Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mateja evaņģēlijs 2. nodaļa

(13 Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut."

14 Tad viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti naktī un bēga uz Ēģipti,


15 un palika tur līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos Tā Kunga vārds, runāts ar pravieša muti: no Ēģiptes Es Savu Dēlu esmu aicinājis. -


16 Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piekrāpuši, tad viņš ļoti apskaitās, aizsūtīja un lika apkaut visus bērnus Bētlemē un visā viņas apkārtnē divi gadi vecus un jaunākus pēc tā laika, ko viņš no gudrajiem bija izzinājis.


17 Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi:


18 brēkšana bija dzirdama Rāmā, daudz raudu un vaimanu; Rahēle apraud savus bērnus un nav iepriecināma, jo viņu vairs nav. - )

 

19 Kad Hērods bija miris, redzi, Tā Kunga eņģelis parādījās sapnī Jāzepam Ēģiptē un sacīja:


20 "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības."


21 Un viņš cēlās, ņēma bērnu un Viņa māti un nonāca Israēla zemē.


22 Bet, kad viņš dzirdēja, ka Jūdejā valdīja Arhelavs sava tēva Hēroda vietā, tad viņš baidījās turp noiet; un, sapnī saņēmis norādījumu, viņš atgriezās Galilejas robežās.


23 Un, turp nonācis, viņš apmetās pilsētā, vārdā Nacarete, lai piepildītos praviešu vārdi, kas sacījuši: Viņu sauks par Nacarieti. -

Ir svarīgi pamanīt šajā tekstā to, kas parasti ātri paslīd garām lasītāja ievērībai. Dievs uzrunā Jāzepu. Parasti, domājot par svēto ģimeni, mēs pamanām Mariju. Pie viņas ierodas eņģelis Gabriēls, viņa paliek grūta, viņa dzemdē Dieva Dēlu, par ienaidu starp čūskas un sievas dzimumu ir pareģots jau Genesis grāmatā... liekas Jāzeps ir tikai tā starp citu. Tomēr Svētie Raksti šo ieskatu neatbalsta. Pirmkārt, arī svētajā ģimenē Dievs respektē radīšanas kārtību - 18 Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam." Arī svētajā ģimenē vīrs ir sievas galva, kas nozīmē uzņemties rūpes, aizsardzību, vadību. Marija, Dieva Dēla māte, arvien paliek Dieva dots palīgs Jāzepam. Interesanti, ka ir lietas, par kurām Dievs runā tikai ar vīru, vīrieti.

Šeit mēs varam novilkt arī lielākas līnijas, runājot vispār par cilvēces pestīšanas vēsturi - Dievs veic pestīšanas darbu tieši caur patriarhiem, nevis matronām, izraudzīto apustuļu vidū ir tieši vīri nevis sievas, baznīcas vadība, priestera kalpošana - tas viss ir saistāms ar vīrieša ideju radīšanā. Pats Kristus piedzimst kā Dieva Dēls nevis Dieva Meita. Savukārt interesanti, ka nereti tieši pagānu un mežoņu iekārtās dominē sievietes vadība pār sabiedrību - pagānu priesterienes, auglības kults, cilts vadones, mātes - dievietes. Piemēram, pie tatāriem toni nosaka tieši matronas nevis patriarhi. Šodienas sabiedrībā mēs nereti redzam to, ka vīri īpaši necenšas uzņemties atbildību - dzimušie bērni, sieviete un laulība, nemaz nerunājot par ģimeni un tās garīgu vadību, citreiz pat paša dzīve. Nav brīnums ka arī šodienas draudzēs laju vidū dominē tieši sieviešu darbs un uzņemšanās. Lai arī tā, tomēr tas nav precedents, lai mainītu Dieva iestādīto kārtību. Ir lietas kuras Dievs pārrunā tikai ar vīriem - "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev to teikšu, jo Hērods meklē bērnu nokaut."; "Celies, ņem bērnu un Viņa māti un ej uz Israēla zemi, jo tie ir miruši, kas tīkoja pēc bērna dzīvības." Tās visas ir vadības lietas.

