Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kur es esmu, kas es esmu? 1

Nākamo gadu un iespējamo dzīvojamās platības nodokļa ieviešanu gaidu bez bažām. Esmu iesniedzis šķiršanos, ar tiesas starpniecību prasīšu, lai mani izraksta no dzīvokļa laukā. Ja sieva grib tur palikt un maksāt, lai to dara.

Jūs sakāt, ka tas neies cauri, ka es izgāzīšos kā veca sēta, ka sieva mani nelaidīs projām no dzīvokļa (un komunālajiem maksājumiem) neparko? Tādā gadījumā ir citi varianti. Tad ir izdevīgi kļūt par nepieskaitāmu ar visiem papīriem, protams, jo tad tikšu valsts maizē. Katrā ziņā likums jau būs manā pusē. Kamēr mani ārstēs un es vadīšu dienas "kaifā", tikmēr jau valstī krīze būs beigusies un atkal dzīves apstākļi būs kļuvuši gana cilvēciski.

 

Domājat, ka arī tas neies cauri? Ziniet, es nepadošos, es netaisos savu pensiju izniekot. Tad tā vai citādi es šķiršos un iešu dzīvot dārza mājiņā pie kazām. Tādu būdiņu, kas domāta lāpstu un kapļu glabāšanai, taču neviens neiedomāsies uzskatīt par dzīvojamo platību! Zinu, ka daudzi jau tā ir izdarījuši. Es būšu sekotājs. Ja sieva mani patrieks arī no turienes, es... Kur es esmu, kas es esmu? Ak, kādi vēl ir varianti?

 

Ir jādibina komūnas! Piemēram - sešas pensionāru ģimenes deklarējas vienā dzīvoklī. Kaut vai manā! Lai gan "kolhozā" izdzīvot ir grūtāk nekā vienatnē. Sāksies grūstīšanās, aprunāšana... Bet negatīvas emocijas, kā zināms, saīsina dzīvi. Tādu upuri no manis negaidiet! Kāpēc gan es nevarētu dzīvot baznīcā? Ja ne kā mūks, tad citādi. Varētu šo to piepalīdzēt saimniecībā mūķenēm vai baznīctēvam. Kā saka, par jumta tiesu. Nu uz mežu dzīvot pie vilkiem gan es neiešu. Tas ir skaidrs. Zemnīcu nerakšu, kaut piemaksājiet man. Uz ārzemēm arī nemukšu. Piedodiet, bet nomirt gribu dzimtenē.

 

Kas vēl atliek? Piekantēties kādai maksātspējīgai dāmai. Vienkārši tāpat. Bez papīru smērēšanas, bez dzīvesvietas deklarēšanas. Kā saka, jāveido brīvas attiecības. Ir tikai viena skāde. Mans bioloģiskais pulkstenis ir aizgājis par tālu. Apmierinos ar sarunām par tuvību savu ierobežoto rīcībspēju dēļ. Baidos izgāzties. Tas nozīmē, ka bagāta mīļākā man nespīd.

 

Ko nu? Centīšos pierunāt sievu... nešķirties tomēr. Pārdosim savu "hruščovku" un pārcelsimies abi uz dārza mājiņu pie kazām, vistām un trušiem... Eh! Kas tā būs par siltu dzīvi sievai, piedodiet, kazai azotē! Bez televizora, bez poda ar kanalizāciju, arī bez mājas vecākā un bez dzīvojamās platības nodokļa, bet pie divām pilnām pensijām. Joho! Karaliska, brīvība no komunālajiem maksājumiem!

 

Bet... kaut kā kauns sametās. Gribas tomēr cienīt sevi un savu valsti. Ņemu savus vārdus atpakaļ. Labi jau labi, nespītēšos, maksāšu to dzīvokļa nodokli. Eh...

Pievieno komentāru

Komentāri 1

Lietotāju raksti