Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aptauja: 60% iedzīvotāju uzskata, ka jaunajiem ārstiem reģionos būtu jāstrādā 3 – 5 gadi pēc rezidentūras beigšanas

Pētījuma centra SKDS veiktajā aptaujā aptuveni 80% iedzīvotāju atbalsta valdības pieņemtos noteikumus, kas uzliek par pienākumu jaunajiem medicīnas speciālistiem, kas izglītojušies par valsts naudu, pēc rezidentūras beigšanas praktizēties noteiktu laiku reģionos. Tas mazinātu dažāda profila veselības aprūpes speciālistu trūkumu reģionos. Vairums aptaujāto uzskata, ka reģionos pavadītajam laikam pēc mācībām vajadzētu būt 3 – 5 gadiem.


Aptuveni 60% iedzīvotāju atbalsta ieceri, ka jaunajiem speciālistiem Latvijas reģionos būtu jāstrādā no trim līdz pieciem gadiem. Tikai 13% uzskata, ka šim laika periodam būtu jābūt īsākam par trim gadiem, savukārt par pieciem gadiem ilgākam - 6% respondentu.


Turklāt aptaujas rezultāti parāda, ka attieksme pret rezidentu praktizēšanos reģionos ir līdzīga gan Rīgas, gan reģionu iedzīvotājiem, kas saskārušies ar speciālistu veselības aprūpē trūkumu. Lielāku atbalstu jauno ārstu stažēšanās reģionos pauž iedzīvotāji vecumā no 35 gadiem. Interesanti, ka no visiem reģioniem vislielāko atbalstu rezidentu nosūtīšanai uz reģioniem pauž Latgales iedzīvotāji (vairāk nekā 90%), turklāt vairāk nekā puse no tiem uzskata, ka šim laikam vajadzētu būt vismaz pieciem gadiem.


SKDS aptaujā piedalījās vairāk nekā 1005 respondentu visā Latvijā. Tā tika veikta 2016.gada aprīlī. Tajā piedalījās Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 – 74 gadiem, no tiem 48% bija sievietes un 52% vīriešu.


Šogad martā valdības pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”, kurus virzīja Veselības ministrija, paredz, ka personām, kuru apmācība rezidentūrā tiks finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc rezidentūras beigšanas turpmākie trīs gadi jāstrādā iegūtajā ārstniecības specialitātē Latvijas teritorijā ārstniecības iestādē un ģimenes ārsta praksē. Ja šie nosacījumi netiks pildīti, par rezidentūru samaksātos valsts ieguldītos līdzekļus nāksies atmaksāt. Jau tagad šāda norma attiecas uz rezidentiem, kas par valsts līdzekļiem sākuši rezidentūru līdz 2011.gada 30.augustam.


Valdības noteikumi arī paredz, ka gadījumos, kad pretendentiem uz rezidentūru būs vienādi sasniegumi pamatstudiju mācību procesā un līdzvērtīgi rezultāti, prioritārā kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem finansētās rezidentūras vietās uzņem tos rezidentūras pretendentus, kuri noslēguši vienošanos ar ārstniecības iestādi vai pašvaldību ārpus Rīgas.


Šādā veidā Veselības ministrija iecerējusi mazināt ārstu un speciālistu trūkumu reģionos. Tā norāda, ka starp Rīgas pilsētu un pārējo Latvijas teritoriju pastāv nevienmērīgs ārstu sadalījums. Piemēram, uz 1.janvāri Rīgā pamatdarbā strādāja 62% no kopējā ārstu skaita, Rīgas reģionā - 9%, Kurzemes reģionā - 7%, Latgales reģionā - 9%, Vidzemes reģionā - 6%, bet Zemgales reģionā - 7% no visiem Latvijas ārstiem. Turklāt Latvijas reģionu slimnīcās būtiska problēma ir nevienmērīga ārstu paaudžu nomaiņa.


Pievieno komentāru

Lietotāju raksti