Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Humoreska: Ābolu diēta

Tātad mazās pensijas neindeksēs. Kas man atliek? Ābolu diēta! Gan slaidāks kļūstu, gan pensija ietaupās. Tagad man liekas - kāda velna pēc vispār savulaik sociālo nodokli esmu maksājis, ja beigu galā jādzīvo kā trūkumcietējam?! Labi, ka manai cienītajai pensija bišķīt lielāka. Tad nu kopā galus kaut kā savelkam.

Bet bērniem es esmu skaidri un gaiši pateicis: nekrājiet pensiju ne 2.. ne 3.līmenī, bet uzreiz 4. Proti, lieciet valūtu zeķē! Es arī daru tāpat. Mans 4. pensijas līmenis šovasar labi padevies - aug mežā. Nav jāslinko, jāiet un jāpaņem! Un tas ir daudz tīrāks un patīkamāks darbs nekā tukšo pudeļu lasīšana nodošanai veikalā. Vispār taupu, cik varu!  

Esmu nolēmis pārbaudīt savu spēju robežu. Kā jūs domājat, cik ilgi vecs cilvēks var iztikt no āboliem vien? Nav jau tie jāēd tikai svaigā veidā, var arī sacept un baudīt ar cukuru, bet tie jau atkal ir tēriņi - nauda iziet gāzē, sviestā, ar ko cepešpanna jāapsmērē, un cukurā, un kanēlī, ar ko man patīk apbārstīt saceptos augļus. Taču svaigā veidā vien no āboliem, kā izrādījās, varu nodzīvot ne ilgāk par pusotru dienu. Kuņģis atsaka un zarnu trakts tāpat.

 

Vārdu sakot, nākas atsākt tērēt pensiju ēdienam. Skāde! Esmu lasījis par jogiem, kuri vispār neēd nemaz, labi ja ūdens malku izdzer pa trim dienām reizi. Kā es gribētu sasniegt tādu līmeni! Tad vēl tie jogi arī meditē. Iedomājos, cik jauki tā būtu gulēt savā gultā ceļot kurp vien vēlos un ar ko vēlos. Bet mana pensija kontā tikmēr krājas no mēneša uz mēnesi, no gada uz gadu. Paietu, tā meditējot pāris gadi, tad varbūt arī krīze jau būtu beigusies...

 

Ak vai, cik prāva summa man būtu sakrājusies?! Tad gan varētu izēsties pēc sirds patikas, pasūtīt sievietes, kādas vien vēlos, kopā ar viņām apceļot pasauli... Par to visu, rau, domāju, stāvot kā stārks zem ābeles savā dārzā, domājot par sevi, dzīves netaisnību, kuru laikam gan nemazinās 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

 

Es, ziniet, neesmu nekāds raudātājs! Man dārzs ir pilns ābolu. Būs jāvāra zaptē un jāliek kompotos, jo ābolu diēta man būs nepieciešama arī ziemā. Tad - vēl jo vairāk. Ne jau no bargas ziemas baidos, bet no apkures sezonas bargajām cenām.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti