Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arī ražai ir gods un cieņa

Paklau, kas vispār notiek?! Atceros, ka puikas gados mūsu pagalma bērni arī gājām bariņā ābolus un plūmes zagt, taču bijāmies no bāriena, no žagara. Nevienam acīs nelēcām. Kā saka, uzvedāmies korekti, nevienu augļu dārza saimnieku ne ar vārdiem, ne nu kā citādi neaizskārām. Bija respekts, bijāšana.

 

Atceros, kad pāri sētai dzidros ābolus zagt gājām, no bailēm sirds pa muti vai laukā lēca. Atlika tikai kādam pateikt, ka mana saimnieku tuvumā, mukām, ko kājas nes.

 


Bet kas tagad notiek? Bērni kļuvuši nekaunīgāki par meža cūkām kartupeļu laukā! Nekaunīgāki pat par stārķiem, kas, kombainiem pa pēdām sekodami, ir kā nekvalitatīva darba vizītkarte, jo, rau, kombainam graudi birst no pakaļas!

 


Jūs domājat, ka bērniem tie vasaras ķirši un rudens āboļi vispār ir vajadzīgi? Galīgi garām! Pat ja viņi ir izsalkuši, tad... pēc izklaidēm, ko spēj dot tikai nauda. Ja naudas nav, tad izklaidējas atbilstoši iespējām, intelektam un fantāzijai, kas brīva no pieklājības žņaugiem.

 


Pats šovasar gaiņāju zeperus, kas regulāri brida manā mazdārziņā, lai aplauztu ķirsim zarus. Lai kā es viņus aicināju, pielabināju, mudināju (pa gabalu uzrunādams, jo tuvumā sev pienākt viņi neļauj) nākt ēst ķiršus, bet nelauzt zarus, tas bija velti. Šie tikai mēdījās un vaicāja, ko es gribot un vai esot gatavs maksāt. Es? Es! Nudien, man trūkst vārdu! Mutes viņiem neaizbāzt, jo pēc vārda kabatā nav jālien. Atmetu ar roku. Bet tak nolauza to ķirsi man. Galīgi iznīdēja.

 


Tāpēc itin labi saprotu to 56 gadus veco vīreli, kas 5.septembrī Limbažu rajona Brīvzemnieku pagastā neviļus izšāva, ar ieroci piedraudēdams zeperiem, kas apmētāja viņa māju ar āboliem.

 

Rau, nevis zaga ābolus, lai mielotos, bet vienkārši iznīcināja ražu, ņirgājoties par namatēvu un viņa mājokli. Kā jūs domājat, vai tāda jaunatne ir jāliek pie sienas vai varbūt jāved pie psihoterapeita, lai paglāsta galviņu, iedod bulciņu, ved relaksēties uz smilšu kasti?!

 

Siksnas terapija jau tagadiņ ir aizliegta. Nu i velti, es jums teikšu.

 

Bet dārzu īpašniekiem varu teikt tikai vienu. Mīļie, sargiet savas ražas godu un cieņu, novāciet laikus, lai nevienam i prātā nenāktu zagt vai apsmiet izaudzēto un tos, kas audzējuši.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti