Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

VM rosina nākamgad rezidentiem atalgojumu palielināt par 20%, bet pārējām ārstniecības personām - par 10% 2

Nākamgad rezidentiem zemākā darba samaksa varētu palielināties par 20%, savukārt pārējām ārstniecības personām zemākās darba samaksas pieaugums varētu sasniegt 10%, to paredz Veselības ministrijas piedāvājums, ko otrdien izskatīs arī valdībā. Plānots, ka darba samaksa palielinātos tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ministrija atgādina, ka nākamgad ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam plānots atvēlēt papildu 60,1 miljonu eiro.

Lai veicinātu paaudžu nomaiņu ārsta profesijā un līdzsvarotu profesijas attīstību ilgtermiņā, kā arī lai mudinātu medicīnas studentus savu turpmāko profesionālo darbību veidot Latvijā, ministrija rosina rezidentiem zemāko darba samaksu palielināt 20% apmērā, tam novirzot 4,04 miljonus eiro.

Pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes tiek rosināts palielināt 10% apmērā. Tas nozīmē, ka zemākā darba samaksa palielināsies ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus gan slimnīcās, gan ambulatorajā sektorā, tai skaitā ģimenes ārstiem, ievērojot vienlīdzības principu. Šim mērķim iezīmēti 48,2 miljoni eiro.

10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt, lai palielinātu darba samaksu arī citu budžeta resoru ārstniecības personām, iezīmēti 1,6 miljoni eiro.

Kopumā tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugtu par 108 eiro - no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā. Savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielinātos par 71 eiro - no 714 eiro uz 785 eiro.

Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim, proti, zemāko algu palielināšanai, VM rosina Nacionālajam veselības dienestam, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēt līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.

Vienlaikus VM norāda, ka tās mērķis ir turpināt nodrošināt darba samaksas pieaugumu lielākā apmērā ārstniecības personām stacionāros, lai tiem nodrošinātu finansējumu obligāto piemaksu segšanai darbam diennakts režīmā.

Kā vēstīts, 31.oktobrī Veselības nozares Stratēģiskā padome vēl nevienojās par kritērijiem, kā tiktu sadalīti mediķu atalgojuma palielinājumam piešķiramie līdzekļi, padomē nolemjot pie šī jautājuma atgriezties pēc valsts budžeta pieņemšanas. Tolaik gan vēl tika runāts par 42 miljonu eiro sadali.

Veselības ministrijas priekšlikumi paredzēja, ņemot vērā pieejamo finansējumu, prioritāri palielināt darba samaksu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu ārstniecības personām un darbiniekiem, ģimenes ārstiem un viņu prakšu māsām un ārstu palīgiem, psihiatrijas jomā strādājošajiem, kā arī slimnīcās strādājošajām ārstniecības personām, ņemot vērā darba intensitāti.

Toreiz Stratēģiskās padomes locekļu viedokļi par labāko iespējamo risinājumu dalījās. Vairāki padomes locekļi atzīmēja, ka, ņemot vērā, Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto, kā arī iepriekš darba grupās lemto par veidu, kā tiek plānveidīgi palielināta darba samaksa ārstniecības personām, šobrīd būtu jāturpina līdzšinējā prakse - proti, līdzekļi novirzāmi ārstniecības personu zemāko mēnešalgu likmju palielināšanai visā veselības nozarē, nevis tikai prioritārajās jomās. Tādējādi, lai arī iespējamais darba samaksas pieaugums būtu mazāks, tiktu ievērots solidaritātes princips.

Tāpat vēstīts, ka saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi. Mediķi rosināja atlikt nākamā gada budžeta pieņemšanu līdz brīdim, kamēr tiks rasti mediķiem solītie miljoni. Tomēr koalīcijas deputāti par likumprojektu atbildīgajā parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādu lūgumu neņēma vērā.

Mediķu organizācijas bija izskatījušas nākamā gada budžeta projektu, tajā atrodot vairākas pozīcijas, no kurām, viņuprāt, varētu atteikties par labu solītajam algu pieaugumam. Taču mediķu ierosinājumi netika izskatīti.

Noraidīti tika arī visi opozīcijas deputātu priekšlikumi, kas saistīti ar nepieciešamību rast solīto finansējumu mediķu algu palielinājumam. Viens no populārākajiem avotiem šim mērķim opozīcijas deputātu priekšlikumos bija atteikšanās no jaunā partiju finansēšanas modeļa, kas paredz vairākkārtīgi kāpināt valsts finansējumu politiskajām organizācijām.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Pievieno komentāru

Komentāri 2

Centismens

Ja ir tāds medmāsu trūkums, vai tad nav skaidrs, ka pirmkārt algas jāpalielina medmāsām. Tad arī kāds no ārstiem, kuru esot vairāk par medmāsām, pie nosacījuma, ka uz vienu ārstu vajadzētu būt 3-4 medmāsām, bet kuru nav, pāries medmāsu amatā.

pirms 24 dienām, 2019.11.13 08:30

Atbilde

Lasu rakstu un brīnos. Mēs gan nevaram strādāt vairākos darbos,jo mums nemaz nav tāda brīvā laika. Vai nu strādājam maiņu darbu,vai darbdienās un tad neko citu negribas,kā būt mājās pēc grūtas dienas,ar pūlēm kaut ko sameklēt vakariņās un atpūsties. Mums neviens nemaz neļauj strādāt vairāk kā vienu slodzi,jo tas ir noteikts likumā. Vai šie cilvēki ir izņēmums? Bet ja viņi paši iet strādāt savā brīvajā laikā,tad citiem par to nav jācieš. Nu sakiet, kāpēc mums ir jāiztiek ar savu algu,viss jāsamaksā, bērni jāizaudzina? Ar ko mēs atšķiramies no jums,citu darbu darītāji? Nu ejat,skrienot citur. Tā jūs parādat,kā tas nav sirds darbs. Un tad atsijāsies graudi no pelavām. Vienmēr atcerēšos vienas māsiņas teikto- neviens nevar pierādīt,kā es esmu ņēmusi kaut šokolādi. Bet esmu apģērbusies,paēdusi,bērnus izaudzinājusi viena. Badu neesmu jutusi. Un galvenais,strādāju tādu darbu,kas man patīk. Un ja pats esi sirsnīgs un labs,tad arī pacienti ir labi. Tik daudzu gadu garumā man nav bijusi saķeršanās ar nevienu slimnieku. Ziniet,man ļoti patika šie vārdi. Un arī tagad,tikko saskrējāmies slimnīcas gaitenī, pārmijām kādu vārdu un viņa atzina,kā ar visu ir apmierināta, bet-dabūjusi nosodījumu no tām "māsiņām",kas staigā īsos bruncīšos,augstos papēžos un baltu galviņu. Teica vēl stiprākus vārdus, bet viņai reizēm esot kauns. Tādas pārdomas šinī sakarā. Ne par velti saka,kā arī grīdu var izmazgāt gan ar patiku,gan ar naidu. Zelta vārdi.

pirms 24 dienām, 2019.11.13 10:16

Latvijas ziņas