Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bērnu aizsardzība internetā: ekspertu vērtējums un izmaiņas pēc ES datu reformas

Latvijas eiroparlamentārietis no atbildīgās komitejas Artis Pabriks pašreizējo situāciju datu aizsardzībā salīdzina ar Šengenas zonu, kas “visiem nodrošina brīvu pārvietošanos, taču ne brīvu informācijas apmaiņu”. Līdz ar ES Datu reformu, kas aizvietos 21-gadīgu regulējumu, tiks nodrošināts balanss starp rīcības brīvību ar saviem vai citu personas datiem un drošību. Kā jaunie likumi palīdzēs pasargāt bērnus internetā? Uz to atbildes meklēja diskusijā ES Mājā.

Latvijā populārākā jūtūbere, 16-gadīgā “Sindijalo” ar teju 30 000 sekotājiem, kura internetu lieto jau 10 gadus un kā jūtūbere darbojas 2,5 gadus, uzsvēra: “Vienmēr apdomāju katru vārdu, ko saku savos video, jo man ir daudz sekotāju, kuri tajos ieklausās. Atbildība ir viens no maniem galvenajiem kritērijiem.” Komentējot ES Datu reformu, kas paredz, ka bērniem vecumā līdz 13-16 gadiem (pēc katras ES valsts izvēles) būs jāsaņem vecāku atļauja pirms reģistrēšanās sociālajos tīklos, viņa aicināja vecākus vairāk uzticēties saviem bēriem. “Es ticu, ka mani vienaudži zina, ko darīt internetā,” tā Sindija.

Internets ir tieši tā pati iela!
Draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks atklāja, ka pēc viņu novērojumiem, no dažādiem krāpniecības mēģinājumiem internetā visbiežāk cieš pieaugušie vecumā virs 25 gadiem: bērni ir gudrāki par pieaugušajiem. Viņš skaidroja, ka drošību internetā vislabāk salīdzināt ar piemēriem reālajā pasaulē, piemēram, uz ielas: “Vai Jūs ietu klāt svešiniekam un dotu savas mājas adresi vai telefona numuru? Vai Jūs svešinieku uz ielas aicinātu draudzēties un apskatīties fotoalbumiņu?”

Maija Katkovska, Latvijas Interneta asociācijas Net-Safe Latvia “Drošāka interneta centra” vadītāja atklāja, ka lielākā daļa jauniešu savas gaitas internetā uzsāk jau 8 gadu vecumā. Vecumā no 9-10 gadiem jau 76% ir izveidoti savi profili sociālajos tīklos. Savukārt populārākā ierīce virtuālā satura piekļuvei ir mobilās ierīces – viedtālruņi, planšetes u.c. Piemēram, 9-16 gadu vecumā tās izmanto 57%. “Vienlaikus tikai reti kurš bērns zina, kā uzlikt drošības uzstādījumus. Tieši tāpat kā vien retais apzinās, ka atstāj aiz sevis “digitālas pēdas” – foto vai ierakstus, ko pēc tam vērtēs potenciālais darba devējs u.tml.,” viņa norādīja. 

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāve Agita Alksne norādīja, ka pusaudžu vidū nereti ir novērojama cietsirdīga vai pat nežēlīga attieksme – sākotnēji klātienē, pēc tam internetā. “Nereti sanāk, ka tie bērni, kuriem ir liegta pieeja internetam, kļūst par apsmiešanas objektu”. Attiecībā uz saņemtajiem anonīmajiem zvaniem par jebkāda veida vardarbību, emocionālu pazemošanu, datu drošību, seksuāla rakstura ziņu apmaiņu u.tml., teju 99,8% gadījumu bērni nav runājuši ne ar vienu citu – ne vecākiem, ne draugiem, viņa uzsvēra. Saņemto zvanu skaits pieaugot ik gadu.
 
Kā nodrošinās vecāku atļaujas reģistrācijai sociālos tīklos?
Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka uzsvēra, ka jaunie ES datu aizsardzības likumi pašlaik atrodas formālajā saskaņošanas fāzē starp abiem ES likumdevējiem - EP un ES Padomi, un tiks apstiprināti šī gada 2.pusē. Savukārt praktiski tie spēkā stāsies provizoriski 2018.gada 2.pusē. Divu gadu laikā valstij sadarbībā ar nozari būs jāveic nepieciešamās izmaiņas pašreizējos regulējumos. Tāpat arī Latvijai būs jāizvēlas vecuma slieksnis amplitūdā no 13 līdz 16 gadiem, līdz kuram jāprasa vecāku atļauja, pirms bērns var reģistrēties sociālos tīklos.

“Reformas labākais mērķis ir dot cilvēkiem iespēju vairāk valdīt pār saviem datiem. Visām iesaistītajām pusēm būs lielāka atbildība – ko tās dara ar saviem un citu datiem,” viņa uzsvēra.

Pāris gadu laikā līdz jaunie likumi būs spēkā, piemēram, sociālo tīklu komersantiem būs jāievieš rīks, kas ļaus gūt skaidru pārliecību, ka bērna vecāks ir devis savu piekrišanu bērnam reģistrēties konkrētajā platformā. “Savukārt komersantiem, kuri neievēros likumos paredzēto, varēs piešķirt bargus naudas sodu – līdz pat 2% apmērā no apgrozījuma vai 1,5 miljoniem eiro,” informēja J. Macuka.

“Neviena paaudze nav vientuļa sala,” un arī ES datu reforma, pat ja tā ir šķietami aktuālāka jaunākajai paaudzei, pēc būtības ir saistoša ikvienam, uzskata EP deputāts no atbildīgās komitejas A. Pabriks. Kā galvenos ieguvumus sabiedrībai viņš uzsvēra, ka tiks novērsta nevajadzīga personu datu vākšana un izmantošana, kā arī iejaukšanās privātajā dzīvē. Tāpat tiks paredzētas tiesības uz iepriekš internetā publiskotas informācijas izdzēšanu. Jaunā datu aizsardzības direktīva noteiks sadarbības principus starp tiesībsargājošajām institūcijām efektīvai datu apmaiņai. Savukārt otrs ES likums - regula - noteiks principus personu datu komerciālai izmantošanai.

Skolās vairāk jāfokusējas uz interneta lietošanas pratību
Portāla www.mammamuntetiem.lv pārstāvji, komentējot diskusijā dzirdēto, atzina, ka gan pieredze, gan pētījums apliecina: “vecāki ne īpaši neinteresējas par bērnu drošību internetā, un viņus sasniegt ir izaicinājums”.

Latvijas Vecāku foruma pārstāve un IT speciāliste Daina Tupule piekrita, ka “vecāki bieži vien neorientējas interneta piedāvātajās iespējās - tās viņos rada bailes, nedrošību un aizspriedumus. Savukārt bērniem internets mūsdienās ir dabīga vide, un nesamērīga vai neatbilstoša interneta lietošana ir sekas, ja bērns kā citādi nav nodarbināts”.  Viņasprāt, skolās daudz vairāk vajadzētu bērniem mācīt, kā internetu izmantot produktīvi, kādas iespējas tas sniedz un kā sevi pasargāt - pašlaik skolu mācību programmas nereti neatbilstot realitātei, un vairāk akcents tiekot likts uz tehnisku informāciju.  

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti