Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāpēc viņš mani tā moka? 8

Tā sanācis, ka esmu viena ar bērnu un, protamas, to nenožēloju, tomēr nesaprotu, par ko man tāds liktenis. Man nekad nav trūcis pielūdzēju. Vienmēr esmu bijusi materiāli labi nodrošināta, jo esmu izglītots un patstāvīgs cilvēks, kas prot nopelnīt. Vārdu sakot - nekādu kompleksu. Ne bērnībā, ne tagad man nav bijis nekādu psiholoģisku traumu, ar ko varētu izskaidrot turpmākos manas dzīves mezglus. Arī saviem vecākiem biju un esmu mīļa. Tikpat mīļa viņiem ir arī mana meitiņa. Arī viņas tētis mūsu mazulīti mīl, bet... mēs neesam kopā un laikam arī nekad nebūsim.

Mēs izšķīrāmies muļķīgi. Nebijām precējušies, kaut ilgi jau bijām pāris. Mīļais arvien bija greizsirdīgs uz visiem, kas parādījās manā tuvumā. Tā sanāca, ka manī iemīlējās viņa labākais draugs, pret kuru es biju laba un jauka, jo viņš taču arī mans draugs. Mīļais laikam pārprata, kad reiz ieraudzīja viņa mājās guļam blakus vienā gultā. Viņš neko nepūlējās noskaidrot, bet, kad es centos iegalvot, ka tas bija tikai brālīgs apskāviens, ko viņš redzēja, mīļais man iesita. Viņš aizbrauca pāri okeānam, tā arī neuzzinādams, ka mums būs bērns. Kad meitiņa jau bija piedzimusi, viņas tētim es pavēstīju šo jaunumu īsziņā viņa mobilajā tālrunī. Viņš neatbildēja neko. Laikam nenoticēja man sākumā.

 

Vēlāk man bija izdevība pašai doties uz to pārokeāna zemi, kurā nu jau otro gadu mitinājās mans mīļais. Es uzmeklēju viņu. Parādīju mūsu bērna fotoattēlus. Mēs izrunājāmies. Viņš beidzot man ticēja. Teica, ka visu nožēlo, ka ir sanācis muļķīgi, ka grib būt tēvs, bet... mēs nevarot vairs būt kopā, jo viņam ir cita. Vismaz pagaidām situācija esot tāda, varbūt vēlāk viss mainīšoties. Mīļais atrada man darbu svešajā zemē. Man, protams, tur patika. Bet mūsu meitiņa tikmēr auga pie maniem vecākiem Latvijā. Es visu laiku cerēju, ka viņš atgriezīsies pie manis, es cerēju, ka kaut kas mainīsies, jo sapratu, cik ļoti es mīlu savu mīļoto. Nevienu citu man nevajadzēja. Tomēr viņš bija un palika tikai draugs. Nekas vairāk. Uz maniem erotiskajiem impulsiem viņš nereaģēja.

 

Un tad manī iemīlējās kāds turīgs svešzemnieks. Viņš piedāvāja precēties. Es pieņēmu piedāvājumu, jo nu man bija iespēja dzīvot normālu ģimenes dzīvi, atvedot šurp arī savu meitiņu no Latvijas. Kad tas notika, kaut kas bija mainījies. Mans mīļais atkal mani gribēja. Mūsu intīmās, taču slepenās attiecības atjaunojās. Par tām nezināja mans tagadējais vīrs. Nezināja arī mana mīļotā vīrieša tagadējā draudzene. Tā turpinājās līdz brīdim, kad atkal biju stāvoklī, mocīdamās neziņā, kurš ir mana bērna tēvs - vīrs vai mans mīļais. Ko tagad darīt? Es gribu šo bērnu un vienlaikus baidos.

Pievieno komentāru

Komentāri 8

Tad cik tad taj varonei ir gadu?Ja nebūtu rakstīts par bērniem un vīriem,tad domātu,ka vēl pa bērnudārzu tusē...

pirms 10 gadiem, 2009.01.30 19:05

nesaprasa

Jocigi, es gan nevaru iedomaties ar kadu drauga draugu likties gulta un apkerusies gulet tapat vien. Kaut kas te nav isti taisniba.

pirms 10 gadiem, 2009.01.29 02:11

Elga

Neticami liekas, bet reizēm dzīve ir tik draņķīga, ka liekas - eļle un Indija vai seriāls. :))

pirms 10 gadiem, 2009.01.28 18:02

TTT

Tas taču ir joks vaine... raksta autors takš nedomā ka mēs tik stulbi lai šeit ko nupietnu komentētu...raksts pilnīga 000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000000

pirms 10 gadiem, 2009.01.28 10:33

re

Kautkads murgains raksts. Vazajas ar vienu un pec tam ar otru! Prasta m..... Sitadu maatisu pilna pasaule

pirms 10 gadiem, 2009.01.28 01:33

tas

Tas ir par manu draudzeni, kas pārcēlās uz ASV. :)) Nu ko viņa mokās. Lai izvēlas vienu veci. Un miers.

pirms 10 gadiem, 2009.01.27 23:07

k

Tā nav realitāte. bet kārtējais stāstiņš no psiholoģijas mācību grāmatas, ko analizēt. Kāds pēta lasītājus un provocē uz komentāriem.

pirms 10 gadiem, 2009.01.27 22:57

Lietotāju raksti