Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mūsu skolai – 80

14.novembrī visa mūsu ģimene brauca uz Ozolkalna pamatskolas salidojumu. Braucot runājām: "Žēl, ka tik drēgns un tumšs vakars, nevarēsim pastaigāt pa skolas pagalmu!" Iebraucot skolas pagalmā, ieraudzījām tādu gaišumu, sajutām siltumu, ka pazuda viss drēgnums un tumšums! Sajutām, ka skola mūs gaida.

Izkāpjot no mašīnas, visi klusējām, vēlāk izrādījās, ka visiem bija kamols kaklā un grūti bija parunāt.


Ejot garām degošajām, siltajām liesmiņām, devāmies uz tā saucamo jauno skolu reģistrēties, kur sagaidīja tagadējie skolas skolotāji un darbinieki. Mums uzdāvināja pildspalvu ar Ozolkalna skolas uzrakstu, kuru glabāšu saviem mazbērniem. Uz "ozola lapiņas" bija jāuzraksta savs vārds un uzvārds, tad jādodas uz skolas sporta halli "Zīļuks" un šī ozola lapiņa jāieliek lielā ozola zarā. Uzreiz sajutāmies kā daļiņa no Ozolkalna skolas. Šis skolas ozols mums, absolventiem, vienmēr ir simbolizējis spēku, gudrību, čaklumu. Skaisti!


Ar aizkustinošiem ievadvārdiem, ko runāja vakara vadītāja skolotāja Biruta Rukmane, zālē tika aicinātas bijušās direktores Biruta Žvīriņa, Sofija Sudarova un tagadējā Aiga Ramane, kā arī skolotāji un darbinieki - gan bijušie, gan tagadējie. Vakara vadītāja lasīja dzeju un aicināja skolas direktores aizdedzināt svecītes par tiem skolotājiem, darbiniekiem un absolventiem, kas skatās no mākoņu maliņas.


Tika stāstīta skolas vēsture no dibināšanas 1928.gadā līdz pat salidojuma vakaram.


Priekšnesumos uzstājās tagadējie skolotāji un darbinieki, skolēni dejoja, kopā ar skolotāju Vitu Pētersoni dziedāja bijušie absolventi. Dziedāja arī Alvils Pētersons. Bijušais skolnieks Andris Kovačs ar savu grupu ar saksofonu spēlēja sirdi smeldzošas melodijas. Skolotāja Dina Markova ar absolventes dēlu Ingaru Andževu dejoja ugunīgas dejas.


Pionieru laikus atcerējās tagadējās skolas darbinieces. Pionieru vadītāja Velta uzsēja kalautus piecām jaunajām pionierēm. Un tika arī nodots pioniera zvērests. Tā jau tas ir, pionieri esam bijuši daudzi. Par savu direktores laiku atmiņās dalījās Sofija Sudarova. Apsveikuma vārdus skolai teica Gulbenes novada izglītības metodiķe Baiba Muceniece, Beļavas pagasta pārvaldes vadītājs Aivars Rakstiņš.
Svinīgā brīža noslēgumā uz skatuves atkal tika aicināti visi skolotāji un darbinieki. To, ka skolotājs paliek atmiņā visu mūžu, liecināja absolventu nestie ziedi, apkampieni, sabučošanās, fotografēšanās, arī valgums acīs.


Tad devāmies uz klasēm, kur atkal kavējāmies atmiņās, šāvām šampanieti par godu mūsu skolai. "Zīļuka" zālē muzikanti spēlēja skolas valsi, zēni dancināja savas klases meitenes, izdancināja arī savas skolotājas. Ballē jutāmies kā bērni, saviļņojuma pārņemti. Dejojām līdz rīta gaismai.
Paldies par sirsnīgo vakaru vadītājai Birutai Rukmanei, paldies visiem, kas organizēja un sponsorēja šo jubilejas pasākumu!


Skola, gaidi mūs atkal ciemos!

Pievieno komentāru

Lietotāju raksti