Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Draudus saņēmis arī Tenis un Nieze

Te lasu avīzēs, ka draudus saņēmuši Ivars Godmanis un Vinets Vledre. Bet vēl pirmāk - Mārtiņš Roze. Valdības vadītājs nevēlas stāstīt vairāk, kur un kādā situācijā tas noticis. Visticamāk, viņš par to ziņošot drošības iestādēm. Tā raksta avīze. Putras dancis! Vairāk nekas!

Paklau', valdības veči, kas tā par klibzaķu būšanu?! Ta nu brīnums - kurš vecis bez apmētāšanas ar dubļiem mūžu ir nodzīvojis?! Vai tā būtu pamesta brūte vai šās štuceris, vai laulātā draudzene - visas draud, raud un kapā, kur un kā var. A jūs, kungi, pret tautu esat izturējušies taisni kā tādi pavedēji. Esat pievīluši un pat gatavi pamest. Paši putru savārījāt, paši strēbsiet. Man un maniem čomiem arī tā ir gadījies - brūtes apmuļķot. Nu un tad? Vai kāds tāpēc uz drošības policiju skrējis, vai sarūpējis sev miesassargu vai stobru pašaizsardzībai? To tikai biezie var izdomāt, no labas dzīves kā teļa taukumi, savā mīkstumā ļumēdami. Kārtīgam vecim ir dūša pašam par sevi pastāvēt, ka tevi māt! Kārtīgs vecis, jel bitīt matos, ja nevar necenzētā diskusijā uzveikt ienaidnieku, tad palaiž rokas. Tauta ir kā bābiet's, kas prot novērtēt un cienīt tikai bargu, bet arī ugunīgu vīra gabalu. Ej, jūs tur, rūgumbaļļas varas mājā, kālab ir apdzisusi uguntiņa jūsu dvēseles spoguļos?

 

Cienījamie valdības veči, kad jūs pēdējo reizi esat nu... vismaz sulīgi izlamājušies? Ak, etiķete neļauj. Nu ja. Bliņas. Kad esat pēdējo reiz kādam pa muti ievilkuši? Ak, negribas rokas smērēt, bailes uzvalku saburzīt? Kā tādi ķepauši, kā es te stāvu, kungi jūs iztaisāties, bet pie kā tas ved? Pie vēl dziļākas aizas starp jums un tautu. Rau, būtu kāds varasvīrs gruntīgi pārmetis villu,verbāli izpļaukājis tos pašus pareksiešus... nekas jau no tā nemainītos, bet tautai vismaz vieglāk kļūtu. Tauta uzelpotu un pasmaidītu. Bet, kad tautas žauklis zobus rāda nevis no dusmām vai bada, bet no jautra prāta, tad uzreiz atkal dzīvei ir garša un nākotnei - cerību stariņš.

 

Jūs teiksiet, nu ko tas Tenis - zalkša mēle te atkal samuldējis. A nekāds īkstoņa neesmu. Padalīšos ar jums te ar atklāsmēm iz savas dzīves. Bija man te viena naideniece, draudētāja. Gribēja mani samīdīt, nobadīt viena kaimiņu govs.

 

Bija, ziniet, uzlikusi uz mani aci. Ka man, lūk, dzīvoklī liekas radiatoru baterijas. Kas, rau, visus iltumu sev viens dzīvoklī nokačājot un vēl ar saviem pakešlogiem aizturot, kamēr šī blakus man aiz sienas salst nost kā tāda govspuse laidarā. Skaidra bilde! Čabata jau arī ir! Kas viņai traucēja pie pakešlogiem tikt? Varēja savā laikā paņemt kredītu kā es un vis būtu kārtībā. Bet šī nožadzījās. A tagad kredītu vairs nepaņems.

 

Ko viņa grib? Lai saucu dzīvot pie sevis? Bet man jau ir viena sieva! A šī tik raksta sūdzības uz pašvaldību, sak', Tenis tāds un šitāds. Kā satiek mani kāpņu telpā, tā, ziniet, draud un lādējas. Ko darīt? Neko?

 

Sūdzēties? Kāda jēga! Nolēmu novest kaimiņieni līdz... niezei. Vai es nevaru? Es tad nebūtu Tenis Nieze, es varu! Izdevās, vairs nekasās, bet visu laiku niez... Ka viņu slakteris paņemtu, bet neņem. Nezinu, cik ilgi es vēl turēšos kā vīrs. Bet valdībai novēlu to pašu.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti