Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atskats uz vasaru

Gads strauji tuvojas beigām. Pa gadu piemēslotās vietas vasarā ieaug zālē, bet ziemā apsedz sniegs. Štata vienības Cūkmenam Stāmerienā arī nav. Vai vieglāk dzīvot, ja visi vēji pūš pāri? Kas zina, vai vieglāk, bet mierīgāk gan.

Pagriezīsim laikaratu atpakaļ. Stāmeriena ir tik skaista vieta - ar ezeriem un dabu! Tik ļoti iecienīta vieta, kas kādreiz saukta par Lāčausi! Nezinu, vai vēl kaut kur pagasta centrā pie ezera ir tik piemēslota un nesakopta vieta. Nojume izpostīta, ar cauru jumtu. Krāsniņas vietā - mēslu čupa. Glābšanas stacija liecina par mūsu spējām iznīcināt, sadauzīt. Apkārt vērojama iznīcība. Gaudo vējš, ezers aizaug.  

Kādreiz tik mīļā vārdā sauktais siliņš piemēslots. Stāsta - tālajos gados puiši savas izredzētās veduši tur pastaigā, tagad jāmūk. Kāpēc tā? Vai bija, vai ir citādi cilvēki?

 

Kādreiz lepni karājās ceļa norāde "Lāčauss". Vējā šūpojās, sērīgi izdvesa skaņas: kauns, kauns... Beigās no kauna nokrita. Palika stabs,kas sarkdams palicis melns, kad iegriežas ekskursantu autobuss vai skolēnu grupiņa no kaimiņu rajona uz tik iecienītu vietu - "Lāčauss".

 

Kur pazudusi mīlestība uz dzimto dabu, pagastu, novadu? Netīrumi paši no sevis nerodas. Aiz tā visa stāvam mēs - latvieši. Tāda aina vērojama pamestās, nomaļās vietās, aizaugušās mežmalās, kurām nav saimnieka. Šajā gadījumā saimnieks ir. Gribētu pajautāt tā laika priekšsēdētājam, zemes dalītājam, kāda jēga tādai nomai? Ko tā dod? Ja nevari apsaimniekot, slēdz! Vai ievies kaut simbolisku maksu vasarā. Varētu novietot atkritumu tvertnes, izvest atkritumus.

 

Atliek vien nopūsties, cik dažādi cilvēki. Kādreiz bija iebraukšanas aizlieguma zīme, bija novietoti akmeņi. Bija tādi, kuri pa krūmiem atrada iespēju iebraukt. Pašlaik nav ne zīmes, ne akmeņu, bet ir cilvēki, kas atstāj mašīnas uz ceļa un pie ūdens dodas kopā ar bērniem pie rokas. Tajā pašā laikā citi pie ūdens ar saviem bērniem izgāzušies zālē "barojas", mašīna stāv pie galvas. Reizēm rodas iespaids, ja varētu iebraukt ezerā, atvērtu durvis un iegāztos ūdenī.

 

Biežāk pie ūdens atpūšas Gulbenes iedzīvotāji. Atbrauc, aizbrauc. Netīrumus atstāj. Bērni to vēro. It sevišķi priekšnieciņus. Tajā pašā laikā savās mājās zāle nopļauta, dārzs izravēts utt. Kāpēc tā? Kas par to liecina? Kultūras trūkums, necieņa pret citiem, egoisms vai varenuma demonstrēšana?

 

Reizēm nevar saprast, ko cilvēki grib. Liekas, ka vienu daļu nekas neinteresē. Saka, ka tikai mūsu zemē ir tādi skaisti svētki kā kapusvētki. Izsenis senči īpaši gatavojās, vārīja alu, cepa, pucējās un brauca pie saviem tuviniekiem, mīļajiem - pasēdēt, satikties. Ja nebūtu senču, nebūtu mūsu.

 

Stāmerienā skaisti svētkus vadīja mācītājs Krists Kalniņš. Svecīšu vakarā ansamblis skaisti dziedāja. Pavērojot cilvēkus, nevar saprast, pie kā viņi atbraukuši. Iet un iet, klīst. Ja nebūtu nekā, kurnētu: mums nekā nav, citur labāk. Kad ir - nevajag. Tomēr prieks redzēt, cik daudzi gatavojušies. Glīti ģērbti. Pie rokas pucēti bērniņi. Tajā pašā laikā daži vīrieši atnākuši šortos, gumijotās iešļūcenēs, sievietes - ikdienas džinsos, protams, bērni pie rokas...

 

Stāmerienā ir arī tādi, kuri demonstrē savu varenību, talkā ņemot dzīvniekus. Ja nepalīdz "pūķis", palīgā ņem suņus. Klīst pa mežu ar saviem suņiem, baida ogotājus, sēņotājus. Draud. Vajadzētu zināt, ka dabas veltes pieder visiem! Vai ir tik daudz īpašuma, ka nevar atcerēties savu īpašumu robežas?

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti