Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vasarāju raža atkarīga no laika apstākļiem

Lai arī vasarāju ražas potenciāls visā Latvijā ir pat nedaudz optimistiskāks kā pērn šajā laikā, galarezultātu labai ražai noteiks pietiekams mitrums un sekmīga cīņa ar dažādiem kaitēkļiem un slimībām, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu lauku apsekojumi.

Vasarāju sējai šis pavasaris vērtējams kā labs, jo maijs bija vēss, veicinot vasarāju lēnu un pakāpenisku attīstību. Tomēr dažviet, īpaši Zemgalē, vasarājiem dīgšanas laikā dažviet trūcis mitruma un tie auguši nevienmērīgāk. Taču situācija mainās gana strauji, un redzam, ka šīs nedēļas lietavas un spēcīgais vējš Zemgalē jau radījuši nopietnu veldri kā vasarāju, tā ziemāju laukos.

Pašreizējās prognozes liecina, ka vidēji valstī vasaras kviešu ražība varētu būt nedaudz lielākā kā pērn – no 3 t/ha (2019) līdz 4,3 t/ha šogad, vasaras miežiem – no 3 t/ha (2019) līdz 3,5t/ha šogad, auzām – 3 t/ha (2019) līdz 3,12 t/ha.

Saimnieki un agronomi gan ziņo, ka siltais, mitrais un dažviet sausais laiks ir veicinājis slimību un kaitēkļu izplatību. Tā Kurzemē vasaras kviešus apdraud dzeltenā rūsa, kas neapkarota, būtiski samazinās ražu, miežos atrodama arī miltrasa un citas slimības. Tāpat siltais un mitrais laiks sējumos veicinājis laputu un lapgraužu strauju izplatību, kuru sekmīgu ierobežošanu saimniekiem neļauj veikt pārlieku augstā gaisa temperatūra, kas nav piemērota, lai strādātu ar augu aizsardzības līdzekļiem.

Daiga Mellere, LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante: “Vasarāju lauki viena reģiona ietvaros ir ļoti atšķirīgi, jo situāciju ietekmē laika apstākļi. Jūnijā lietusgāzes dažviet laukos pāris stundu laikā izveidoja ūdens dīķīšus, savukārt netālu esošā laukā nenolija vispār. Līdz ar to slimību izplatība vasarājos ir ļoti atšķirīga.”

Vietās, kur karstajā laikā augiem trūcis mitruma, jau var vērot, piemēram, apakšējo lapu atmiršanu miežiem. Ja pavasarī vasaras rapsī bija maz kaitēkļu, tad ziedēšanas sākumā tos plosīja krustziežu spīduļi. Tādēļ tagad to ierobežošana ir izšķirošais faktors labas ražas iegūšanai.

Savukārt Latgales augkopji informē, ka vasarāji pašlaik izskatās labi, to biezība ir pietiekama, jo pirmsjāņu lietus laukus lielākoties nodrošinājis ar nepieciešamo mitrumu.

Inese Magdalenoka, LLKC Preiļu biroja augkopības konsultante: “Protams, arī Latgalē ir vietas, kur mitruma tomēr nepietiek. Rapša laukos, kur mitruma bijis gana, ražas potenciāls ir augsts. Vasarāju graudaugos bija novērojama virkne slimību – miltrasa, dzeltenplankumainība, baltā puve, kuras apkaroja ar fungicīdu smidzinājumiem. Savukārt laputis nīdēja ar insekticīdu smidzinājumiem. Vasaras rapsī nācās apkarot arī cekulkodes kāpurus un spīduļus.”

Pievieno komentāru

Latvijas ziņas