Valdība dod “zaļo gaismu” pirmo reizi 11 gados reformēt atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē 2

29. septembrī Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi likumā “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” (turpmāk – Atlīdzības likums), kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu. Par to informē Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Zane Berķe.

“Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem. Grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas – zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā,” valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformas īstenošanas motivāciju skaidro Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus. Līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Diemžēl sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60 % uz 30 % no mēnešalgas. Tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana. Tiks ieviesti arī citi mūsdienīgi darba samaksas risinājumi – trīs līmeņu algu skala, samaksas piesaiste ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešana īpaši pieprasītu jomu speciālistiem u.c. Visi šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai.

Jāņem vērā, ka atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju, optimizē nodarbināto skaitu, lai varētu labāk piesaistīt un atbilstoši atalgot kvalificētākos darbiniekus. Līdzvērtīga problēma ir arī pašvaldībās, īpaši ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot novadus.

Ņemot vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Sākotnēji grozījumi jāpieņem Saeimā, tad jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, - iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022. gada jūlijam plānots, ka iestādēs  pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. Vien 2023. gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība jau 2024.gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē. 

“Ikvienam likumam ir jābūt “dzīvam” – jāiet līdzi laikam un procesiem sabiedrībā. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā mēs monitorēsim Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas gaitu un veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi gan situācijas izmaiņām darba tirgū, gan valsts pārvaldē. Sperot nākamos soļus, mēs balstīsimies uz faktiem un datiem, veicot ikgadēju atalgojuma salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa izmaiņas valsts pārvaldē un citu - saistīto reformu rezultātus, lai pārliecinātos, vai tuvojamies izvirzītajam mērķim – uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus pakalpojumus,” uzsver Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

sensis

Samaziniet ierēdneļu , birokrātu baru !

pirms 21 dienām, 2021.09.29 19:38

nu ja

sen jau bija laiks to izdarīt- samazināt ierē'dnu skaitu, jo katrs ierēdnis spēj ģenerēt kaudzi dokumentu un uzlikt slogu jebkuarm sabiedrības loceklim

pirms 20 dienām, 2021.09.30 14:16

Latvijas ziņas