Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latvijas Tirgotājs: dažās vietās var aptrūkt eiro monētu

Eiro ieviešanai šodien pievienojušies arī mazie veikali, kas tradicionāli 1.janvārī nestrādā. Vērojama pakāpeniska eiro iekļaušanās apritē – jau aptuveni 10 procentu pircēju maksājumos izmanto eiro. Atsevišķi pārpratumi vērojami tad, kad klienti vēlas norēķināties par mazas vērtības pirkumu ar proporcionāli lieliem banknošu nomināliem. Atsevišķi klienti pieprasa pilnībā izdot eiro un pat piesaista kontrolējošās iestādes savu prasību realizācijai. Aicinām pircējus būt saprotošiem un uzņēmējus informējam, ka šais gadījumos nav piemērojami naudas sodi, kā piemēram, tiek biedēts ar 10.000 latu sodu.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) saņēmusi no tirgotājiem reģionos viedokļus, ka, iespējams, ir nepietiekoša eiro monētu „iepludināšana” apritē. Pirmkārt, daudzviet iedzīvotājiem vairs nav iespējams iegādāties eiro sākuma komplektus. Otrkārt, uzņēmējiem par eiro monētu saņemšanu banku nodaļās komerciestādes ir noteikušas komisijas maksu. Jāatgādina, ka eiro ieviešanas plānā bija paredzēts - katra nozare sedz izmaksas atbilstoši savai kompetencei. Bankas vēlas nopelnīt iepludinot eiro Latvijas tautsaimniecībā, bet tirgotāji taču neņem komisijas maksu par izsniegtām eiro monētām pircējiem. Mazie tirgotāji ar dienā ietirgoto dodas uz banku, lai saņemtu sīknaudu un varētu turpināt apkalpot pircējus, bet tas rada papildus izdevumus. Par to LTA saņem satrauktus tirgotāju zvanus. Tātad ir pretruna ar eiro ieviešanas plānā paredzēto, un bankām nevajadzētu noteikt komisijas maksu par eiro monētu „iepludināšanu” apritē. Tā būtu patiesa līdzatbildība eiro ieviešanas procesā.

Šobrīd  viss ir „novelts” uz tirgotājiem un patērētājiem. To var tulkot kā banku spiedienu uz preču un pakalpojumu cenu celšanu, ja bankām ir nevēlēšanās nosegt eiro ieviešanas izmaksas savā sektorā. Jau iepriekš bankas saņēma uz mēnesi „iesaldēto” tirgotāju naudu, kas bija nosacījums priekšpiegādēm. Kopā gan lielajiem, gan vidējiem un mazajiem tirgotājiem tas varēja būt ap ceturtdaļmiljardu iesaldētu līdzekļu. Par šo laiku depozīta procentus neviens neizmaksāja. Tiem, kas nevarēja „iesaldēt” savus līdzekļus, tagad jāskrien kā vāveru ritenī – dienā ietirgoto jānes uz banku un jāizstāv rindas, lai nākamajā dienā atkal varētu strādāt izdodot eiro. Smagākās tirdzniecībā ir tieši šīs pirmās dienas.

Patiecamies bankām par perfekti veikto pāreju uz eiro un minimālo pārtraukumu pircējiem sniedzot iespēju norēķināties ar banku kartēm. Tehniskais pārtraukums karšu apkalpošanā bija īss un neietekmēja klientu norēķinos par pakalpojumiem ēstuvēs un viesnīcās. Vienlaikus vēlētos garākus banku nodaļu darba laikus (ko LTA piedāvāja jau eiro ieviešanas kampaņas plānošanas laikā), lai tirgotājiem būtu mazākas rindas naudas nodošanai, maiņas naudas saņemšanai.

Šobrīd par visdraudzīgāko banku tirgotājiem eiro ieviešanas laikā gan attiecībā par priekšpiegādi, gan naudas maiņu tirgotāji ir atzinuši nacionālo banku „Citadele”. No ārvalstu bankām labākā attieksme raksturīga SEB bankai.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti