Skarbie dabas procesi tuvplānā: no balto stārķu Fāzes un Volta ligzdas izmet visus jaunputnus (papildināts)

Šonedēļ tiešraidē no balto stārķu Fāzes un Volta ligzdas, kas atrodas uz AS "Sadales tīkls" gaisvadu elektrolīnijas balsta, bija vērojami skatītājus satraucoši un skarbi notikumi – no putnu mājvietas, kurā tika aprūpēti pieci aptuveni divas nedēļas veci stārķēni, tika izmesti trīs mazuļi, pēc tam arī atlikušie divi. Ornitologi norāda, ka šādi notikumi, lai arī cilvēka acij nežēlīgi un nepatīkami, stārķu dzīvē ir normāla parādība. Par to informē "Sadales tīkla" preses sekrretāre Alīna Kozlovska.

Skarbie notikumi tiešraidē redzamo balto stārķu ligzdu piemeklēja 2. jūnija pēcpusdienā. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadošā pētniece Dr.biol. Māra Janaus, analizējot notikušo, tad skaidroja, ka, visticamāk, trīs cāļus no ligzdas izmeta svešs putns, un tas varētu būt noticis dzīvnieku pasaulē valdošās konkurences rezultātā. "Šī, protams, ir nejauka, taču dzīvnieku pasaulē ierasta notikumu attīstība. Tā kā putni nav iezīmēti (gredzenoti), to nevar droši apgalvot, bet, visticamāk, stārķis, kas izmeta mazuļus, nebija ne Fāze, ne Volts. Pastāv arī iespējamība, ka tā ir tā pati svešā mātīte, kas aprīlī no ligzdas izmeta pirmo ligzdas saimnieku olu. Varu iedomāties, ka te turpinājusies konkurences cīņa ar domu “ja nav man, tad nebūs arī tev”. Jā, īstas, “cilvēciskas” kaislības sastopamas arī dzīvnieku vidū!"

Runājot par rīcību ar izmestajiem mazuļiem, ja tos, vēl dzīvus būdamus, atrod cilvēki, eksperte norāda, ka nedrīkst iejaukties dabas procesos, mēģinot izmestos mazuļus ievietot atpakaļ ligzdā. "Sadales tīkls" papildina: ņemot vērā, ka stārķu ligzdas bieži atrodas uz elektroapgādes balstiem, piekļūt ligzdai ir bīstami un tas nav pieļaujams arī no drošības viedokļa!

Par satraucošu notikumu balto stārķu ligzdā "Sadales tīkls" ziņoja arī šī gada aprīlī, kad, neilgi pēc Fāzes un Volta apmešanās ligzdā, tajā iebruka sveša stārķu mātīte, izmetot ārā pirmo pāra olu.  

Līdz 31. augustam "Sadales tīkla" mājaslapā, LDF "YouTube" kanālā, portālā "Dabasdati.lv", Latvijas Dabas fonda (LDF) mājaslapā (Tiešraižu sadaļā) un "LMT Straumē" ir skatāma tiešraide no balto stārķu ligzdas. Projekta iniciators ir "Sadales tīkls" – kā zināms, gaisvadu elektrolīniju balsti ir viens no populārākajiem balto stārķu ligzdošanas objektiem, attiecīgi rūpes par balto stārķi ir viena no uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības prioritātēm. Tiešraide organizēta ar mērķi ļaut skatītājiem sekot līdzi stārķu gaitām pavasarī un vasarā, kad aug mazuļi, vienlaikus labāk iepazīstot aizsargājamo putnu un aktualizējot jautājumu, kā iedzīvotāji var palīdzēt stārķu izmitināšanā savos īpašumos.

LDF dabas norišu tiešraides internetā nodrošina jau desmit gadus, un šī ir pirmā reize, kad kameras tehniskā sistēma ir uzstādīta aktīvā gaisvadu elektrolīnijas balstā.

3.jūnijā ziņu aģentūra LETA informēja, ka 3.jūnijā dienas vidū stārķi no ligzdas izmeta arī divus atlikušos.

Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) baltā stārķa monitoringa vadītāja Māra Janaus, runājot par iemesliem, kādēļ cāļi tika izmesti no ligzdas, atzīst, ka tos pilnīgi precīzi noteikt nevar, jo iespējami visdažādākie varianti.

Iespējams, tuvākajā apkārtnē nav gana daudz barības. Putnu pētnieci mulsinājis tas, ka vecāki barību jaunuļiem gan atrija, bet gandrīz uzreiz paši to daļēji atkal norija. Šādā gadījumā izsalkušo vecāku motivācija barot un sargāt kļūst vājāka, varbūt tieši tāpēc tēviņš nebija motivēts sargāt bērnus, bet mātīte ilgstoši bija prom, lai meklētu ēdamo, lai gan šāda vecuma mazuļus vienus atstāt nedrīkstētu. Normāli būtu, ja viens vecais sargā bērnus, otrais medī, un pēc tam abi mainās, skaidroja Janaus.

Bioloģijas doktore atzīst, ka bioloģiski atteikties no bērniem nepietiekamas barības apstākļos populācijai kopumā ir daudz vērtīgāk, jo saglabāt pieaugušus, vairoties spējīgus indivīdus ir svarīgāk, nekā tērēt ierobežotos resursus sīkuļiem.

"Iespējams arī variants, ka stārķi vēl ir par jaunu un līdz ar to mazāk pieredzējuši. Jaunu olu dēšana ir ļoti mazticama, īstā dēšanas sezona jau beigusies. Abi vecie gan vēl visu vasaru varētu uzturēties ligzdā vai tās tuvumā," prognozēja Janaus.

Viņa pieļāva, ka nav izslēgta arī svešā putna turpmākā uzmācība. Kā redzams, izdzīvošana savvaļā ir visai skarba, un katrs putns visiem spēkiem cenšas pirmām kārtām rūpēties tikai pats par sevi, altruismam te nav vietas, pauda bioloģijas doktore.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas