Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dzīve uz parāda: piecas kredītu sniegtās priekšrocības un riski

Pērciet jaunāko telefonu uz nomaksu, ņemiet automašīnu līzingā, dzīvoklis jaunajā projektā par viszemākajiem hipotekārā kredīta procentiem un citi līdzīgi saukļi uzrunā patērētājus teju uz katra soļa. Tās ir sekas mūsu vēlmei dzīvot labāk, lai arī ne vienmēr mēs to varam atļauties.

Mediju uzmanības lokā regulāri nonāk informācija par aktuālāko informāciju kredītdevēju nozarē. Saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā pētījuma datiem, Latvijā teju katram ceturtajam iedzīvotājam (26%) ir parādsaistības un 72% no tiem kredītu atmaksāšana liek no daudz kā atteikties un būtiski ierobežo.

“Līdz ar kapitālisma triumfu lielākajā daļā pasaules, cilvēki instinktīvi tiecas pēc labākas dzīves, kas ir devis auglīgu pamatu dažādām kredītu nozarēm, tai skaitā ātrajiem kredītiem, patēriņa kredītiem, auto līzingiem u.c.. Mūsdienu patērētājs visai labi apzinās iespējamos ieguvumus, bet ne vienmēr riskus, aizņemoties kredītiestādē finanšu līdzekļus,” skaidro Sefinance Vecākais kredītprojektu vadītājs Guntars Ambainis.

Aizņemoties nepieciešamo finansējumu, tas var dot gan pozitīvu, gan arī negatīvu ietekmi uz personas mantisko stāvokli. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 36% iedzīvotāju, zaudējot savu galveno ienākumu avotu, spētu izdzīvot bez aizņemšanās nedēļu vai pat īsāku laika periodu.

Piecas kredītu sniegtās priekšrocības:

    * īsā laikā iegādāties nepieciešamo lietu vai pakalpojumu;

    * uzsākt un/ vai attīstīt uzņēmējdarbību;

    * viegli pieejami finanšu līdzekļi;

    * alternatīva finanšu uzkrājumiem;

    * līdzeklis citu parādu nosegšanai.

Pieci kredītsaistību riski:

    * sava finansiālā stāvokļa nepietiekams novērtējums, kā rezultātā patērētāja lieta nonāk kredītpiedzinēju pārziņā;

    * mantas konfiskācija

    * iekļūšana finanšu instutūciju melnajā sarakstā, kas būtiski apgrūtina patērētāja nākotnes perspektīvas;

    * lielas procentu maksas;

    * kriminālā atbildība.

Liela daļa problēmu tiktu atrisināta, ja sabiedrība veidotu personīgos uzkrājumus. Summām nav obligāti jābūt lielām, taču noguldījumiem gan regulāriem.

“Diemžēl, taču liela sabiedrības daļa regulāru uzkrājumu vietā izvēlas kredītsaistības. Ja šo pašu summu patērētājs no savas algas noguldītu uzkrājumu fondā, tad nerastos vajadzība pēc kredītiem un finālā būtu iespējams iegādāties sev tīkamās mantas vai pakalpojumus krietni izdevīgāk, nepārmaksājot ne centa,” piebilst Guntars Ambainis.

Kreditēšana ir svarīga valsts ekonomiskās attīstības sastāvdaļa, bez kuras daudzi uzņēmēji nevarētu sākt savu biznesu vai arī to pienācīgi attīstīt. Šādu nostāju nupat pauda arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš publiski izteicās, ka pie valsts lēnās ekonomiskās izaugsmes daļa vainas ir jāuzņemas bankām, kuras ir pārlieku piesardzīgas finanšu līdzekļu izsniegšanā uzņēmējiem.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti