Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Eksperti aicina regulāri ģimenē runāt par bērnu drošību

Tradicionāli bērnu drošība kļūst aktuāla un vecākiem tiek atgādināts par sarunām ar atvasēm skolēnu brīvdienu laikā un mācību gada sākumā. Tomēr būtiski par dažādiem drošības riskiem un vēlamo uzvedību runāt ģimenē regulāri, pārliecināts drošības kompānijas eksperts Uģis Začs. “Iespējams rudens brīvdienas ir īstais laiks, kad uzsākt vecāku un bērnu iknedēļas sarunas par drošību,” iesaka eksperts.

Uģis Začs norāda, ka ne mazāk svarīgs par sarunu saturu un biežumu ir to norises veids. “Par drošību visbiežāk ģimenē runā, izmantojot iebiedēšanas taktiku vai informējot par galvenajiem drošības pamatprincipiem. Diemžēl daudzās ģimenēs vecāki ar bērniem vispār neapspriež personīgās un mantu drošības jautājumus,” viesojoties sākumskolās ar interaktīvām drošības lekcijām visā Latvijā, novērojis eksperts. “Ieteiktu vecākiem izvairīties no iebiedēšanas, jo tā var padarīt bērnus pārāk bailīgus. Piemēram, mācot bērnu braukt ar velosipēdu, stāsti par riteņbraucēju iekļūšanu ceļu satiksmes negadījumos visticamāk nemudinās viņus apgūt riteņbraukšanu. Tas pats attiecas arī uz drošības jautājumiem, tāpēc prātīgāk būtu izvēlēties informatīvo pieeju, bērniem norādot uz ikdienas drošības riskiem, bet tajā pašā laikā sniedzot padomus, kā izvairīties no potenciāli bīstamām situācijām,” stāsta U.Začs. 

“Runāšanu par personīgo un mantu drošību ieteicams organizēt kā spēli “ko darīt, ja”. Izmantojot šādu pieeju, būs iespējams saprast, kā bērni domā un redz pasauli.” Iedibinot “ko darīt, ja” sarunu tradīciju, rekomendējams sākt ar vienkāršiem jautājumiem, piemēram, “ko darītu, ja būtu pazaudējis mammu lielveikalā?” vai arī “ko darītu, ja kāds pazīstamais aicinātu pastaigāties un mamma par to nezinātu?”, turpina U.Začs. Kā uzsver eksperts, “šāda veida jautājumu uzdošana bērnus rosinās domāt pašiem par sevi un savu rīcību, un, kas ir vēl būtiskāk - vecākiem tā būs iespēja efektīvāk izskaidrot un iemācīt, kādas būtu pareizākās darbības.”  

Bērniem bieži tiek mācīts neuzticēties svešiniekiem un pat uzsvērts, no kādiem cilvēkiem ir jāizvairās, tomēr ar šādiem vispārinājumiem drošības eksperts iesaka būt uzmanīgiem. “No sarunām ar bērniem, esmu pārliecinājies, ka lielākajai daļai ir stereotipisks iespaids par to, kā jāizskatās bīstamam svešiniekam – parasti tas ir tumšās drēbēs tērpts vīrietis. Tomēr ļaundaris var būt arī eleganta dāma vai jauka kundze gados,” stāsta U.Začs.  

“Tieši tāpēc, runājot par saskarsmi ar svešiniekiem, aicinu izvairīties no vispārinājumiem attiecībā uz personas izskatu, kā arī vistipiskāko ļaundaru sastapšanas laiku un vietu. Pārāk liels kategorisms var novest pie tā, ka bērni sāks baidīties no noteikta izskata cilvēkiem vai pat no visiem svešiniekiem, tāpat no tumsas, vai gluži otrādi – dienā jutīsies pārāk droši, līdz ar to nebūs uzmanīgi,” turpina eksperts. Viņš arī piebilst, ka labākais veids, kā vajadzētu runāt ar bērniem, ir izspēlēt dažādas situācijas, kur ļaundarim katru reizi piešķirti citi demogrāfiskie parametri.

Tajā pašā laikā drošības eksperts uzver, ka bērnam ir jāizskaidro - apdraudējuma gadījumā svešinieki var būt arī nozīmīgs atbalsts. Piemēram, apmaldoties tirdzniecības centrā, tieši ar apsardzes darbinieku starpniecību ātrāk varēs atrast vecākus. Bēgot no kāda nelabvēļa, ieteicams meklēt drošas vietas - objektus ar lielu cilvēku plūsmu – veikalus, birojus, autoostu. Ja tuvumā nav neviena publiska vieta, ieteicams, ilgi nedomājot, vērsties pēc patvēruma pie tuvāko privātmāju iemītniekiem.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti