TV3 "Nekā personīga": pusmiljonu vērtie TV torņi Latgalē televīziju nodrošinās tikai dažiem simtiem skatītāju

Augustā valdība sēdē aiz slēgtām durvīm akceptēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra ieceri tērēt pusotru miljonu eiro virszemes apraides tīkla uzlabošanai. Televīzijas centrs  mainīs četrus raidītājus Vidzemē un Kurzemē un būvēs divus torņus pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.Būvniecību atbalsta gan NEPLP, gan Saeimas atbildīgā komisija, jo vājš TV signāls esot viens no iemesliem, kāpēc pierobežas iedzīvotāji neskatās Latvijas televīzijas.

Vajadzība pēc pieciem  bezmaksas kanāliem vietā kur tiks būvēti torņi, varētu būt dažiem simtiem cilvēku. Precīzu skaitu neviens nezina. Lai gan šīs investīcijas pamato ar nepieciešamību stiprināt Latvijas informatīvo telpu, ir maz ticams, ka piecu bezmaksas kanālu pieejamība liks pierobežas iedzīvotājiem antenas pagriezt prom no Krievijas. Lai to panāktu, galvenais ir  saturs, taču šajā ziņā  būtisku izmaiņu nav.

Austrumu pierobežas iedzīvotājiem jau no 2010.gada, kad notika TV digitalizācija,  ir ierobežotas iespējas bez maksas skatīties televīziju. Signāls daudzviet ir vājš, un to izkonkurē Krievijas un Baltkrievijas raidītāji, kas robežas tuvumā dzīvojošajiem ļauj ērti skatīties ar Kremļa propagandu piesātinātās programmas.

Problēma aktualizējās 2014.gadā, kad Krievija anektēja Krimu. Pretestības nebija, jo Kremļa  televīzijas bija kāpinājušas iedzīvotājos neuzticību Ukrainas varai.  Šie paši televīzijas kanāli ir vienīgais informācijas avots arī daudziem Latvijā pie robežas dzīvojošajiem. 

Tad tika izlemts, ka jāstiprina vietējie mediji, jānodrošina pierobežas iedzīvotājiem iespēja skatīties un klausīties Latvijas programmas. Tomēr, kā Krievijas televīzijas cienītājus dabūt atpakaļ Latvijas informatīvajā telpā nezināja un joprojām nezina neviens.

Tagad, pēc četriem gadiem valdība apstiprināja LVRTC plānus būvēt divus jaunus sakaru torņus pierobežā. Pēc diviem gadiem tiem vajadzētu būt gataviem. Tas ļaus labāk uztvert Latvijas televīzijas un radio.

JĀNIS BOKTA Latvijas valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs

Plāni šādus torņus tur būvēt ir pietiekami seni, tas nav gads divi trīs, tas ir krietni vairāk, bet Latvijas valsts nekad nav agresīvi gājusi arī apskaņot blakus teritorijas, turpretim kaimiņvalsts to izsenis dara, viņiem ļoti svarīgi bija apskaņot mūsu teritoriju. Nu un tad ir sava veida sparings, cīņa, tad kurā robežpusē spēcīgāks signāls, bija konkrēts uzdevums, ko var darīt.

Vienu torni Latvijas valsts radio un televīzijas centrs būvēs šeit -Viļakas novada Medņevas pagastā. Otru torni slies augšā Krāslavas novada Skaistas pagastā.

JURIS PRANCĀNS Medņevas pagasta pārvaldes vadītājs

Vissliktākā situācija mums ir ar radio. Ļoti retās vietās var uztvert to pirmo un otro programmu, kuru visvairāk cilvēki grib dzirdēt.

GUNDEGA GRIŠĀNE Skaistas pagasta pārvaldes vadītāja

Mēs ļoti ceram, ka tā situācija uzlabosies, it īpaši radio sakaru jomā. Jo radio sakari šeit notiek viļņveidīgi. Tad viņi ir, un tad viņi pazūd. Par televīziju man ir grūtāk spriest, jo daudzi skatās Viasat, daudziem ir arī internets, kas izmanto tās filmas visas. Grūtības ir vairāk tiem pensionāriem, kam ir vecu vecie televizori, kur dekoderi nav iekšā. Labprātāk skatās Baltkrievijas raidījumus vai Krievijas.

Cilvēki, kas grib skatīties Latvijas programmas, tagad jau ir atraduši iespējas to darīt, arī tur, kur bezmaksas televīzijas nav uztveramas.  Lielākos ciematos dzīvojošajiem par maksu ir iespēja pieslēgt interaktīvās un kabeļtelevīzijas, attālākos nostūros – izvēlēties mobilā interneta iespējas, satelītu.  Kur signāls ir labs, cilvēki, īpaši vecie ļaudis, turas pie parastās virszemes televīzijas.

PĒTERIS Skaistas pagasta iedzīvotājs

Tikko biju ieslēdzis 24. Skatījos. Domāju ka iet, ā jau būs beigusies tā programma. Ulmaņis runāja, bijušais prezidents. Vau – vēl runā. Tagad visa tā runāšana, kamēr valdība tiks skaidrībā.

A cik jums te ir kanālu?

Tūlīt pārslēgšu, tad redzēsiet. Sāksim ar Rīgu. Pirmā, otrā regionālā.

Pēteris ir Lattelecom televīzijas klients. Viņš mēnesī maksā 13 eiro, lai papildu pieciem bezmaksas kanāliem varētu skatīties arī citus. Viņa antena uztver arī Baltkrievijas bezmaksas televīzijas.

PĒTERIS Skaistas pagasta iedzīvotājs

Baltkrievijas kādi pieci kanāli ir. Visus var, i Puķinu paskatīties, i savu prezidentu. 

Cilvēkiem pierobežā patīk Krievijas televīzijas programmas. Viņi skatās filmas ar krievu aktieriem, seriālus un  atraktīvos izklaides šovus. Latvijas televīzijas to nespēj piedāvāt.

ELGA Šķilbanu pagasta iedzīvotāja

Es jau visu neskatos. Es vairāk Krieviju skatos.

Krieviju skatāties?

Jā.

A kāpēc jūs Krieviju skatāties? Latviju neredz šeit?

Skatos, skatos! Svētdienās, kur man tur šlāgerītis, dziesmas.

Bet ikdienā Krieviju, ja?

Jā, kā veci cilvēki.

Ā bet, jūs Latviju arī redzat?

Redz, redz, man labi redz.,

Jūs caur viasatu, caur antenu..

Jā, man viasats.

Virszemes apraide šobrīd sasniedz 99,6 procentus Latvijas iedzīvotāju. NEPLP stratēģijā rakstīts, ka jācenšas panākt 99,8 procentu pārklājums. Divu torņu uzliešana un vēl četru raidītāju kvalitātes uzlabošana Vidzemē un Kurzemē to risinās. Tas izmaksās pusotru miljonu eiro, bet katru gadu būs jāpiemaksā LVRTC 430 tūkstoši par apraidi.

DACE ĶEZBERE NEPLP priekšsēdētāja

Ja telecentrs uzbūvē divus torņus Dagdā un Viļakā, tad tiem ļaudīm, kas dzīvo šo torņu tuvumā, tajā frekvenču zonā, viņiem būs uztverams labāk bezmaksas zemes apraides signāls. Nu ne tikai bezmaksas, bet arī komerc daļa. Bet nu mūs interesē bezmaksas daļa. Otrs kas ir nepieciešams ir jāuzlabo raidītāju kvalitāte visā Latvijā. Nu un tas ir tas stāsts, par ko mēs esam palūguši palielināt apmaksu par apraidi. Tas ir tas, par ko vajadzētu naudiņu klāt,  lai mēs varētu nomaksāt torņa izdevumus, kas nosegtu baltos plankumus ērgļos, Dundagas pusē, tur kur redzamība nav tik laba. 

Jaunu ideju, kā ar Latvijas pārraidēm aizsniegties līdz tiem pierobežas iedzīvotājiem, kas skatās vienīgi Krievijas televīzijas, padomei nav. Kanālam krievu valodā, kas konkurētu ar Krievijas televīzijām, valsts naudu netērēs.  Ir ieceres vairāk atbalstīt reģionālos medijus.

DACE ĶEZBERE NEPLP priekšsēdētāja

Es domāju, ka tas ir diezgan liels izaicinājums,  tur būtu ļoti rūpīgi jāstrādā arī medijiem pašiem un jāmēģina stāstīt, re kur ir mūsu vietējais saturs, jāveido tiešraides, kas man liekas ļoti simpātiski, ka tv24 domā par tiešraidēm, par tādu tiešu uzrunāšanu, es domāju, ka tas ir tas ceļš, ja tavā vietā, tavi vietējie vadītāji, vietējie līderi runā, nu tad tas ir tas, kas tevi var uzrunāt. Savādāk es to neredzu, jo neko labāku izveidot, tur kādu seriālu vai ko, tas nav tas ceļš.

IVARS ZVIEDRIS Kinooperators, bijušais NEPLP loceklis

Kad es biju padomē, es biju par virszemes apraidi. Sevišķi par reģionālajām televīzijām, ka katrai televīzijai jāuzliek virszemes raidītājs, un tā jāraida. Bet laiks ir pagājis, tagad ir pagājuši septiņi gadi, mēs esam Latvijas valstī tieši turpat, kur mēs bijām tanī brīdī, kad mēs sākām tanī NEPLP, tieši turpat.

Mēs muļļājamies. Digitālajā laikā šādi muļļāties, kā mēs muļļājamies ar kaut kādām apraides platformām, nevar.

Ivars Zviedris divus gadus pierobežā strādā pie filmas par vjetnamiešu nelegālo imigrantu transportētājiem. Sarunās ar vietējiem viņš secinājis, ka atradināt viņu no Krievu televīziju skatīšanās nebūs iespējams.

IVARS ZVIEDRIS Kinooperators, bijušais NEPLP loceklis

Tur ir pietiekami daudz krievu tautības cilvēki. Viņiem tā mentalitāte un tas viss ir savādāk. Viņiem tas mūsu saturs liekās jocīgs. Tātad mums ir jādabū viņi kaut kādā veidā no turienes , kā tautā saka, lai tās antenas pagriež. Bet man liekas, ka viņi nekādā veidā tur tās antenas negriezīs.

Virszemes apraide ir ļoti dārgs pasākums.  Šveice jau ir izlēmusi nākamgad no tās atteikties. Pēc Lattelecom aplēsēm, bezmaksas kanālu skatītāju skaits arvien samazinās. Šobrīd tie varētu būt vien 5 līdz 9 procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Kopā ar maksas klientiem, virszemes TV skatītāju varētu būt ap 20 procentiem.

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas