Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

LB ekonomiste: Saglabājas nozīmīga plaisa starp Latvijas centrālo daļu un pārējo teritoriju

Latvijā joprojām saglabājas nozīmīga plaisa iedzīvotāju rocības, darba iespēju un saražoto apjomu ziņā starp centrālo daļu - Rīgu un Pierīgu - un pārējo teritoriju, īpaši Latgali, pētījumā "Džimpiņ-rimpiņ pār deviņi novadiņ' (Latvijas reģioni 2004-2012)" secinājusi Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Latgalē jau vēsturiski ir zemākas vidējās algas, bet šīs algas lielā mērā noteikušas arī citu ienākumu zemāku līmeni - pensijas, bezdarbnieku un citus pabalstus. "Latgalē ir krietni augstāks bezdarbs, bet, neraugoties uz to, uzņēmējiem trūkst kvalificētu darbinieku. Tas savukārt attur arī citus uzņēmējus šajā reģionā attīstīt savu rūpalu. Veidojas tāds kā apburtais loks, kuru tirgus pašregulējošā loma var nespēt lauzt," norāda ekonomiste.  

Kā uzskata Latvijas Bankas eksperte, ņemot vērā krietni sliktākus rādītājus Latgalē un minēto apburto loku, speciāla plāna veidošana šī reģiona attīstībai šķiet pamatota.

 

Analīzes gaitā atklājies, ka līdzās kopējām un visaptverošām problēmām valsts mērogā katrā reģionā ir specifiskas iezīmes, kas katra var prasīt īpašu plānu tapināšanu.

 

Šāda atšķirīga, bet ne mazāk satraucoša situācija ir Pierīgā. Plašāk izmantotie makroekonomiskie rādītāji - bezdarba līmenis, iekšzemes kopprodukts, investīcijas un komercdarbības aktivitāte - Pierīgai uzrāda salīdzinoši labus rezultātus. Vidējam Pierīgas iedzīvotājam ir laba izglītība, samērā augsti ienākumi, labs un plašs mājoklis. Tomēr šie dati neko neatklāj par šo mājsaimniecību grūtībām segt kredītmaksājumus, mājokļa uzturēšanas un transporta izdevumus cenu un nodokļu pieauguma un straujāk sarukušo ienākumu dēļ.

 

Šie ir svarīgi aspekti, kas jāņem vērā politikas plānu izstrādē, jo emigrācijas risks Pierīgas iedzīvotājiem pašlaik varētu būt pat augstāks nekā citviet Latvijā. Papildus tam, vērtējot Pierīgas iedzīvotāju pirktspēju, jāpatur prātā augsto ienākumu nevienlīdzību reģionā, kas tāpat var palikt slēpta kopējos rādītājos.

 

Lielākā daļa makroekonomisko rādītāju norāda, ka arī Vidzemē situācija ir tālu no vēlamās. Vairāki iedzīvotāju aptauju rezultāti pēdējā laikā iezīmē mājsaimniecību finanšu situācijas pasliktinājumu, atsevišķos gadījumos uzrādot sliktākus rezultātus nekā Latgalē.

 

Vissliktākie rādītāji ir jautājumos, kurus varētu uzskatīt par pirmās nepieciešamības izdevumu pozīcijām - vidzemniekiem ir grūtības atļauties ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai ekvivalentu veģetāro ēdienu) katru otro dienu un uzturēt mājokli siltu. Tas varētu būt saistīts ar atšķirībām pilsētnieku un laucinieku rocībā - Latgalē ir divas republikas pilsētas, bet Vidzemē - viena - Valmiera, turklāt mazāka. Tātad straujāk pasliktinoties iedzīvotāju finanšu situācijai lauku teritorijās, tas spilgtāk atspoguļosies Vidzemes datos.

 

Zemgale uzbūvēto jauno dzīvojamo ēku platību uz vienu iedzīvotāju ziņā ir trešajā vietā reģionu salīdzinājumā. Jauni mājokļi un esošo remontdarbi uzaudzējuši arī prāvāku parādu - Zemgale ir trešajā vietā pēc kredītņēmēju īpatsvara. Zemgalieši aktīvi ir ņēmuši gan hipotekāros kredītus, gan preces līzingā un citus pirkumus uz nomaksu.

 

Iespējams, krīzes laikā atliktu remontdarbu dēļ Zemgalē 2010. gadā nozīmīgi palielinājušās problēmas mājokļiem - biežāk tiek minētas problēmas ar tekošu jumtu, trupēm, mitrām sienām, grīdām u.c.

Šajā reģionā samērā prāvu patēriņa daļu veido transporta izdevumi - zemgalieši tikai nedaudz atpaliek no Pierīgas iedzīvotājiem gan to mājsaimniecību īpatsvarā, kuru rīcībā ir auto, gan veikto ceļa attālumu ziņā. Tas nozīmē, ka gan mājokļu uzturēšanas izdevumu, gan degvielas cenu ietekme ir nozīmīgs slogs ģimenes maciņam, turklāt, atšķirībā no latgaliešiem un vidzemniekiem, zemgalieši retāk "ietaupa", iegādājoties nelegālu degvielu.

 

Kurzemē ir samērā labi investīciju rādītāji - gan ārvalstu investīcijas, gan Eiropas Savienības un citu atbalsta fondu finansējums, kas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pēdējos gados ir bijis visaugstākais Latvijā. Tas ir bijis nozīmīgs atspaids krīzes negatīvās ietekmes mazināšanā. Straujāka ekonomiskās aktivitātes krituma amortizējoša loma bijusi ostām un lielajiem eksportējošajiem uzņēmumiem, kā arī izaugsmes gados aizsāktiem investīciju projektiem.

 

Tomēr pēdējā laikā ne viss Kurzemē izskatās tik rožaini - reģionā ir augsts ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju darbaspējas vecumā un zems pašu darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt nodarbinātības līmenis pēdējā laikā uzrāda drīzāk stagnējošu dinamiku, atšķirībā no pārējiem reģioniem.

Rīgas situācija kopumā ir krietni labāka nekā citviet, te ir plašākas darba iespējas un augstāki ienākumi.

"Tomēr arī šajā medus podā ir pa darvas karotei. Nekustamā īpašuma nodokļi aug un augs arī turpmāk, kas daudzkārt augstākas kadastrālās vērtības dēļ rīdziniekiem var sagādāt pamatīgas galvassāpes. No nevienlīdzības mazināšanas un nodokļa sloga pārcelšanas uz patēriņu un īpašumiem viedokļa tas ir pareizs virziens, tikai jāseko, lai pāreja būtu pakāpeniska un neizpaliktu arī samazinājums darbaspēka nodokļos," skaidro Bičevska.

 

Varētu cerēt, ka situāciju uzlabos straujāka tautsaimniecības atveseļošanās - nodarbinātība palielinās, pakāpeniski sākušas augt arī algas. Tomēr arī šai nākotnes izaugsmei ir savi draudi - Rīgā pēdējos gados krietni palielinās demogrāfiskās slodzes līmenis jeb līdz un virs darbaspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars. Šī tendence rada jautājumu, vai uzdotais sociālā atbalsta tonis, kas tiešā veidā veicinājis demogrāfiskās slodzes kāpumu, ir noturams ilgākā laika posmā.

 

Pētījums pilnībā pieejams mājaslapā www.makroekonomika.lv, sadaļā "Analītiskā informācija". Darbā vērtēta teritoriju attīstība, nozaru struktūra, ēnu ekonomikas rādītāji, investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības rādītāji, nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi un izdevumi, nevienlīdzības un nabadzības riska rādītāji.

 

Ekonomiste uzsver, ka reģionālās attīstības tēma joprojām ir un arī turpmāk būs aktuāla, par ko liecina pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā vērojamās diskusijas par Latgales reģiona rīcības plānu, Labklājības ministrijas rosinātajiem pārcelšanās pabalstiem, Eiropas fondu naudas sadalījumu u.c. jautājumiem.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti