Saeima galīgajā lasījumā apstiprina Apsardzes darbības reģistra ieviešanu

Saeima galīgajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus Apsardzes darbības likumā, lai ar 2022. gada 1. jūliju sāktu darboties Apsardzes darbības reģistrs (Reģistrs), kuram vajadzētu kļūt par efektīvu mehānismu apsardzes biznesa vides pilnveidošanai.

 Grozījumi Apsardzes darbības likumā paredz mainīt apsardzes komersantu reģistrācijas kārtību, aizstājot esošo licencēšanas kārtību. Uzņēmums, ja tas atbildīs likumā noteiktajām prasībām, tiks iekļauts reģistrā ar norādi, kādus apsardzes pakalpojumus tas drīkst sniegt. Reģistrs veicinās informācijas apmaiņu starp Valsts policiju un citām apsardzes darbību kontrolējošām institūcijām, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestu – nodokļu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanai un Valsts darba inspekciju – darba tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzībai un kontrolei.

 “Šo būtisko uzraudzības instrumentu apsardze nozare gaida jau no 2014. gada, kad pēc Drošības nozares kompāniju asociācijas (DNKA) iniciatīvas uzsākās diskusija par Reģistra izveidi. Reģistrs nozari padarīs daudz caurspīdīgāku un klienti varēs iepirkt kvalitatīvāku pakalpojumu. Ir patiess gandarījums, ka diskusijas ar visiem iesaistītajiem ir novedušas pie rezultāta. Pozitīvi vērtējam, ka Iekšlietu ministrija jau uzsākusi iepirkuma procedūru Reģistra izstrādei, kas liek domāt, ka reģistra ieviešanas procesam nevajadzētu ieilgt,” norāda DNKA valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks.

 Reģistrs kalpos par būtisku lēmumu pieņemšanas faktoru tiem publiskajiem un privātajiem apsardzes pakalpojumu pircējiem, kuri vēlas saņemt drošu, kvalitatīvu un godīgu pakalpojumu. Proti, ikviens, kurš meklēs apsardzes pakalpojuma sniedzēju, ielūkojoties reģistrā, varēs atrast, kādus pakalpojumus komersants drīkst sniegt, noslēgtos līgumus (tai skaitā arī ar apakšuzņēmējiem), apsargājamos objektus, apsardzes komersantiem pieejamos resursus (tai skaitā cilvēkresursus). Tāpat Reģistrā tiks iekļauta informācija par darbiniekiem – kuri no tiem ir nokārtojuši pārbaudījumus apsardzes sertifikāta iegūšanai, cik daudziem ir izsniegti apsardzes sertifikāti un kādi ir to derīguma termiņi.

 “Minimālo algu vai mazāk 2019. gadā saņēma 22,6% apsardzes nozarē nodarbināto. Ir skaidrs, ka par šādu algu apsardzes darbinieki nav gatavi strādāt un daļa naudas tiek maksāta t.s. aploksnēs. Vienlaikus – publiskajos iepirkumos joprojām var piedalīties un arī nereti uzvar komersanti, kas nav maksājuši nodokļus valsts budžetā, tāpēc reģistra ieviešana ir ilgi gaidīts rīks, lai izskaustu ēnu ekonomiku,”  pauž A.Vērzemnieks.

 Apsardzes nozare ir nozīmīga Latvijas ekonomikai, valsts budžetā ik gadu ienesot vairāk nekā 64 miljonus eiro un nodarbinot teju 10 000 Latvijas iedzīvotāju.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas