Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Viedoklis: Kā nepieļaut, ka mežs zaudē vērtību?

Meži ir mūsu zemes bagātība un viens no vērtīgākajiem dabas resursiem. Latvijas “zaļā banka” šobrīd klāj vairāk nekā pusi valsts teritorijas. Mēs gādājam par savu mājokli, tīrām un vēdinām to, kā arī regulāri atbrīvojamies no mantām, kas savu mūžu jau nokalpojušas. Arī par mežu vajadzētu rūpēties līdzīgi, jo neaprūpēts tas iet postā un nav drošs ieguldījums nākotnē.


Nekopts mežs zaudē vērtību

Cilvēki bieži vien taupa mežu nebaltām dienām vai bērniem un mazbērniem. Tikmēr tas aizaug, augošie koki zaudē labās īpašības un kļūst mazāk vērtīgi. Nereti sastopos ar situācijām, kurās redzu: ja mežs būtu laicīgi apkopts, tas būtu nesis ieņēmumus saimniekam un jau briedinātu jaunaudzi nākamajām paaudzēm. Ja uz mežu skatās kā uz īpašumu, no kura vēlas ko iegūt, tad par to ir jārūpējas un jāpieskata.

Nekoptā mežā pamanās augt ievas un kārkli, atņemot vietu perspektīvākām sugām un veidojot džungļus. Nereti gadās situācijas: kad saimnieks beidzot sāk interesēties par mežu, tā vērtība izrādās pat piecas reizes mazāka, nekā viņš ir domājis. Mežs vienkārši ir gājis postā – lielā bagātība ir satrūdējusi. Neviens nav gatavs maksāt par kokiem, kas guļ zemē sapuvuši...

Patīkami vērot tendenci, ka mežu īpašnieki lēnām sāk apjaust apsaimniekošanas nepieciešamību un nozīmi. Daudzus atmodina Valsts meža dienesta vēstule, ka jāatjauno meža apsaimniekošanas plāns. Tad saimnieks pēc ilgiem gadiem beidzot aizbrauc uz savu mežu. Īpaši bieži šādi gadījumi notiek, ja saimnieks nedzīvo meža apkaimē. Nesen redzēju kundzi cienījamā vecumā, kura pēc ilgiem gadiem iegāja savā mežā un staigāja ar asarām acīs. Viņa redzēja un apjauta, kas pa šo laiku ir noticis un kā viss ir sabrucis.


Kāpēc svarīga ir pareiza apsaimniekošana?

Runas, ka meža apsaimniekošana nav dabai draudzīga, ir tikai mīts. Protams, ir jāapsaimnieko pareizi un gudri. Tādējādi var gūt lielākus un pastāvīgus ieņēmumus, darot labu arī mežam. Ja mežs ir pamests novārtā, tas nevar dod ienākumus, bet prasīs ieguldījumus tā atjaunošanā. Rūpējoties cikliski, mūža laikā varam gūt atdevi no meža ne vienu reizi vien. Pareizi apsaimniekojot, katra paaudze kaut ko saņems. Savukārt, darot to nepareizi, var nodarīt postu dabai un piedzīvot zaudējumus pašam. Tāpēc svarīgi ir vērsties pēc padoma pie profesionāļiem.


Jāsakārto dokumenti

Daudz ir gadījumu, ka mežs netiek apsaimniekots juridiskās nesakārtotības dēļ. Gadiem velkas īpašuma vai mantojuma tiesību risināšana, bet mežs tikmēr iet postā. Daudz ir arī bankās ieķīlātu mežu. Arī šādiem mežiem joprojām vajag apkopi, tie cieš cilvēku nesakārtoto juridisko vai finansiālo attiecību dēļ. Bet mežs taču nav vainīgs. Šodien arī šīs problēmas ir risināmas – ir speciālisti, kuri uzņemas sakārtot lietu juridisko pusi, lai mežs pēc tam varētu saņemt pienācīgu aprūpi.

Iegūstot mežu mantojumā, jāizvērtē jaunā saimnieka plāni. Vai ir vēlme to apsaimniekot? Vai saimnieks dzīvo Latvijā un vēlas ar to nodarboties? Varbūt labāk nodot mežu kāda cita rokās? Varianti ir dažādi, viss atkarīgs no tā, cik daudz īpašnieks ir gatavs iesaistīties.


Mežs ir jānovērtē

Katrs mežs ir citādāks, un tam vajag arī atbilstošu pieeju. Vispirms nepieciešams profesionāls vērtējums, kā rīkoties, lai būtu labi mežam un saimniekam. Tas ir īpaši svarīgi, ja mežs ilgstoši nav apsaimniekots, tomēr pieņemts lēmums kaut ko darīt lietas labā. Tad svarīgi saprast primāros un aktuālos darbus. Citās jomās, kurās tik labi neorientējamies, mēs meklējam profesionāļu palīdzību, kuriem ir pietiekami liela pieredze un darba stāžs. Meža sakārtošanā būtu jārīkojas tāpat.

Nekoptā mežā, visticamāk, būs jāsāk ar kopšanas cirti, kurā attīrām mežu no tiem kokiem, kuri dabīgās atlases ceļā ir vājāki, bet atņem barības vielas stiprajiem kokiem. Izkopjot un atstājot tikai spēcīgākos kokus, tie saņems vairāk barības vielu, pieaugs straujāk un būs ar izturīgāku koksni.

Kad iestājies koku pieaugšanas un nobriešanas vecums, bet negribas cirst kailcirti, risinājums ir izlases veida cirte. Piemēram, bērzam ir īsāks mūžs. Var sākt ar tā izņemšanu un ļaut, lai priede un egle vēl aug. Ja ir tīraudzes mežs, arī ir iespējamas dažādas pieejas, kā to īstenot pareizi un katra saimnieka vēlmēm atbilstoši. Svarīgi, lai speciālisti ņemtu šīs vēlmes vērā, ieklausītos un izskaidrotu, kāpēc viens vai otrs risinājums ir labāks. Īpaši sensitīvs šis jautājums ir tiem, kuri dzīvo tieši blakus mežam. Šādos gadījumos būtiski, lai izstrāde notiktu ar rokām, bez smagās tehnikas piesaistes, atstājot iespējami nemanāmākas darbības pēdas. Tas viss ir realizējams, respektējot katra saimnieka vēlmes un saglabājot ainavu.

Katra meža īpašnieka atbildība ir pienācīgi rūpēties un apsaimniekot savu mežu. Ja viss tiek darīts, kā pienākas, meža vērtība pieaug un īpašnieks no tā ar laiku var gūt ienākumus, vienlaicīgi ļaujot mežam pakāpeniski atjaunoties.


Pievieno komentāru

Latvijas ziņas