Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Apsver domu nomainīt pensiju plānu? Ko svarīgi zināt

Ikdienā laiku pa laikam dzirdam par dažādu pensiju plānu ienesīgumu. Arī dažādi pensiju plānu pārvaldnieki katrs aicina izvēlēties kādu no viņu pārvaldītajiem pensiju plāniem. Par to, kas būtu jāņem vērā, izvēloties pensiju plānu, skaidro pieredzējis aktīvu pārvaldītājs, bankas Citadele meitas uzņēmuma “CBL Asset Management” vadītājs Kārlis Purgailis.


Gandrīz katram strādājošajam pensiju 2. līmeņa uzkrājumā ir uzkrāti vairāki tūkstoši eiro


Pirmais, ko ir svarīgi zināt – katram strādājošajam, kas dzimis pēc 1971. gada 1. jūlija, automātiski, maksājot nodokļus, tiek uzkrāts individualizēts pirmā un otrā pensiju līmeņa uzkrājums. Tikai trešais pensiju līmenis veidojas no brīvprātīgām iemaksām. Katru mēnesi no katra iedzīvotāja darba algas seši procenti tiek ieskaitīti pensiju otrajā līmenī. Šobrīd vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam ar 15 gadu darba stāžu pensiju 2. līmenī ir uzkrāti 5000 eiro. Nav tik maz, lai par to neliktos ne zinis, vai ne?


Šo uzkrājumu pārvalda pensiju pārvaldītāji. Cilvēki var brīvprātīgi izvēlēties sava pensijas otrā līmeņa uzkrājuma pārvaldītāju un ieguldījumu plānu. Katram pensiju pārvaldītājam ir izveidoti vairāki pensiju plāni, kas sadalīti vairākās kategorijās, atbilstoši katra plāna ieguldījumu struktūrai. Saskaņā ar katra plāna ieguldījumu stratēģiju galvenokārt tie atšķiras ar aktīvu pārvaldīšanas procesa principiem, t. sk., cik lielu daļu no finansēm var ieguldīt uzņēmumu akcijās.


Vai piedāvātais pensiju plāns atbilst manam vecumam?


Investīciju teorija nosaka - jo garāks ieguldījumu periods, jo lielākus riskus spēj uzņemties ieguldītājs. Pensiju uzkrājumu gadījumā tas nozīmē, ka jaunākiem cilvēkiem piemērotāki ir plāni ar lielāku akciju īpatsvaru. Ieguldījumi uzņēmumu akcijās ir pakļauti lielākiem riskiem un lielākām īstermiņa svārstībām, taču ilgtermiņā šādi ieguldījumi spēj nodrošināt lielāku ienesību un līdz ar to arī lielāku uzkrāto pensijas kapitālu. Tādēļ jaunākiem cilvēkiem (līdz 40 gadiem) iesaka izvēlēties pensiju plānus ar maksimālu akciju īpatsvaru. Savukārt tiem, kuru vecums tuvojas pensijai, – periodiski mainot ieguldījumu plānus, izvēlēties arvien konservatīvākus, t.i., plānus ar mazāku akciju īpatsvaru.


Brīdī, kad līdz pensionēšanās vecumam atlikuši aptuveni 10 gadi, cilvēkiem, kas vēlas savu pensijas uzkrājumu pasargāt no lielākām vērtības svārstībām, ieteicams būtu izvēlēties konservatīvo plānu, bez ieguldījumiem uzņēmumu akcijās. Taču jāapzinās, ka šādi plāni nodrošina mazāku uzkrājuma vērtības pieaugumu. Pašlaik tiek piedāvāti arī dzīves cikla plāni, kas automātiski nomaina ieguldīšanas stratēģiju, līdz ar cilvēka vecuma izmaiņām. Tādējādi pašam cilvēkam nav nepieciešams sekot līdzi, kurā brīdī nepieciešams nomainīt pensiju plānu. Nereti pārvaldītāji pie pensiju plāna nosaukuma arī norāda, kāda vecuma cilvēkiem attiecīgais plāns ir piemērotākais. Piemēram, “Millenials”, “16+”, “50+” u. tml.


Pārbaudi, kāds ir pensiju plāna vēsturiskais ienesīgums


Pensiju uzkrājums ir ilgtermiņa uzkrājums un attiecīgi arī ienesīgums (cik daudz pieaugusi pensiju uzkrājuma vērtība) ir vērtējams nevis pēc mēneša vai pat gada rādītājiem, bet gan pēc ilgtermiņa ienesīguma rādītājiem, proti, piecos, desmit gados vai pat kopš darbības sākuma, t.i., vairāk nekā 15 gados. Šādā laika periodā arī redzams, cik veiksmīgi katrs plāns ir ticis pārvaldīts ekonomisko krīžu jeb lejupslīdes periodos. Ekonomikas attīstība ir cikliska, tādēļ svarīgi ne tikai, kāds ir plāna ienesīgums ziedu laikos, bet arī – kā plāns strādā recesiju periodos.


Portālā manapensija.lv iespējams apskatīties un salīdzināt visu Latvijā pieejamo pensiju plānu ienesīguma rezultātus.


Te gan jāņem vērā, ka plānu ilgtermiņa darbību var redzēt tiem pensiju plāniem, kas attiecīgi arī ir pastāvējuši jau vismaz piecus vai desmit gadus. Ja kāds pensiju plāns ir izveidots pirms gada vai diviem, tad ilgtermiņa rezultāti tam vēl nav redzami.


Visi pensiju pārvaldītāji pašlaik piedāvā zemas komisijas maksas


Pēdējo gadu laikā nereti par vienu no būtiskākajiem argumentiem pensiju plāna izvēlē tiek minētas zemas pensiju uzkrājuma pārvaldīšanas komisijas maksas. Taču jāsaka, ka šis arguments šobrīd savu aktualitāti ir zaudējis.


Pirmkārt, šobrīd kopējie pensiju uzkrājumi Latvijā ir sasnieguši tādu apmēru, ka visi pensiju pārvaldītāji ir spējuši samazināt komisijas maksas līdz vēsturiski zemākajiem līmeņiem.


Otrkārt, ir svarīgi zināt, ka pensiju plānu ienesīgums, kas tiek atspoguļots portālā manapensija.lv, ir jau pēc komisijas maksām. Proti, tas ir tīrais ienesīgums, no kura vairs nenāk nost komisijas maksas. Līdz ar to šie dati ir objektīvi salīdzināmi. Tāpēc komisijas maksas es noteikti neliktu kā primāro kritēriju pensiju plāna izvēlē.


Vai vēlies, lai ar tavu pensijas uzkrājumu tiktu sekmēta arī Latvijas ekonomikas izaugsme un pasaules ilgtspējīga attīstība?


Šie vairāk ir sociālās atbildības un sirdsapziņas kritēriji. Proti, mums ir izvēle – uzticēt savu pensijas uzkrājumu pensiju pārvaldniekam, kurš tālāk to investē tikai un vienīgi citās valstīs un ārvalstu uzņēmumos, vai arī tādam pārvaldniekam, kas šo naudu investēs ne tikai ārvalstu, bet arī vietējo Latvijas uzņēmumu akcijās, vietējos aktīvos un Latvijas valsts obligācijās.


Īpaši pēdējo gadu laikā redzams, ka sabiedrība arvien vairāk pievērš uzmanību ilgtspējas jautājumiem - vides aizsardzībai un sociālai atbildībai. Arī finanšu pasaulē aktuāls ir ilgtspējīgas attīstības finansēšanas jautājums. Aktīvu pārvaldnieki visā pasaulē arvien vairāk pievērš uzmanību tam, lai to veiktie ieguldījumi finansētu aktivitātes, kas uzlabo pasaules ilgtspēju. Esmu lepns, ka mēs, “CBL Asset Management”, esam viena no šādām kompānijām.


Aicinu katru padomāt, vai tev tas ir svarīgi, kur un kā tiek ieguldīta tava nauda un vai ar to sekmējam arī savas valsts ekonomisko izaugsmi, vai sekmējam ilgtspējīgu pasaules attīstību.


Pievieno komentāru

Lietotāju raksti