Notikumi Jāzepa un Marijas dzīvē, vai tie būtu traģiski vai brīnumaini, ir tieši tādi viena iemesla dēļ - Tad piepildījās pravieša Jeremijas runātie vārdi: ; lai piepildītos praviešu vārdi, kas sacījuši:. Šajā jaunā gada dienā domājot par mūsu pašu dzīvēm - ieguvumiem un zaudējumiem, nākšanām pie kādām lietām un bēgšanām no kādām lietām, veiksmēm un krīzēm - mēs tāpat drīkstam domāt arī par sevi - tas viss notiek ar vienu augstāku mērķi, lai piepildītos pravietiskie vārdi - viņi iemantos Debesu valstību, kas tiem sagatavota, kopš pasaules radīšanas.

Šodienas Bībeles teksts ir bēdīgi slavens ar kādu notikumu, kas apēno visus Ziemsvētkus - slepkavības. Ir grūti saprast kā tas var notikt ka Kristus eņģeļu gavilēm pavadīts ir dzimis un Viņam tūlīt pēc dzimšanas ir jābēguļo no vietējās pašvaldības draudiem. Kāds bērnu grib nosist par to, ka Viņš ir piedzimis. Kā tad ar brēkšanu, raudām un vaimanām Rāmā? Ir uzkrītoši, ka Jaunās derības sākums tik ļoti līdzinās Vecās derības sākumam - 1 Tad cilvēks atzina Ievu, savu sievu, un tā tapa grūta un dzemdēja Kainu, sacīdama: "Es esmu ieguvusi zēnu ar Tā Kunga palīdzību." 2 Un vēl viņa dzemdēja tā brāli Ābelu. Un Ābels kļuva avju gans, bet Kains kļuva zemes kopējs. ...

 

8 Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. Šīs zīmīgās lietas notiek tamdēļ ka ar Kristus dzimšanu Dievs pārraksta kritušās cilvēces vēsturi. Hērods cēlās, lai kautu, bet, mērķi nesasniedzis, tapa nokauts pats briesmīgās mokās. Kristus dosies tuksnesī, lai taptu velna kārdināts, un vietā kur Ieva un Ādams krita kārdinājumā, šoreiz kritīs velns pats, neko nepanācis.

 

Mēs mēdzam pareizi domāt par Hērodu kā īpašu izdzimteni, bet padomāsim arī, kā ir ar mums pašiem. Vispirms jau bērnu slepkavības ir kas tāds, kas raksturo tik daudzu dzīves šodienas pasaulē - slepkavības tīšos abortos, piedzemdēti bet vienaldzīgi un nemīlēti bērni, piedzemdēti bet izmesti ārā miskastē vai patversmē bērni - simtiem, tūkstošiem. Mūsu civilizētā humānā, cilvēktiesībām bagātā sabiedrība daudzējādi pārspēj Hērodu. Visbeidzot tas Hērods, kas mīt katrā no mums. Mūsu iekšējais Hērods, kas meklē nokaut Kristu mūsu sirdīs tūlīt pēc Ziemsvētkiem un klusajām svētajām naktīm. Daudzu sirdīs pēc Ziemsvētkiem ir nevis dzimusi ticība, bet Kristus bērna līķis. Diemžēl. Mēs ļaujam tam vaļu, tāpēc mums nav morālu tiesību apsūdzēt Dievu, kāpēc Viņš ļāva Hērodam vaļu. Hērods daudzējādi ir mūsu pašu spogulis. Darbi ir cilvēka prioritāte, jo tie vienmēr tiek darīti no sirds. Katrs saņem pēc saviem darbiem. Pēdējā vārda teikšana ir Dieva prioritāte. To mēs redzam šodienas Evaņģēlija tekstā. Pasaule var skriet Dievam un svētajiem virsū ar cirvi, bet viss galu galā noslēdzas tā kā Dievs to ir noteicis savā vārdā.

 

Āmen.

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti