Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mīlu vīrieti pusmūžā, bet... 47

Mēs esam vienaudži, mīlam viens otru, bet viņam ir sieva, pieauguši bērni, mazbērni. Viņš joprojām it kā pieder savai ģimenei, bet tomēr ir mans

Slepus tiekamies katru nedēļu. Retāk nevaru, jo tad jūku prātā. Tad man sāk likties, ka viņš mani vairs nemīl, ka viņam ir cita. Mums ir sava sazināšanās shēma. Kad esam kopā, no laimes peldos septītajās debesīs. Liekas, viņš arī. Tā dzīvoju no vienas tikšanās reizes līdz nākamajai. Neviens to nezina, nenojauš, jo es sabiedrībā nedrīkstu parādīt vājumu. Esmu vadošā amatā. Viņš arī. Reizēm man ir licies, ka viņa sieva kaut ko nojauš. Bet es viņai nedodu pamatu tā domāt. Ir situācijas, kad viņi abi atrodas vietā un laikā, kur jābūt arī man. Tā vienkārši notiek.

 

Tad es tēloju, cik vien labi varu, bet reizēm jūtu, ka no satraukuma reibst galva, svīstu un gar acīm metas raibs. Es mierinu sevi ar domu, ka visu kontrolēju. Un tomēr ir tik grūti! Tad atcerios laiku pirms mūsu attiecību sākuma. Cik brīva es jutos, jo nevienu nemīlēju, es nebiju ne no viena atkarīga! Un tomēr es negribētu to laiku atpakaļ.

 

Neesmu naiva. Esmu jautājusi sev ne reizi vien, uz ko es ceru. Nevaru atbildēt. Novienas puses ir tā, ka vienkārši izbaudu šo vīrieti, sevi un mūsu mīlestību. No otras puses es, protams, nozēlojami ceru, ka reiz viņš teiks: "Es pametu sievu! Dzīvosim kopā!"

 

Mūsu attiecības turpinās pusgadu un pagaidām šos vārdus no sava mīļotā neesmu sagaidījusi. Tiešā tekstā viņš man neko nav solījis, bet starp vārdiem, rindām un viņa pieskārienos es izlasu tieši to, ko vēlos. Vēstījumu par to, ka viņš mīl tikai mani, bet ar ģimeni viņu saista pienākums.

 

Šodien mums bija sarunāta tikšanās. Tai gatavojoties, biju frizētavā, apmaksāju arī manikīru, kosmētisko salonu un iegādājos jaunu veļu. Biju gatava. Gaidīju viņu norunātajā vietā. Un tad atskanēja tālruņa zvans. Zvanīja viņš un pavēstīja, ka nevarēšot ierasties, viņam esot jāauklē mazmeita. Neviens cits, lūk, to šajā brīdī uzņemties nevarot. Es, protams, biju nikna, bet noriju to krupi. Mans mīļais ir pienākuma cilvēks, kā jau teicu.

 

Nolēmu neraudāt, bet aizbraukt līdz pārtikas veikalam. Tas turklāt atrodas tieši blakus mājai, kurā dzīvo mans mīļais. Protams, esmu iemīļojusi tieši šo veikalu saprotamu iemeslu dēļ. Kad piebraucu, kā pēc pasūtījuma ieraudzīju savu vīrieti. Laiskā un cēlā pastaigā viņš stūma maza bērna ratiņus. Viens pats! Un ar tādu maigumu! Tik skaists un frišs, it kā būtu tēvs, nevis vectēvs.

 

Viņš nebija melojis. Viņš vienkārši bija devis priekšroku mazmeitai. Šajā brīdī sapratu, ka nekad mans vīrietis nebūs tikai un vienīgi mans, bet... es tomēr nespēju no viņa atteikties. Vismaz pagaidām.

Pievieno komentāru

Komentāri 47

Elza

NU gan izsmējos, par komentāriem protams:D Šādam pastāstam prototipus var atrast jebkurā pilsētā. Bet gulbenietes jau vārdos bezmaz sauc un pie bikts liek:D
Vecu vecā patiesība-ko mājās neatrod, to meklē ārienē:)

pirms 10 gadiem, 2009.09.09 15:19

saglabāt speju ieinteresēt... to var novēlēt arī katra vīra sievai. lai izdodas!

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 17:46

murgs, nevajag gaidīt to, kas nav tavs, iedomāties, cerēt. lai gan tas tev atvieglo dzīvi. tu vienkārši gribi būt mīlēta, bet viņš nav tavs un nebūs, jo viņš pieder ģimenei un viņš tai ir vajadzīgs un vajadzīgs ne tikai bērniem, bet arī mazbērniem, kas ir lielākā dzīves jēga. Diemžēl tu esi tikai tā starp citu....lai būtu interesantāk.

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 16:20

Ha

nevajag jaukt iemīlēšanos ar mīlestību. Iemīlēšanās ilgst apmēram divus gadus, tad - vau nu ir, vai nav. ir cilvēki, kas visu dzīvi tikai iemīlas, bet tā pa īstam tā arī nevienu nemīl. un nevajag jaukt ģimeni ar seksu. seksuālās tieksmes nav ģimene un tāpēc neprecas, lai gūtu seksuālu apmierinājumu. patiesībā cilvēks ir milzīgi sarežģīta būtne, vīriešiem pat esot hormons, kas novedot pie četrdesmitgadnieku krīzes. tā ka cilvēsk ir - viena ķīmija, arī jūtu :) Laikam jau dzīvniekiem ir vienkāršāk - ir pārošanās laiks un viss...

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 14:37

Sallija

Vēl jau ir jautājums, kas mīlestība?
Iemīlēšanās ir tikai pirmā pakāpe uz mīlestību. Man jau patīk tas teiciens, cilvēkiem kas samīlējušies vajag ar likumu aizliegt precēties. :D Viegli nav, esmu pati mirkusi asarās. Samīlēties jau katrs var...
Katram savs ceļš ejams. Galvenais lai laba veselība!

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 12:29

Inga

Sallij, mēs visi diemžēl mokāmies katrs savā veidā un mēs visi, ja nezināji, esam mirstīgi. Diemžēl Latvijā ģimenes turas ne jau uz seksuālās enerģijas. Tāpēc tie vīri un sievas, kas sevī nevēlas apspiest šīs vēlmes, meklē sakarus ārpusē. Un atrod. Tas vienkārši tā ir. Būtu normāli, ja tādas ģimenes pārstātu veģetēt. Tad visiem būtu labāk, neviens nemocītos. Bet kā Tu pati pareizi teici, cilvēkiem patīk mocīties pašiem un mocīt citus, nevis vienkārši laimīgi dzīvot saskaņā ar sevi. Bet tas jau nekas. Būs jau labi. Ir labi! Kamēr esam sveiki, veseli, kamēr ir maize un nav kara. :))

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 11:40

Sallija

Nav runa par mani, bet par šādi veidotām attiecībām. Mani veselais saprāts vēl nav atstājis. Šādas attiecības, kas ir rakstā ir diezgan pazemojošas. Seksuālā enerģija ir viena no spēcīgajām enerģijām. Katrs jau rīkojās ar viņu kā vēlās. Raksta autore vienkārši sevi sagrauj. Vai vērts sevi tā mocīt?

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 11:31

Inga

Sallij, ja Tu vīriešus tā apsaukā, tad Tev ir pamats uztraukties par savu privāto dzīvi. Padomā par savu sievišķību! Izkop to! Sievišķība ļaus Tev sevi mīļākās veidolā saglabāt pēc iespējas ilgāk, lai būtu iekārojama vīram vai mīļākajam.

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 11:09

Sallija

Kaut kāda taisnība ir šajā teicienā....vīrieši kā kuces paskrien un nāk atkal atpakaļ! :)

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 10:47

Inga

Jā, jums nesaprast to dzīvi no sērijas - sekss un lielpilsēta. Ko var gribēt no provinces cilvēciņiem. Man gribētos gudrāku diskusiju, bet diemžēl...

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 10:25

lapsene

Nu gan ar tādu morāli uzņēmuma vadītāja,Jūs vienmēr paliksiet par kājslauķi pie Jūsu sapņu vīriešā durvīm , nekas vairāk,un, Jūs to arī esat pelnījusi.

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 10:21

Inga

Cik jautri man ir lasīt visu šo ņemšanos. :)) Visjautrāk ir tāpēc, ka es neesmu vietējā. Neņemieties! Bet laikam jau manas problēmas ir tuvas arī jums, gulbenieši. Lai veicas, neēdiet, bet mīliet viens otru un cits citu!

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 10:16

Sallijai

Viņam tieši tas arī patīk, ka neliek mieru, jo sieva neprot skaisti, seksīgi nelikt mieru, tāpēc jau sen ir likusi, bet, ja neliek, viņš mulst sākumā un pēcāk skaišas. :))))

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 10:13

judite

Diezgan možēlojami,ka šādi jākārto savas mīlestības lietas,jo abas personas ir labi atpazīstamas mūsu mazpilsētā,Šādi raksti ir kā pļāviens gan savam mīļākajam ,gan viņa sievai,
Taču tā ir arī savā ziiņā vientuļnieču taktika: kārtējo reizi sāpināt sievu,viņas nervi var neizturēt un mīļotaios vīrietis ir brīvs un paņemams.\nesaprotami un nožēlojami,ka tā rīkojas
sieviete,kam uzticēta skolas vadīšana un bērnu vadīšana.Šī nav jau pirmā tāda kvēla mīlestībaKur tad N.?

pirms 10 gadiem, 2009.09.04 07:15

Sallija

Tak liec tam vīrietim mieru! Ātrāk aizmirsīsi un miers. Te jau tāpat jūtams, ka viņam ir svarīga ģimene, kuru viņš jau gadu gadiem cēlis.
Tu viņam esi tikai izklaide, kura neliek mieru!

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 23:17

Viņš arī tad ir maita,nevis tikai viņa. Ja ir piedāvājums,tad ir arī pieprasījums. Tā,lūk!

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 21:58

minka

tu esi vēl viena no tām maitām ,kas jauc ģimeni.Laimīga nebūsi -tici man.....

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 21:53

maruta

...dzīvē neviens neesam pasargāts arī no aizliegtas mīlestības ...un ja kaut kā trūkst ģimenē tāpec arī tiek meklēts kaut kur citur ....

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 15:58

Liene

Ģimenes jeb tradicionālajām vērtībām uzticīgie ir paši kaislīgākie mīļākie sānsoļos.

pirms 10 gadiem, 2009.09.03 15:32

Lietotāju raksti