Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kā izskaidrot disonansi starp objektīvi salīdzinoši pozitīvo situāciju un negatīvo skatījumu

Objektīvi vairums ekonomisko rādītāju 10 gadu laikā ir uzlabojušies un Latvijas ekonomika šobrīd ir lielāka, iedzīvotāji - vidēji turīgāki, ar lielākiem ienākumiem, Latvijas uzņēmumi vairāk preces un pakalpojumus radoši, eksportējoši nekā jebkad agrāk.


Iepriekšējais maksimums pirms lielās pasaules krīzes 2008. gadā bija būvēts uz neilgtspējīga, ārvalstu kredītu finansēta nekustamā īpašuma un patēriņa burbuļa. Šobrīd Latvijas ekonomika, Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji ir objektīvi konkurētspējīgāki, attīstība balstīta ilgtspējīgos kapitālieguldījumos, kompetences pieaugumā, kas tiek finansēts no lokālajiem noguldījumiem.


Tomēr “Baltic International Bank” Latvijas barometra pētījums rāda negatīvas sajūtas aptaujāto vidū, lai arī ar svārstīgi pieaugošu – pozitīvu dinamiku, tomēr absolūtie rādītāji ir negatīvi. Tātad objektīvi, plaši ekonomikas uzlabojumi nešķiet pietiekami būtiski, strauji un visaptveroši, lai mainītu viedokli, vai arī prasības aug straujā nekā iespējas tās apmierināt, vai aptaujātie izvēlas klausīties tajos, kuri apgalvo pretējo, nevis noticēt savām acīm un naudai maciņā.


Tādējādi šo kognitīvo disonansi starp objektīvi salīdzinoši pozitīvu situāciju, kura uzlabojas, turklāt diezgan strauji lielākai daļai iedzīvotāju, un negatīvo skatījumu, manuprāt, var izskaidrot sociologi, antropologi, psihologi un psihiatri.


Mans skaidrojums ir,

  • ka milzīgu negatīvu iespaidu atstāj “ātrā kreditēšana”, kura iedzen cilvēkus parādu verdzībā, cilvēkiem, kuriem nevajadzētu aizņemties, aizņemoties ar likmēm, par kurām nevienam nevajadzētu aizņemties;

  • ka kopš 2014.gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai un Krimas aneksijas daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo Krievijas melu informācijas telpā un, protams, Latvijas ienaidnieki neko patiesu par Latvijas attīstību nestāsta;

  • jaunās trimdas pārstāvji vairumā gadījumu izskaistina savus sasniegumus ārpus Latvijas, palicējiem kropļojot salīdzinošo priekšstatu par sasniedzamo mājās;

  • daļa iedzīvotāju, kuri nevēlas pārvietoties uz Latvijas reģioniem, kur vieglāk atrast labāk apmaksātu darbu, nevar realizēt savu ienākumu potenciālu;

  • kopumā tomēr pārāk daudziem vēl joprojām ienākumi ir nepietiekami, lai apmierinātu augošās, bet salīdzinoši elementārās prasības un nedzīvotu pirms algas stresā.

Nozaru griezumā:

  • visus mūs turīgākus dara pieaugoša konkurence mazumtirdzniecībā un pieaugošās preču iegādes iespējas interneta veikalos, kas nozīmē, ka pieaugošie iedzīvotāju ienākumi atļauj iegādāties vēl vairāk pieaugošus preču apjomus;

  • būvniecība un nekustamais īpašums atkal ir avots salīdzinoši labi apmaksātām un ne pārāk augstu kvalifikāciju prasošām darbavietām ar labu un strauji augošu samaksu, pateicoties ES ieguldījumiem Latvijā un tam, ka nekustamā īpašuma cikls ir aptuveni vidū un tagad priekšā izaugsmes fāze;

  • galvenais ekonomikas dzinējspēks ir IT sektors un citas 21.gs. industrijas, ar kurām saistās Latvijas perspektīvas sasniegt vidējo ES ienākumu līmeni un pat to pārsniegt!

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti