Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kad rāpsimies atpakaļ?

"Sveiks, kaimiņ!" mani uzrunā Jēcis. "Kā dzīvo pēc vēlēšanām? Vai gatavojies protesta akcijām?"

"Jēci, ko nu tu runā - pret krīzi nav jēgas protestēt, ja nu vienīgi pret cūku gripas uzbrukumu, kura karājas pie apvāršņa."


"Jā, jā," Jēcis rūc.

 

"Nav pie mums tālredzīgu politiķu, visi, kam nav slinkums, grib valdīt, bet īstas saprašanas, kā to darīt, nav, tā mēs muļķojamies. Tāpēc jau valsts budžets klibo uz visām četrām kājām kā čigāna raibā ķēve. Un lepnais ozols ar varenajām saknēm šūpojas, laikam gāzīsies ar lielu blīkšķi. Nevar saprast, kura partiju koalīcija ir pie tā visa vainīga, neviens savu nemākulību vadīt valsti neatzīst, visi grib būt gudri, bet, ja būtu gudri, mēs neatrastos tādā plančkā. Prāta pietika savairot lielum lielo ierēdņu pulku, padomā pats - to skaits sasniedz 66 000 un no budžeta tie noēd 22 procentus, tas ir 1 miljards gadā! Tur, brālīt, mums, visu ranga pensionāriem, invalīdiem un jaunajām māmiņām ar mazuļiem, ir jāatsaucas gudro galvu aicinājumam un jāglābj valsts budžets no bankrota. Kā mēdz sacīt - no katra pa diedziņam un plikajam sanāk krekls."


"Būsim, Jēci, īsti patrioti, neņemsim ļaunā un neturēsim ļaunu prātu uz vietējo varu!"

 

"Tie Eiropas birokrātu roklaižas iznīcināja vietējās ražotnes līdz ar mazajām fermām, centīgi rāvās, lai zemnieki nevarētu izpildīt birokrātiskos noteikumus, kurus īpaši veicināja Tautas partijas krusttēvs - Šķēles kungs, esot pie varas. Viņa lozungs - lielfermas, lielražošana, atvērtais tirgus, bet kur palikt tiem, kuri nokļuva zem šā āmura, atbilde bija - lai meklē darbu citur. Un tā citi devās uz Rīgu, Īriju, Angliju, kur nu kurais. Cik ir palicis tukšo māju Latvijā, neviens nezina, nav tādu datu. Tagad kungi pareģo, ka tuvojas emigrācijas vilnis, bet vietējie kungi apgalvo, ka saglabās skolas, kurās skolnieku skaits strauji sarūk. Tie ir apzināti meli, tā sakot, caurspīdīguma pie mums nav bijis. Kur aizplūst nauda, pats velns neizsekos. Privātās bankās blēžu kontos un atpakaļ uz ES."


"Stop, Jēci, tagad apsola, ka viss mainīsies un mēs, nokritušie no klints, rāpsimies atpakaļ! Jo jau tiekot lemts, cik procentus nocirpt valdošajai elitei un kungiem, kuri paši izlēma savas algas lielumus. Jāgaida tikai, kad novada ievēlētie kungi sagrupēsies, izveidos koalīcijas un viena otru kritizēs."


"Nav svarīgi - desmit vai divdesmit kungi ir jāstutē augšā koalīciju skatījumā. Tātad miglas pūšana, acu aizmālēšana turpināsies arī tālāk. Visi 17 ievēlētie novada kalpi nestrādās kā viens, bet pīsies koalīciju pinekļos. Kā tas notiek, to mēs redzam jau ilgus gadus. Kamēr valstī nebūs divas partijas jeb prezidentūras varas, tautas ievēlēta prezidenta - kārtības nebūs."


"Nu, Jēci, tu rauj vaļā! Varbūt tēmē uz kādu krēslu?"


"Ko nu es," Jēcis norūc, "es nekur nevaru aizbraukt, miršu tepat uz vietas."

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti