paraugu ņemšana notiek gan no dzīvniekiem, gan cilvēkiem, tostarp laboratoriskā kontrole, lai saprastu, kā situācija attīstās. Šobrīd esam konstatējuši, ka vismaz 82% dzīvnieku, kas ir saimniecībā, ir inficēti, bet 72% no šiem dzīvniekiem ir izveidojusies imunitāte - notiek slimības pāreja no inficēšanās ar vīrusu uz antivielu veidošanos, tātad pārslimošanu. Dzīvnieku veselības stāvoklis ir labs, mēs klīniskās pazīmes nenovērojam, dzīvnieku mirstība ir neliela, un tā ir normas robežās. Pagaidām mēs turpinām uzraudzīt situāciju.

Tātad mums būs ūdeļu ferma, kurā dzīvnieki būs pārslimojuši Covid-19?

Kādā brīdī noteikti mēs varēsim tā teikt. Šajā gadījumā būtisks ir cilvēku veselības aspekts, jo ūdeles šajā gadījumā neapdraud citus dzīvniekus, Latvijā ūdeļu fermas ir izvietotas ar lielu distanci viena no otras. Šajā gadījumā būtisks ir cilvēku veselības aspekts, to cilvēku veselība, kas strādā novietnē, kā arī sabiedrības kopumā, lai ūdeļu ferma nebūtu iemesls kādai tālākai vīrusa izplatībai.

Kā tiek nodrošināta darbinieku aizsardzība no saslimšanas ar vīrusu konkrētajā fermā?

Ūdeles saslima no darbiniekiem, vīruss no darbinieka izplatījās dzīvniekiem, un tad sāka slimot visa ferma. Darbiniekiem ir ieviestas augstākas biodrošības prasības - maskas, spectērpi, dezinfekcija. Darbinieku veselības stāvokli novēro SPKC, katru nedēļu veicot testus. Katrā ziņā, ja situācija pasliktināsies, tad lēmumi var būt radikālāki.

Citās valstīs slimās ūdeles tika iznīcinātas.

Nevienā valstī fermas uzreiz netika iznīcinātas. Tika veiktas pārbaudes, iegūta informācija un tikai tad pieņemti lēmumi. Ir valstis, kas ir iznīcinājušas slimos dzīvniekus, ir valstis, kuras turpina novērot fermas, veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus. Katrā ziņā Latvijai šī izšķiršanās vēl būs priekšā, veicot virkni pētījumu par konkrēto vīrusu un tā ietekmi uz cilvēku. Ja runājam par Dāniju, tad šajā gadījumā ūdeļu fermas atrodas cieši viena pie otras, ir veselas apdzīvotas vietas, kurās pamatnodarbošanās ir ūdeļu audzēšana. Latvijā ūdeļu fermas ir izolētas, konkrētā ferma atrodas nost no apdzīvotām vietām, meža ielokā, fermai nav nekādu kontaktu ar citām fermām. Ja runa ir par dzīvniekiem, tad konkrēti šīs slimās ūdeles citas Latvijas ūdeles neapdraud.

Kā Covid-19 ierobežojumi ir atstājuši ietekmi uz medībām un Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību?

Jā, dzinēju medības bija aizliegtas, bet individuālās medības notika. Ņemot vērā paraugu skaitu, ko esam ieguvuši šogad, tad nevarētu teikt, ka medību apjoms būtu samazinājies. Šogad esam konstatējuši 122 ar ĀCM inficētas mežacūkas, pārsvarā Kurzemes reģionā, tur joprojām vīruss aktīvi izplatās mežacūku vidū, nedaudz vīrusa izplatība konstatēta arī Baltkrievijas pierobežā.

Mūs satrauc mežacūku populācijas palielināšanās tajos reģionos, kuros ĀCM nav konstatēts pēdējo gadu laikā, riski joprojām ir augsti, un Covid-19 ĀCM nekādi nav ietekmējis. ĀCM kā dzīvoja mežacūku populācijā, tā turpina dzīvot, kamēr vien Latvijā būs pietiekami liels skaits mežacūku, ĀCM visdrīzāk arī turpinās cirkulēt.

Līdz kādam skaitam vajadzētu samazināt mežacūku populāciju, lai ĀCM vairs nebūtu problēma?

Precīzu skaitu, cik pašreiz Latvijā ir mežacūku, varētu sniegt Valsts mežu dienests. Pagājušajā gadā tika uzskaitītas vairāk nekā 20 000. Pēc ĀCM uzliesmojuma Latgalē un Vidzemē iestājās periods, kad mēs vīrusu praktiski šajos reģionos vairāk nekonstatējam tādēļ, ka mežacūku skaits bija pietiekami zems - viena mežacūka uz vienu kvadrātkilometru būtu tas optimālais skaits.

Vai medicīna nav gājusi uz priekšu un nav prognozētas vakcīnas pret ĀCM?

Izmantojot vakcināciju, mēs esam pavisam nesen izskauduši klasisko cūku mēri mežacūku populācijā, bet diemžēl darbs pie ĀCM vakcīnas turpinās jau vairāk nekā 50 gadus, un pagaidām būtiski izrāvieni nav notikuši. Ir daudz pozitīvu signālu, kaut kādi prototipi ir iegūti, kas var kalpot kā vakcīnas izejmateriāls, bet pagaidām tie ir tikai prototipi. Pie tam, viena lieta ir izstrādāt vakcīnu mājas cūkām, ko var iešļircināt, otra lieta ir izstrādāt vakcīnu, ko var izmantot mežacūkām - lai tā būtu ēdama, ilgu laiku varētu atrasties ārējā vidē nelabvēlīgos laikapstākļos, lai tā saglabātu savu efektivitāti. Līdz mežacūku vakcīnai vēl tāls ceļš ejams, bet mājas cūku vakcīna pret ĀCM varētu parādīties tuvākajā desmitgadē.

Cik bieži un kādas sūdzības saņemat par lauksaimniecības dzīvnieku labturību? Cik liela daļa sūdzību ir pamatotas?

Par lauksaimniecības dzīvnieku labturību sūdzības nav tik biežas. Ziemas periodā tika saņemtas sūdzības, ka dzīvnieki atrodas ārā zemās temperatūrās, nav kur patverties. Bija gadījums par nežēlīgu izturēšanos pret lauksaimniecības dzīvniekiem pavisam nesen, kur konstatējām ļoti rupjus pārkāpumus fermā ar 46 govīm. Šos dzīvniekus diemžēl nācās likvidēt, saimniekam tika piemērots sods par nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.

Kopumā teikt, ka situācija lauksaimniecības dzīvnieku labturībā būtu slikta, mēs nevaram. PVD kontrolēs mēs pārbaudām dzīvnieku labturību, pārkāpumi nereti tiek konstatēti un tos uzdodam novērst.

Cik bieži saņemat sūdzības par šādiem kritiskiem gadījumiem, kad ir skaidri redzama nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem?

Šādas sūdzības mēs saņemam, bet nevarētu teikt, ka tās būtu pārāk bieži. Kaimiņu modrā acs ir viens no tiem resursiem, kurā iegūstam informāciju. Arī mūsu pašu pārbaudes, ja redzam, ka ar labturības prasībām saimniecībā ir problēmas, tad šādus objektus mēs kontrolējam biežāk. Diemžēl ir gadījumi, ka cilvēki, pat saņemot lielus naudas sodus, neuzlabo savu dzīvnieku stāvokli un mums nākas šos dzīvniekus konfiscēt. Ja mēs konstatējam nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, tad dzīvnieki tiek konfiscēti nekavējoties. Par labturības pārkāpumiem gan ir brīdinājumi, naudas sodi, piespiedu naudas sodi.

Cik bieži nākas konfiscēt dzīvniekus?

Pagājušajā gadā mēs konfiscējām apmēram 70 govis, vienu zirgu.

PVD iepriekš ziņoja, ka saistībā ar pandēmiju ir augusi cilvēku vēlme pēc mājdzīvniekiem, tostarp notiek to ievešana no ārzemēm, kur tiek pārkāptas labturības prasības. Kāda ir pašreizējā situācija?

Pagājušajā gadā par mājdzīvniekiem mēs saņēmām vairāk nekā 700 sūdzības. Diez vai tas ir saistīts ar pandēmiju, bet vairāk saistīts ar sabiedrības modrību un to, ka, novērojot dzīvnieku labturības pārkāpumus, cilvēki par to ziņo gan policijai, gan mums.

Kādi ir biežākie pārkāpumi?

Lielākoties pārkāpumi ir saistīti ar dzīvnieku turēšanu ārā, pie ķēdes, neatbilstošā ķēdes garumā, nenodrošinot dzīvniekam atbilstošu staidzināšanu, nepārtrauktu dzeramā ūdens piekļuvi.

Vai nebūtu jāaizliedz suņu turēšana ķēdē?

Tas ir likumdevēja jautājums, jo ir jāizvērtē dažādu sabiedrības slāņu intereses. Vienai daļai sabiedrības suņi ir mīļdzīvnieki, kas dzīvo mājās uz dīvāna, citai sabiedrības daļai suņi ir darba dzīvnieki, piemēram, dienesta dzīvnieki, kuru uzdevums ir sargāt īpašumu. Ja man personīgi jautājat, tad man suņa turēšana ķēdē nepatīk, un tā nav adekvāta turēšanas metode. Par šo jautājumu ir jābūt plašākai diskusijai.

Vai pandēmija ir ietekmējusi mājdzīvnieku skaitu Latvijā?

Šādas statistikas mums nav, bet ir pāris novērojami. Viens no tiem - ir būtiski pieaugusi šķirnes kucēnu cena. Tāpat, salīdzinot ar 2019.gadu, kontrolēto suņu skaits, ko PVD veic uz robežas, ir pieaudzis par 3000% - no 120 suņiem 2019.gadā līdz vairāk nekā 5000 suņu 2020.gadā. Tas gan arī ir saistīts ar pandēmijas ierobežojumiem, jo privātā ceļošana ir iepauzēta, bet ir iespēja vest suni kā komercsūtījumu - uz valsts robežas, ja privātpersona iebrauc ar suni, tad tas netiek kontrolēts, bet suņi komercsūtījumos - to PVD kontrolē.

Kāda situācija ar nelegālajām suņu audzētavām? Kā varētu juridiski risināt šīs jomas sakārtošanu?

Jāsaka, ka tāda uzņēmumu grupa kā suņu audzētavas likumdošanā tā īsti nav definēta, ir definētas suņu patversmes, suņu viesnīcas, dzīvnieku turēšanas vietnes, bet tādi uzraudzības objekti kā suņu audzētavas PVD nemaz nepastāv. Nav tāda normatīvā regulējuma, kas nosaka suņu audzēšanas principus un regulējumu. Ir noteikumi privātpersonām, cik vienas sugas mājdzīvniekus drīkst turēt kopā, ir noteikumi, cik bieži drīkst pārot dzīvnieku, kas ir vienreiz gadā. Audzētavas pagaidām ir tāda skaidri nedefinēta uzņēmējdarbības joma - pārsvarā tās tagad ir vai nu reģistrētas kā dzīvnieku turēšanas vietas, vai vairumā nav reģistrētas vispār.

Kādas ir iespējas cīnīties ar nelegālajām audzētavām?

Ir vairāki priekšlikumi, ko virzām kopā ar Zemkopības ministriju, kā cīnīties ar nelegālu dzīvnieku tirdzniecību. Viens no tiem ir noteikt par pienākumu sludinājumu portālos tirgotajiem suņiem norādīt čipa numuru. Tāpat kā automašīnām obligāta prasība ir norādīt VIN numuru, arī sunim būtu jānorāda čipa numurs, lai būtu iespējams izsekot gan konkrēto dzīvnieku, gan pārdevēju. Ir daļa cilvēku, kas neuzskata par vajadzību reģistrēt dzīvniekus, bet, ja šāda prasība par čipa numura norādīšanu būs izvirzīta jau pašā sākumā, pārdošanas sludinājumā, tad nevarēs no tā izvairīties. Dzīvnieki tādā veidā būs izsekojami, nozare kļūtu vairāk sakārtota. Tas sniegtu iespēju PVD veikt dzīvnieku izsekojamību, skatīties, vai konkrētajam tirgotājam ir šāda veida dzīvnieku šķirnes, kas kucēnus var radīt, un arī nodrošināt to, ka dzīvnieki tiks tirgoti jau ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem. Jau šobrīd pastāv norma, ka, pārdodot kucēnu, tam vispirms ir jābūt reģistrētam uz pārdevēja vārda, pārdevējam ir jāparādās gan datubāzē, gan dzīvnieka pasē.

Kad šīs likumdošanas izmaiņas varētu stāties spēkā?

Šīs izmaiņas valdībā virza Zemkopības ministrija, ceru, ka tas notiks tuvākajā laikā. Tā ir joma, par kuru cilvēkiem ir liela interese. Protams, arī pircēji grēko, nopērk dzīvnieku bez jebkāda apliecinājuma par pirkuma faktu, pēc tam piereģistrē un konstatē hroniskas un iedzimtas veselības problēmas. Cilvēki sūdzas PVD, bet nav jau pierādījumu, nav līgumu, nav reģistrēts iepriekšējais īpašnieks vai pārdevējs. Mēs paši esam mēģinājuši veikt kontrolpirkumus kopā ar policiju, balstoties uz "ss.com" sludinājumiem. Taču PVD dzīvnieku jomā pašiem nav tiesību veikt kontrolpirkumus, vienmēr ir jāpiesaista policija, tas kopumā sanāk ļoti dārgs un neefektīvs process, kura rezultātā var piemērot sodu vien par nepareizu atsavināšanu. Ja šie dzīvnieki būs izsekojami, tad mums būs daudz vieglāk pat attālināti analizēt datubāzi un saukt pie atbildības šādus pārdevējus.

Rīgas Centrāltirgus vienmēr ir bijis kā tāds rūpju bērns uzraugošajām institūcijām. Kāda situācija centrāltirgū ir PVD pārraudzības jomā?

Centrāltirgū šogad esam veikuši 106 pārbaudes. Grūti pateikt, vai pārkāpumi ir mazinājušies, joprojām konstatējam higiēnas prasību pārkāpumus apmēram 50 gadījumos, produktu izsekojamības pārkāpumus apmēram 30 gadījumos, uzglabāšanas pārkāpumus divos gadījumos, marķējuma prasību neievērošanu septiņos gadījumos, derīguma termiņu neievērošanu 14 gadījumos. Trīs gadījumos mēs pieņēmām lēmumu par produktu izņemšanu no tirdzniecības, bet divos tika uzsākti administratīvo pārkāpumu protokoli. Panākumi ir, bet jāņem vērā tas, ka centrāltirgus sastāv no ļoti daudzām tirdzniecības vietām, katrai tirdzniecības vietai ir savi īpašnieki. Tirgus paliek tirgus, tāpēc centrāltirgus ir tas objekts, kurā šogad esam veikuši jau 106 pārbaudes.

Vai pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas dārzeņiem un ogām ir mazāk pārkāpumu par produktu izcelsmi? Ēnu ekonomika šajā jomā ir mazinājusies?

Noteikti daļēji šis mērķis ir sasniegts. Tāda izteikta interese produktus, kas ievesti no citām Eiropas Savienības valstīm, uzdot par pašaudzētiem Latvijas produktiem ir ievērojami mazinājusies. Ja agrāk, tirgojot pašaudzētos produktus, to varēja darīt praktiski bez kases aparāta, tad tagad ar 5% PVN vairs nav intereses šādi krāpties. Krāpšanas gadījumi ir ļoti mazinājušies. Pirms vairākiem gadiem bija ļoti raksturīga "Latvijas zemeņu" tēma, visi tirgoja Latvijas zemenes no saviem dārziņiem, bet, inspektoriem aizbraucot apsekot dārzu, tur neaug neviena zemene. Tagad Grieķijas zemenes ir Grieķijas zemenes, Polijas zemenes ir Polijas, krāpties, ka tā ir Latvijas prece, lai varētu būt atvieglotā nodokļu režīmā, vairs īsti nav jēgas. Tam vairs nav nekāda pamata, jo 5% PVN vairs nav 21%.

Lauksaimnieki jau gadiem uzstāj, ka samazinātā PVN likme ir jāpiemēro visiem pārtikas produktiem. Piekrītat?

Es būtu tikai par. Samazināta likme pārtikai - tas viennozīmīgi veicinātu vietējo produktu konkurētspēju.

Kā vērtējat pašreizējo PVD kapacitāti gan finansiālā, gan darbinieku ziņā?

Protams, vienmēr var velēties vairāk resursu, nekā tie ir. Šobrīd mums ir jāstrādā ar tiem resursiem, kādi ir pieejami, tādēļ savas inspekcijas balstām risku analīzes principos. Mēs strādājam ar tiem objektiem, kuros ir problēmas, un mazāk pievēršamies tiem uzņēmumiem, kuros problēmas ir retāk. Ir dažādā pieeja inspekciju noteikšanai un biežumam, balstoties uz uzņēmumu iepriekšējo pārbaužu rezultātiem. Šāda risku analīzes pieeja tiek attiecināta gan uz pārtikas jomas, gan veterinārās jomas uzņēmumiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas